ŽURNĀLS Redaktora sleja

21. Februāris 2012 /Nr.8 (707)

Neizmantotā misija
6 komentāri
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Pagājušajā nedēļā līdzās visu zināmajam referendumam par otru valsts valodu nozīmīgu sabiedrības uzmanību guva pēc skaita jau trešās “tiesnešu algu” lietas izskatīšana Satversmes tiesā. Diemžēl lielākajai daļai sabiedrībai ar tiesnešu un Saeimas argumentiem bija iespēja iepazīties tikai netieši (plašsaziņas līdzekļu sižetos, intervijās un rakstos).

Atklātība ir viena no demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem un tai jābūt reālai un funkcionējošai, nevis šķietamai un formālai. Tā ļauj pilsonim būt informētam, līdz ar to domāt un vērtēt. Atklātības princips ir arī pamats, lai persona varētu realizēt savas pamattiesības, piemēram, vārda un pulcēšanās brīvību, un stimuls, lai valsts institūcijas turpinātu progresēt.

Atvērtās pārvaldības doktrīnu galvenokārt piedēvē valsts pārvaldes procedūrām un likumdošanai, tomēr tā ir attiecināma arī uz tiesvedību – cik tālu sabiedrības intereses ir lielākas par indivīda tiesību aizskārumu. Atklātības līmenis Satversmes tiesas kā negatīvā likumdevēja procesā ir starp tradicionālo tiesvedību un likumdošanu.

Konstitucionālajai tiesai jābūt modernai un jājūt sabiedrības gara attīstība – gan tiesību atziņās, gan arī funkcionāli organizatoriski. Analizējot tikai otro aspektu, Satversmes tiesa par tādu gandrīz ir uzskatāma. Interneta mājaslapa ir pietiekami ērta, informācija tajā regulāri tiek atjaunināta, arī tiesas darbinieku atsaucība ir uzteicama. Tomēr Satversmes tiesai ir iespējas būtiski vairot atklātību. Jau šobrīd visus tiesas procesus filmē un rāda tiesas sēžu zāles monitorā. Satversmes tiesai tikai atliek video signālu savienot ar tīmekli, kā to dara, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa un pat dažas ASV vispārīgās jurisdikcijas tiesas.

Tiesas lēmums un spriedums ir tiesvedības rezultāts, turklāt Satversmes tiesas gadījumā nepārsūdzams, tādēļ sabiedrības kontrolei jābūt ne tikai pār to, bet arī pašu procesu, uz ko tieši neattiecas Satversmes 92. pants un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pants, tomēr, neraugoties uz to, arī konstitucionālās tiesas procesos jābūt taisnīgumam.

Līdz ar to vēl lielāka Satversmes tiesas procesu atklātība efektīvāk veicinātu aktīvākas sabiedrības un kvalitatīvākas tiesvedības veidošanos un tā sasniegšanai nepieciešama tikai griba. Sabiedrībai būtu iespēja gūt labāku priekšstatu par konstitucionālo tiesvedību un konkrētām tiesību problēmām.

komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Gunārs Kusiņš
22. Februāris 2012 / 14:33
0
ATBILDĒT
Atbalstu viedokli, ka audioieraksts un videoieraksts jāpadara publiski pieejams. No savas prakses varu apliecināt, ka sēdes laikā izmantotā tiesnešu, lietas dalībnieku un citu personu intonācija, balss skaļums un neskaitāmi citi paņēmieni kailajā stenogrammā nav ne redzami, ne dzirdami. Visiem būs tikai labāk, jo ST video ar Holivudu nekonkurēs.

Svarīgāk tomēr ir padarīt pieejamus ne tikai spriedumus, bet arī citus ST aktus, kas tradicionāli ir tā teikt ...mazpieejami. Tā arī ir pamatota prasība.
M.L.
21. Februāris 2012 / 17:07
0
ATBILDĒT
Protams, stenogrammu sagatavošanā tiek ieguldīts liels darbs. Tā kā tās pēc katras sēdes jebkurā gadījumā tiek sagatavotas, tad atliktu tikai ievietot mājaslapā (kā tas bija agrāk). Bet doma par audioieraksta ievietošanu būtu pat labāka, jo paustā doma būtu objektīvāk uztverama un netiktu modificēta stenogrammas sagatavošanas rezultātā.
Rigaer Zeitung
21. Februāris 2012 / 14:58
0
ATBILDĒT
Publiskot videoierakstus, audioierakstus, stenogrammas būtu labi, bet krietni būtiskāk ir publiskot lēmumus par nepieņemtām sūdzībām, kurās bieži ir būtiskas atziņas - lēmumos par privātpersonu pieteikumiem dzēšot personas datus (šeit pieļaujams, ka kādus varētu nepubliskot, ja sūdzības autors pret to iebilst un atziņas nav būtiskas), bet visus lēmumus par Saeimas deputātu nepieņemtajiem pieteikumiem publiskot var un vajag nekavējoties.
:D
21. Februāris 2012 / 13:27
0
ATBILDĒT
Saeimas mājaslapā tās stenogrammas ir pieejamas zibenīgi, tā ka nekāds ilgs un rūpīgs darbs tur nav.
Proficius Aliri
21. Februāris 2012 / 12:29
0
ATBILDĒT
Varētu vismaz sēžu audioierakstus ievietot, kā tas ir Saeimas mājaslapā. Stenogrammas sagatavot nepieciešams ilgs un rūpīgs darbs.
M.L.
21. Februāris 2012 / 11:03
0
ATBILDĒT
varētu arī ST sēžu stenogrammas likt mājaslapā, vismaz par pēdējām 3 publiskajām sēdēm nav ielikts.
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Non bis in idem vai ne bis in idem
Princips, ka personu par vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu nedrīkst atkārtoti sodīt, ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem krimināltiesību principiem, kas izriet no cita, pēc satura plašāka, krimināltiesību principa – ...
20 komentāri
Tieslietu ministrija
Notikums
Eiropas Komisija "Palink" lietā uzrunā tieslietu ministru
Reaģējot uz saņemto sūdzību, janvāra izskaņā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece, tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāre Vivjena Redinga (Viviane Reding) un Eiropas Komisijas loceklis, iekšējā tirgus un pakalpojumu ...
1 komentāri
Evija Novicāne, Kaspars Novicāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes – grozīt vai interpretēt
SIA "Palink" maksātnespējas procesa pasludināšana rosinājusi atsākt diskusiju par Maksātnespējas likuma iespējamām nepilnībām. Šī notikuma kontekstā rodas jautājums, vai Maksātnespējas likuma 57. panta noteikumi ir pietiekami ...
Andris Teikmanis
Nedēļas jurists
Andris Teikmanis
1 komentāri
Erlens Markovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību bezstrīdus piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā uzlabošanas virzieni
Ātrais dzīves un komercdarbības ritms dažādu valstu juristiem un likumdevējiem liek domāt par tikpat ātru tiesisko mehānismu izstrādi un ieviešanu. Kā vienu no svarīgākajiem ātras komercdarbības šķēršļiem var minēt saistību ...
5 komentāri
AUTORU KATALOGS