Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

31. Janvāris 2012 /Nr.5 (704)

Vai maksātnespējas process ir parādu piedziņas instruments
11 komentāri
Mg.oec.
Sigita Eižvertiņa
Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vecākā referente

Ik pa laikam kopš Maksātnespējas likuma pieņemšanas Saeimā 2010. gada 26. jūlijā publiskajā vidē izskan apgalvojumi, ka jaunā Maksātnespējas likuma redakcija ir veicinājusi maksātnespējas procesu izmantot kā parādu piedziņas instrumentu. Šī raksta mērķis, izvērtējot Maksātnespējas likuma pamatnostādnes un pievēršot uzmanību Maksātnespējas likumā ietverto tiesisko instrumentu mērķiem un būtībai, ir rast atbildi uz jautājumu, vai maksātnespējas process ir līdzeklis parādu piedziņai.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
4
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Juriste
6. Februāris 2012 / 11:41
0
ATBILDĒT
Vēl...:))))

Bilances testu atcēla galvenokārt ekonomiskās krīzes dēļ, jo īpašumu vērtība strauji samazinājās (aktīvu sadaļa), bet parādsaistības palika iepriekš.līmenī. Līdz ar to izveidojās situācija, kad puse uzņēmumu pēc bilances testa \\\"kļuva maksātnespējīgi\\\".
Juriste
6. Februāris 2012 / 11:26
0
ATBILDĒT
Aizmirsu pateikt, ka aktīvu sastāva pārbaude pēc iepriekšējās Maksātnesp.lik.redakcijas un vēl senākām redakcijām notika gan. Parādnieku skaisti sazīmētās bilances ar uzpūstiem aktīviem un samazinātām parādu saistībām tiesā tika atmaskotas ar konkrētiem pierādījumiem no administratoru puses, kurus tiesas ņēma vērā un pasludināja maksātnesp.arī gadījumos ar \"zīmētajām\" bilancēm.
Juriste
6. Februāris 2012 / 11:20
0
ATBILDĒT
Es to visu zinu, jo esmu maksātnesp.procesa administratore (ja tas vēl nebija nojaušams). Ar savu komentāru vēlējos norādīt, ka vienkāršs bilances tests ir muļķīgs, jo pārbaudot tikai 1 rādītāju, kas sastāv no 2 lielumiem, nevar nonākt pie pareiza secinājuma, ja neanalizē citus finanšu (un ne tikai) rādītājus kopumā. Arī atteikties no jebkādas finanšu analīzes maksātnespējas gadījumā, ir pilnīgi garām (kā tas notiek pašlaik). Tas redzams no Palink gadījuma, kad tiesnese maksātnesp.procesā faktiski jau ir iztiesājusi parādu piedziņas lietu, kas bija prasības priekšmets citā atsevišķā tiesvedībā, norādot, ka nekādi finanšu rādītāji viņai nav jāanalizē, jo likums to neprasa. Šobrīd Maksātnesp.lik.(jurid.pers.sadaļa)ir parādu piedziņas instruments, ja likumam pieeiet formāli un gramatiski to interpretē. Administratori to vienmēr ir apgalvojuši, ka jurid.pers.sadaļa ir pilnīgi garām izstrādāta. Var jau, protams, skaidrot citu valstu institūcijām, ka likums izstrādāts atbilstoši starptautisku ekspertu ieteikumiem utt. Brāķis ir un paliek brāķis.
Anonīms lietotājs
5. Februāris 2012 / 11:09
0
ATBILDĒT
Pēc vecā MN likuma, ja aktīvi pārsniedza parādsaistības, tad maksātnespējas nav.



Nebija tur nekāda jūsu minētā \"aktīvu sastāva pārbaude, kuriem ir zema likviditāte\", administratoram nebija tiesības pateikt, ka dārgs zemesgabals ir, bet naudas plūsmas nav, tāpēc ir maksātnespēja.



