ŽURNĀLS Tiesību prakse

14. Februāris 2012 /Nr.7 (706)

Salīdzināmo personu loks amatpersonu skaita samazināšanas un amata likvidēšanas gadījumos
AT Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKA–600
2011. gada 7. oktobrī
17 komentāri

Gadījumā, ja ministrijas strukturālās izmaiņas ietver ne tikai amatpersonu atbrīvošanu, samazinot to skaitu pa atbildības līmeņiem un darbības jomām, bet arī ministrijas funkciju pārdali pa struktūrvienībām, lai piemērotu likuma "Par valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā" 10. panta pirmo daļu atbilstoši tās īstajai jēgai, konkurencei starp esošajiem darbiniekiem jāveidojas, ņemot vērā arī nākotnē veicamās funkcijas un to atbilstību, ne tikai atmesto iestādes struktūru ar attiecīgu amatpersonu atbildības sadalījumu. Ja jaunajā ministrijas struktūrā tā pati funkcija tiek nodota citai struktūrvienībai, tad, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, nav pamata izslēgt no konkurences personas, kas šo funkciju iepriekš pildījušas citā struktūrvienībā.

Noraksts

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore R. Vīduša, senatore V. Kakste, senators J. Nei­manis, piedaloties pieteicējai L.R. un pieteicējas pārstāvim R.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz L.R. pieteikumu par Veselības ministrijas 2009. gada 8. septembra rīkojuma Nr. 06-04.1/426 atcelšanu, sakarā ar L.R. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 9. marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Veselības ministrijas valsts sekretārs ar 2009. gada 8. septembra rīkojumu Nr. 06‑04.1/426 nolēma izbeigt valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju L.R., atbrīvojot viņu no ministrijas valsts sekretāra vietnieces finanšu jautājumos amata, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41. panta 1. punkta "g" apakšpunktu – sakarā ar ierēdņa amata likvidāciju.

[2] Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par Veselības ministrijas valsts sekretāra 2009. gada 8. septembra rīkojuma atcelšanu.

[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2010. gada 7. jūnija spriedumu pieteikumu noraidīja. Spriedums pamatots ar tālāk norādītajiem apsvērumiem.

[3.1] 2009. gada augustā un septembrī notika ministrijas centrālā aparāta reorganizācija, kuras ietvaros tika apstiprināts jauns ministrijas štatu saraksts, nosakot ministrijā 92 štata vietas iepriekšējo 155 vietā. Minētais noteica arī nepieciešamību veikt vērienīgu ierēdņu amata vietu likvidāciju un darbinieku skaita samazināšanu, tostarp likvidējot pieteicējas amatu. Tiesas kompetencē neietilpst pārbaudīt konkrēto amata vietu likvidēšanas un pārveidošanas tiesiskumu, jo šāds jautājums ir iestādes vadītāja kompetencē, taču tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai izskatāmajā gadījumā atbildētāja nav pieļāvusi rīcības brīvības izmantošanas kļūdas, kā arī to, vai nav pārkāpts procesuālā taisnīguma princips.

komentāri (17)
17 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
lasītāja
20. Februāris 2012 / 10:27
0
ATBILDĒT
Nav nekādas vajadzības \\\"uzlikt šo nastu\\\" diviem izvēlētiem \\\"ekspertiem\\\", kam tad būtu jākomentē katrs Senāta pieņemtais nolēmums. Tām nav jābūt tikai nozares autoritātēm, jo citādi netiks dota iespēja arī citiem, pretējiem viedokļiem. Vajadzētu tieši veicināt plašāku juristu iesaistīšanos. Domāju, ka Jurista Vārdam ir pietiekami daudz kontaktu un autoru. Šo autoru vidū noteitk atradīsies pietiekams skaits juristu, kam nebūtu grūti pa reizei uzrakstīt īsu komentāru.



