ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Februāris 2012 /Nr.7 (706)

Top apjomīgi grozījumi Kriminālprocesa likuma C daļā
LL.M.
Inga Melnace
Tieslietu ministrijasKrimināltiesību departamenta direktora vietniece 

Pašlaik starptautiskā sadarbība krimināllietās Eiropas Savienībā ir viena no tām jomām, kas attīstās visstraujāk. Laikā no 2005. gada līdz 2010. gadam ir pieņemti septiņi pamatlēmumi (sk. tabulu Nr. 1), kas viennozīmīgi ietekmē Kriminālprocesa likumu (turpmāk – KPL).

2011. gada 10. martā Tieslietu ministrija valsts sekretāru sanāksmē izsludināja likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas paredz ievērojami pārstrādāt daļu no KPL C daļas.1 Likumprojekts 2011. gada 21. jūnijā tika atbalstīts Ministru kabinetā,2 2011. gada 22. septembrī pirmajā lasījumā 10. Saeimā un 2011. gada 10. novembrī to atbalstīja vēlreiz pirmajā lasījumā jau jaunā, 11. Saeima. Bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī, tomēr, ievērojot ārkārtas vēlēšanu ietekmi uz likumdošanas procesu, paredzams, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2012. gada pavasarī.

Raksta mērķis ir sniegt īsu pārskatu par topošajiem grozījumiem KPL C daļā. Grozījumos ir iekļautas konceptuālas izmaiņas KPL C daļas 16. un 17. sadaļā, kas prasa plašāku skaidrojumu. Vienlaikus, šajā jomā strādājot vairākus gadus, autore ir atklājusi, ka starptautiskajā sadarbībā orientējas salīdzinoši maz juristu. Tāpat ir jāatzīmē, ka par KPL C daļu nav pieejami komentāri vai rokasgrāmata.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (turpmāk – likumprojekts) ievieš četrus pamatlēmumus: Pamatlēmumu 2008/909/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā,3 Pamatlēmumu 2008/947/TI par savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai4 un Pamatlēmumu 2009/299/TI, ar kuru groza Pamatlēmumus 2002/584/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI un 2008/947/TI, tādējādi stiprinot personu procesuālās tiesības un veicinot savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz aizmuguriskiem nolēmumiem,5 un Pamatlēmumu 2009/948/TI par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā.6

Tā kā Pamatlēmums 2008/909/TI, kas paredz ar brīvības atņemšanu saistītā soda atzīšanu un izpildīšanu, ir tieši tas iemesls, kāpēc ir šādi apjomīgi grozījumi, autore plāno detalizētāk pievērsties šim pamatlēmumam, jo tieši šī pamatlēmuma ieviešana ietekmē KPL C daļas struktūru. Papildus rakstā apskatītas citas būtiskas izmaiņas KPL C daļā, ko ieviesis katrs no minētajiem pamatlēmumiem. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka rakstā netiek apskatīts Pamatlēmums 2009/829/TI, ar kuru attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm savstarpējas atzīšanas principu piemēro lēmumiem par uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam,7 jo šī raksta sagatavošanas laikā Saeimas Juridiskā komisija vēl nebija lēmusi par Tieslietu ministrijas izstrādātajiem priekšlikumiem saistībā ar šo pamatlēmumu.

 

Likumprojekta struktūra

2005. gadā Austrija, Somija un Zviedrija nāca klajā ar priekšlikumu pamatlēmumam, kas attiektos uz notiesāto personu nodošanu.8 Diskusiju laikā dalībvalstis vienojās par regulējuma paplašināšanu, attiecinot to gan uz notiesāto personu nodošanu, gan brīvības atņemšanas soda izpildi. Spriedums "pārceļo" pāri robežai, neraugoties uz to, vai persona ceļo līdzi spriedumam vai ne. Pēc trīs gadu smagām diskusijām Eiropas Savienības Padomē 2008. gada 5. decembrī tika pieņemts pamatlēmums 2008/909/TI. Pamatlēmuma mērķis, kā tiek norādīts pamatlēmuma 2. pantā, ir notiesātās personas resocializācijas sekmēšana.

Sākotnēji, lai izprastu KPL C daļas būtību un mērķi, lasītāji jāiepazīstina ar būtiskiem starptautiskās sadarbības tiesību instrumentiem, kas attiecas uz Pamatlēmumu 2008/909/TI. Ir divi pamattiesību instrumenti spriedumu "pārceļošanai" pāri robežai un to izpildei valstī, kur spriedums nav pieņemts.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss
Šogad aprit 10 gadi, kopš pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums (turpmāk arī – VPIL). Šis likums skaidri nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatprincipus kā publisko, tā privāto tiesību jomā. Par ...
16 komentāri
Tiesību prakse
Salīdzināmo personu loks amatpersonu skaita samazināšanas un amata likvidēšanas gadījumos
Gadījumā, ja ministrijas strukturālās izmaiņas ietver ne tikai amatpersonu atbrīvošanu, samazinot to skaitu pa atbildības līmeņiem un darbības jomām, bet arī ministrijas funkciju pārdali pa struktūrvienībām, lai piemērotu likuma ...
17 komentāri
Vida Kravcova
Nedēļas jurists
Vida Kravcova
Emīls Paupe
Eiropas telpā
Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (II)
Šajā rakstā autors turpina analizēt (sk.: Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā. Jurista Vārds, Nr. 41(688), 11.10.2011.), vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā, kurā tiek ...
Dina Gailīte
Notikums
"Jurista Vārda" abonenti laimē balvas
AUTORU KATALOGS