Ja parādniekam bija liels, bet nelikvīds aktīvs, tad maksātnespēju pasludināt nevarēja, kaut gan ta bija acīm redzama. Tieši tāpēc arī bilances testu atcēla.
Juriste
3. Februāris 2012 / 15:39
0
ATBILDĒT
Palink gadījumā tā bija tiesneses nekompetence, jo lietā, par kuru ir strīds (jo sevišķi, ja tas jau tiek risināts tiesā), nevar būt nekādas maksātnespējas (par to pašu summu, par ko ir strīds). Šajā gadījumā tā bija Palink subjektīvā attieksme pret parādu, nevis maksātnespēja. Maksātnespējas ietvaros, protams, nerisina strīdus par parādiem. Tam ir paredzēti parādu piedziņas mehānismi. Lai to saprastu, nav jāraksta vesels raksts. Tikai brīnos, kā tiesnese to nesaprata. Tas norāda uz tiesnešu (ne)kompetenci maksātnespējas jautājumos. Ne jau likums te vainīgs. Vai tiesneši tiek speciāli izglītoti tieši maksātnespējas jautājumos? Šī ir tik specifiska joma, ka ar likuma izlasīšanu nepietiks.

Liela kļūda ir tā, ka vairs netiek pieaicināti administratori atzinuma sniegšanai par maksātnespēju. Uz administratoru pieredzi tiesas bieži balstījās, tad arī nebija tik daudz muļķību. Nepietiek vienkārši ar bilances testu (parādnieki lieliski māk \\\"zīmēt\\\" bilances), administratori pārbaudīja visu pieejamo informāciju, lai izdarītu secinājumu ir maksātnespēja, vai nav, piem., aktīvu sastāvs (ja tie sastāv pamatā no debitoriem, tad tā ir zema likviditāte), vai pareizi norādīti kreditoru apmēri (piem, iegūstot izziņas no VID, arī citiem kreditoriem pēc to iesniegtajiem salīdzināšanas aktiem), kāds ir pašu kapitāls, cik darbinieki un kādi strādā uzņēmumā (ja strādā tikai 5 administratīvie darbinieki, tad apgalvojumi, ka rūpnīca turpina strādāt, tiesu nepārliecina, jo nav neviena darbinieka, kas ražo pievienoto vērtību), admin.pārbauda arī parādnieka bilances datus, iepazīstoties ar parādnieka grāmatvedību, vai tie atbilst, admin.iegūst info CSDD un zemesgrāmatā, vai bilancē norādītie auto un īpašumi parādniekam vēl pieder, admin.iegūst izziņas no UR par valdes locekļiem, komercķīlām, ja parādnieka valdes loceklis ir reģistrēts vēl kādās 8 sabiedrībās kā valdes loceklis un/vai tā dzīvesvieta reģistrēta patversmē, tad arī tas ir rādītājs, tāpat svarīgi, vai bilancē norādītie kreditori ir īstermiņa vai ilgtermiņa (ļoti svarīgs rādītājs). Es varētu vēl ilgi turpināt. Tikai saliekot šo visu kopā var redzēt, vai uzņēmums ir vai nav maksātnespējīgs. To agrāk darīja administrators PIRMS pasludināšanas - apmācīts speciālists. Tagad to nedara neviens. Tiek minēts tikai kaut kāds bilances tests (kur pārbauda vai aktīvu kopsumma pārsniedz kreditoru kopsummu), ka tas neesot efektīvs, tādēļ labāk neko nevajag. Te nu mēs arī esam...
Anonīms lietotājs
2. Februāris 2012 / 14:41
0
ATBILDĒT
Likumam nav ne vainas. Tiesnesim nav grūti izvērtēt, vai ir reāls strīds, vai arī iebildumi ir tikai formas pēc, lai nemaksātu parādu. Kā rakstā minēts, maksātnespējas likums nodrošina, ka šāds uzņēmums - nemaksātājs nekropļo uzņēmējdarbības vidi un savlaicīgi tiek pasludināts par maksātnespējīgu.



Aktīviem nav izšķiroša nozīme, jo tie neliecina par spēju norēķināties, piemēram, ja uzņēmumam vienīgais aktīvs ir 1 milj.LVL vērts zemesgabals, bet citas naudas plūsmas nav, tad uzņēmums var norēķināties tikai pārdodot šo zemesgabalu.



Ja uzņēmums to negrib darīt un atsakās maksāt, jo \"visas saņemtās preces un pakalpojumi ir nekvalitatīvi un ir \"strīds\", tad tiesai, secinot, ka parādnieka iebildumi ir nepamatoti un negodprātīgi, ir jāpasludina maksātnespēja un administrators tad pārdos šo zemesgabalu un norēķināsies ar kreditoriem.