Nesaprotu Jūsu sašutumu par atbildību un ķengāšanos. Ar tādu attieksmi Jurista Vārdu vispār varētu klapēt ciet, jo katrs publicētais raksts ietver lielu iespēju, ka raksta autors tiks kritizēts. Bet vai tad publikācijām tieši nebūtu jāveicina domu un ideju apmaiņa un plurālisms? Vai tad ir tikai viens pareizais viedoklis? Un lai nu kam, bet juristam jau nu vismazāk būtu jābaidās uzņemties atbildību.
judikatura
15. Februāris 2012 / 13:29
0
ATBILDĒT
Jāa, tikai žēl, ka nevaram uzzināt UR viedokli, ar kādām pūlēm tie nāk, jo saprotu, ka šos komentārus vāc viņi paši.. Turklāt UR atziņas ir apmēram reizi 2 mēnešos, bet te vajadzētu - reizi nedēļā.



p.s. Ja šo lasa A. Paegle, padalieties viedoklī!
Proficius Aliri
15. Februāris 2012 / 11:28
0
ATBILDĒT
Paskatīsimies tos pašus UR lēmumus, tur to ekspertu pulka sarodas.
judikatura
15. Februāris 2012 / 10:42
0
ATBILDĒT
Bet vai Jūs varat iedomāties, kas, manuprāt, tas ir par papildus darbu (un arī atbildību) šiem ekspertiem???

Labprāt no Jums gribētu dzirdēt kaut divu ekspertu vārdus, kuri, pēc Jūsu domām, ar prieku un aizrautību regulāri vēlētos komentēt tiesu nolēmumus? Kuram šodien ir TIK daudz brīva laika (un kurš ir brīvs no riska ar savu viedokli kādam ļoti neiepatikties)?



Jo šie komentāri, manā skatījumā, tā ir MILZĪGA atbildība. Jo pēc tam citi juristi, piem., Jūs, tos lasīs, uz tiem atsauksies un, nedod Dievs, kritizēs! Tīri cilvēcīgi mēģinu iedomāties, kura nozares autoritāte gribētu šo nastu, turklāt rēķinoties, ka var tikt noķengāta?!



Bet ideja kā tāda, protams, nav slikta. Varētu pat sacīt - laba. Tomēr dzīvē ir labas idejas, kas ir sapņi, bet kas - reāla iespēja materializēties.
Proficius Aliri
15. Februāris 2012 / 09:18
0
ATBILDĒT
Nav jau visi nolēmumi ne jāiztirzā, nedz jākomentē. Ir nolēmumi par attiecīgajā brīdī aktuāliem jautājumiem, ir nolēmumi, kuros tiek mainīta judikatūra, ir nolēmumi, kas krasi atšķiras no citiem, līdzīgās lietās pieņemtajiem. Salīdzinājumam var minēt kaut UR atziņas ar ekspertu komentāriem. Tur netiek \"pārspiests\" viss GVN lēmumus, tikai būtiskās atziņas, ir daudzi \"ekspertu\" komentāri (vēlams, ja tie būtu dažādu viedokļu argumentatīvi izklāstīti).
judikatura
15. Februāris 2012 / 08:12
0
ATBILDĒT
ha, publiskojiet nolēmumus un katram vēl ielieciet atziņas mutē! Draugi mīļie, pirmkārt, vai nojaušat, cik nolēmumu \"iziet\" no tiesām un cik speciālistu ir vajadzīgs, lai tos visus iztirzātu, komentētu? Otrkārt, kurš tad izvēlēsies tos spečukus, jo, ko viens jurists atzīst, otrs - nē. Treškārt, pastāv specializācija, un katram profesionālim sava joma jau nu būtu jāpārzina, lai, izlasot kādu jaunu nolēmumu, secinātu, kas tur jauns vai atzīmējams. Nevajag taisīties visiem caurumiem par spundi, proti, būt ekspertam visās jomās, tad arī atkritīs problēmas un jautājumi.
lasītāja
14. Februāris 2012 / 17:56
0
ATBILDĒT
Interesanti, man savukārt tieši ērtāk ir strādāt ar PDF. Pie tam PDF novērš manipulācijas iespējas ar tekstu. Risinājums būtu likt abus formātus, tad katrs ņem to, kas viņam piemērotāks.
andis
14. Februāris 2012 / 17:46
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos citai lasītājai, par doc. formāta ērtumu. Ievērojot, lasītājas lūgumu, optimālais risinājums būtu visus nolēmumus publiskot PDF un doc. formātā. Izšķiršanās gadījumā priekšroka būtu dodama doc. formātam, jo doc. pārveidošana uz PDF, parasti ir četru peles klikšķu darbība.
cita lasītāja
14. Februāris 2012 / 17:19
0
ATBILDĒT
Man gan daudz labāk patīk doc formāts, nevis pdf. Ar doc formātu ir daudz ērtāk strādāt, ja vajag nolēmuma atziņas kaut kur izmantot, turklāt, saglabājot nolēmumu, doc formāts aizņem daudz mazāk vietas.
lasītāja
14. Februāris 2012 / 17:10
0
ATBILDĒT
Manuprāt, tas ir forši , ka Jurista Vārds laiku pa laikam publicē izvēlētus nolēmumus, tādā veidā padarot tos pieejamākus. Arī citēšanai noderīgāks ir papīra formāts, jo elektroniskā saite (links) laika gaitā tomēr var mainīties. Taču arī es uzskatu, ka šādām publikācijām būtu daudz lielāka vērtība, ja tās pavadītu neliels speciālista komentārs - kāpēc šis spriedums ir nozīmīgs, ko jaunu tas pasaka, ko maina, kā tas iederas kopējā tiesību sistēmā.



Bet Augstākajai tiesai es lūgtu visus nolēmumus publiskot PDF, nevis .doc formātā.
ierēdnis1
14. Februāris 2012 / 16:49
0
ATBILDĒT
Piemēram, Zemkopības ministrijas nolikuma 12 punktā stāv rakstīts \\\"Valsts sekretāram var būt vietnieki.\\\"
no AT
14. Februāris 2012 / 16:49
0
ATBILDĒT
Ziniet, vienas un tās pašas laika ziņas arī ik dienu var izlasīt vismaz 35 dažādās vietās, arī vakara ziņās pārsvarā rāda vienu un to pašu.. Un kāda no tā visa ir jēga??

Bet, ja nopietni, tiesa ir pateicīga, ka tās nolēmumi sabiedrībai ir pieejami vismaz divās trijās vietās!
ierēdnis
14. Februāris 2012 / 16:42
0
ATBILDĒT
Mani pārsteidz AT sniegtā interpetācija par Veselības ministrijas nolikuma 12. punktu, kas skaidri nosaka, ka \"valsts sekretāram ir vietnieki\". Bet AT būtībā pasaka, ka šis lakoniskais un konkrētais MK noteikumu punkts neko nenozīmē! Tā jau no mušas var izpūst ziloni!
Brīnums
14. Februāris 2012 / 15:04
0
ATBILDĒT
Izlasīt var - bet vai izlasa, tas ir jautājums. Es, piem., juridisko literatūru labprātāk vienmēr lasu papīra formātā.
Proficius Aliri
14. Februāris 2012 / 14:56
0
ATBILDĒT
To nolēmumu var izlasīt vismaz vēl divās vietnēs (www.at.gov.lv un www.tiesas.lv). Tā vietā žurnālā varētu ievietot vēl kādu interesantu, lietderīgu rakstiņu.
Ir gan, Aliri
14. Februāris 2012 / 13:39
0
ATBILDĒT
Pliks nolēmums arī runā pats par sevi!
Proficius Aliri
14. Februāris 2012 / 11:38
0
ATBILDĒT
Vai tiešām ir ļoti liela jēga žurnālā publicēt tiesas nolēmumus, kuri jau labu laiku atpakaļ ir brīvi pieejami internetā? Turklāt nav ne komentāru tiesībzinātnieku par šiem nolēmumiem, ne judikatūras atziņu (tiesu prakses) apkopojuma par attiecīgo jautājumu. Tikai \"pliks\" nolēmums.
visi numura raksti
Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss
Šogad aprit 10 gadi, kopš pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums (turpmāk arī – VPIL). Šis likums skaidri nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatprincipus kā publisko, tā privāto tiesību jomā. Par ...
16 komentāri
Inga Melnace
Skaidrojumi. Viedokļi
Top apjomīgi grozījumi Kriminālprocesa likuma C daļā
Pašlaik starptautiskā sadarbība krimināllietās Eiropas Savienībā ir viena no tām jomām, kas attīstās visstraujāk. Laikā no 2005. gada līdz 2010. gadam ir pieņemti septiņi pamatlēmumi (sk. tabulu Nr. 1), kas viennozīmīgi ietekmē ...
Vida Kravcova
Nedēļas jurists
Vida Kravcova
Emīls Paupe
Eiropas telpā
Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (II)
Šajā rakstā autors turpina analizēt (sk.: Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā. Jurista Vārds, Nr. 41(688), 11.10.2011.), vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā, kurā tiek ...
Dina Gailīte
Notikums
"Jurista Vārda" abonenti laimē balvas
AUTORU KATALOGS