ŽURNĀLS Eiropas telpā

1. Neatkarīgas un objektīvas tiesas nepieciešamība pirmajā instancē un izņēmumi no šī pamatprincipa

1.1. Eiropas Komisija kā neatkarīga un objektīva tiesa Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta izpratnē

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECTK) 6. panta norma noteic, ka apsūdzības pamatotība krimināllietā jau pirmajā instancē jāizvērtē neatkarīgai un objektīvai tiesai (turpmāk jēdziens "tiesa" lietots ECTK izpratnē), kas nodibināta ar likumu. Lai institūcija atbilstu tiesas jēdzienam ECTK izpratnē, tai arī jāatbilst neatkarības un objektivitātes kritērijiem. Šajā apakšnodaļā īsi analizēts, vai ES Komisija (turpmāk – Komisija) ir uzskatāma par tiesu ECTK izpratnē.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) savā spriedumā lietā Langborger ir norādījusi, ka, vērtējot tiesas neatkarību, jāanalizē, kā tiek iecelti tiesas locekļi, to pilnvaru termiņš, garantijas pret ietekmi no ārpuses, un tas, vai šī institūcija novērotājam rada iespaidu par neatkarību.¹

Tātad neatkarības jēdziens ietver divus aspektus – objektīvo un subjektīvo. Objektīvie kritēriji noteic, ka institūcijai jābūt neatkarīgai no izpildvaras vai likumdošanas varas un savi nolēmumi jābalsta brīvā faktu un tiesību izvērtējumā. Turklāt fakts, ka locekļi netiek ievēlēti uz mūžu vai nav garantiju, ka viņi var tikt atcelti, pats par sevi nerada neatkarības trūkumu, tomēr ir jārealizē visas citas neatkarības garantijas.² Savukārt subjektīvais kritērijs paredz, ka institūcijas iespaids saprātīgam novērotājam nedrīkst radīt šaubas par tiesas neatkarību.

Vērtējot objektivitātes kritēriju, pirmkārt, ir svarīgi, lai institūcijai nebūtu aizspriedumu vai lai tā nebūtu labvēlīga kādai no pusēm³, institūcijai jābalsta savs lēmums uz objektīviem faktiem un argumentiem, kas uzklausīti sēdē. Neobjektivitāti, kas rodas tiesas locekļu subjektīvās attieksmes dēļ, ir grūti pierādīt, bet tā var netieši atklāties pašā nolēmumā vai procesā.⁴ Daudzi autori nepārprotami ir secinājuši, ka Komisijas procedūrā ļoti iespējama ir apsūdzības aizspriedumu (prosecutorial bias) rašanās.⁵ Tomēr, pat ja institūcija ir bez aizspriedumiem, ECT prakse Dubus lietā liecina, ka institūcija nav uzskatama par tiesu pat tad, ja tā faktiski ir neatkarīga un objektīva, tomēr novērotājam rada pamatotas šaubas par tās objektivitāti vai neatkarību. Šis faktors ir pietiekams, lai konstatētu neatbilstību ECTK 6. pantā norādītajam tiesas jēdzienam.⁶ Ir jāizvērtē, kā tiesa tiek veidota vai organizēta, kādā veidā tās locekļi ir veikuši savas funkcijas, kam jābūt skaidram un pierādāmam. Dažos gadījumos var rasties šaubas par objektivitāti, ja institūcijas locekļi ir cieši saistīti ar kādu no pusēm, un, ja šī interešu nosliece nav sadalīta proporcionāli, kas var novest pie netaisnīga lietas iznākuma.⁷

Autors sīkāk neiedziļināsies šajā jautājumā, jo doktrīnā un arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) praksē cieši ir nostiprinājies viedoklis, ka Komisija nav uzskatāma par neatkarīgu un objektīvu tiesu ECTK izpratnē. Tā secinājuši vairāki autori⁸, tāds ir atrodams arī daudzos EST ģenerāladvokātu viedokļos.⁹ Arī EST savā spriedumā lietā Van Landewyck nepārprotami atzinusi, ka Komisija nav tiesa.