Ja uzņēmums pret kuru ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums uzņemas risku tiesāties, nevis samaksāt, tad ir trīs secinājumi: 1) tiešam nav naudas 2) tiešām ir strīds 3) uzņēmuma vadība ir nekompetenta, jo nemaksājot apzināti riskē ar maksātnespējas ierosināšanu.
Ella
2. Februāris 2012 / 13:41
0
ATBILDĒT
Vai Jums ir pretenzijas pret Tieslietu ministriju / tieslietu ministru (pēdējo raksta ar mazo burtu, Ekspertam ar vai bez grāda tas tā kā būtu jāzina) vai tomēr pretargumenti autores viedoklim? Ja ir, citi labprāt tos uzzinātu.
Eksperts
2. Februāris 2012 / 11:13
0
ATBILDĒT
Diemžēl šī raksta autore nav kvalificēta juriste, proti, viņa nav ieguvusi ne otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību vai maģistra grādu tiesību zinātnē. Iespējams, ka raksta autores viedoklis ir raksturīgs vienīgi kvalificētu ekonomistu aprindās. Šis raksts ir lielisks pierādījums, ka valsts pārvaldē ierēdņu amatus ieņem neatbilstošas šiem amatiem personas, resp., ierēdņa amatā Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļā atrodas nevis kvalificēts ierēdnis ar nepieciešamo augstāko juridisko izglītību, bet ar ekonomista izglītību. Te atkal Tieslietu ministram steidzami ir jārīkojas, lai uzlabotu valsts pārvaldes kvalitāti.
Administrators
1. Februāris 2012 / 12:33
0
ATBILDĒT
Izlasot rakstu, rodas sajūta, ka kāds grib taisnoties. Šoreiz nepārliecinoši. Piemēram, arguments, ka ir sarucis maksātnespēju skaits. Katram, kurš kaut attālināti darbojas maksātnespējas jomā, ir skaidrs, ka sarukuma iemesls ir tikai un vienīgi depozīta ieviešana. Likums kopumā (tai skaitā \"bilances testa\" atmešana) nesasniedz izvirzīto mērķi - šobrīd uz maksātnespēju aiziet faktiski tikai \"iztukšotie\" uzņēmumi. Darījumu apstrīdēšanas iespēja ir ierobežota līdz minimumam, administratora interese turpināt procesu tāpat - līdz ar to jaunais likums ir panācis to, ka ļoti vienkārši un ātri tiek likvidēti \"uzmetēju\" uzņēmumi. Par \"bilances testu\" runājot - kāpēc mūsu valstī vienmēr grib iet no viena grāvja uz otru? Atmest bilances testu kā tādu pilnīgi visos gadījumos bija kļūda (iespējams - apzināta un mērķtiecīga). Un šīs kļūdas absurdais iznākums un sekas ir labi redzamas Pallink gadījumā.
BB
31. Janvāris 2012 / 13:24
0
ATBILDĒT
Vai maksātnespējas procesa jēga nav parādu piedzīšanav(atgūšana)?..būtu, tāču traģikomiski, ja maksātnespējas jēga būtu tikai likvidēt uzņēmumu?



P.S. izlasot raksta preambulu nolēmu rakstu vaļā nevērt, tāpēc vārbūt arī kļūdos.
dr.
31. Janvāris 2012 / 09:20
0
ATBILDĒT
Maksātnespējas likuma redakcija ir veicinājusi maksātnespējas procesu izmantot kā parādu piedziņas instrumentu.... pareziāk bija teikt- kā valsts sankcionēta reketa insttrumentu.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Ivars Bičkovičs
Diskusija
Reformām jābūt labi pārdomātām
Šī gada 10. janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",* vislielāko vērību veltot ...
11 komentāri
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības pieteikumi maza apmēra prasībām
Turpinot meklējumus civilo strīdu ātrākai un efektīvākai izšķiršanai un tiesu noslodzes mazināšanai, Saeima civilprocesā ir ieviesusi īpašu procedūru maza apmēra prasību izskatīšanai (CPL 30.3 nodaļa). Nosakot par maza apmēra ...
19 komentāri
Vita Jonase
Nedēļas jurists
Vita Jonase
Juris Stukāns
Diskusija
Grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns 16. janvārī nosūtītajā vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas ...
13 komentāri
Diskusija
Par un pret tiesu iekārtas reformām Latvijā
Lai izzinātu dažādu speciālistu attieksmi un domas par iespējamu tiesu iekārtas maiņu Latvijā, "Jurista Vārds" apkopojis viedokļus par šādiem jautājumiem: 1. Kādai, jūsuprāt, ir jābūt tiesu iekārtai Latvijā: a) pašreizējā ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS