Tiekoties ar valsts augstāko amatpersonu, E. Levits viņu informēja, ka ieplānotais KTK viedoklis par Satversmes pantiem, kas ir konstitūcijas pamats un nebūtu pakļaujams tautas nobalsošanām, tiks sagatavots līdz aprīļa beigām un attiecīgi maija sākumā tas būs publiski pieejams plašākai diskusijai. Valsts prezidenta Preses dienests vēsta, ka vienlaikus gan Valsts prezidents, gan KTK priekšsēdētājs bija vienisprātis par to, ka esošais valsts pārvaldes modelis Latvijā ir jāmaina, bet par iespējamajām izmaiņām nepieciešama plaša profesionāla diskusija.
Pēc Preses dienesta sniegtajām ziņām, sākot sarunu, Valsts prezidents argumentēti izklāstīja pozīciju par to, ka Latvijas valsts pārvaldes modeļa izmaiņas primāri ir nepieciešamas mūsu valsts stiprināšanai gan iekšpolitiski, gan Eiropas Savienības (ES) ietvaros, kas ES izšķirīgu lēmumu pieņemšanā ir īpaši nozīmīgi. "Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienība spēs atrisināt samilzušās problēmas. Neko nepieļaujamāku kā Eiropas Savienības sagraušanu šobrīd nevar iedomāties. Nākotnē fiskālie, monetārie un nodokļu jautājumi Eiropas Savienībā ir jāregulē kopīgi. Tieši tādēļ valstu izpildvarām jābūt spējīgām aktīvi reaģēt," sarunā ar E. Levitu uzsvēra Valsts prezidents, vienlaikus akcentējot nepieciešamību stiprināt pašvaldību lomu un tiesības lēmumu pieņemšanā.
Savukārt E. Levits paudis izpratni par Valsts prezidenta A. Bērziņa aktualizētajiem jautājumiem, atzīstot, ka, viņaprāt, šī problēma ir gan institucionāla, gan politiska. Valsts prezidents un KTK priekšsēdētājs bija vienoti viedoklī, ka nepieciešams vairāku pasākumu kopums, piemēram, konstruktīvais neuzticības votums (proti, parlamenta balsošanā izteikta neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram), Ministru prezidenta lomas palielināšana izpildvarā, Valsts prezidenta tiesības saskaņot ministru amatu kandidātus, resoru konkurences mazināšana un izpildvaras koncentrēšana, kā arī profesionāla un spēcīga civildienesta izveide. "Profesionāls civildienests diemžēl ir atstāts novārtā, un bez tā nav iespējams realizēt pieņemtos lēmumus un pildīt likumus. Tas ir atslēgas jautājums," uzsvēra KTK priekšsēdētājs.
Jāpiebilst, ka, beidzot sarunu, abas puses pārrunāja arī sabiedriskā medija lomas nostiprināšanas nepieciešamību un valsts atbalsta izšķirošo nozīmi šajā jautājumā attiecībā uz laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" un žurnālu "Jurista Vārds", kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu Satversmes 90. pantā noteiktās ikviena tiesības zināt savas tiesības.
JV informācija
|
Fakti par Konstitucionālo tiesību komisiju 2007. gada 7. decembrī toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņoja par Konstitucionālo tiesību komisijas izveidošanu. Savukārt tās darbību pēc ievēlēšanas amatā 2011. gada 10. oktobrī atjaunoja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. No Satversmē noteikto Valsts prezidenta funkciju kopuma, jo īpaši no likumdošanas funkcijas, un valsts varas dalīšanas principa izriet Valsts prezidenta loma izlīdzinoši un stabilizējoši ietekmēt valsts politisko un tiesisko sistēmu, novērst krīzes, palīdzēt rast risinājumu problēmām. Vairākās citās Eiropas valstīs atšķirībā no Latvijas pastāv Valsts padome, kas daļēji varētu veikt šos uzdevumus. Lai Valsts prezidents varētu šo lomu optimāli pildīt, nepieciešama attiecīgo konstitucionālo tiesību jautājumu zinātniska, objektīva un neitrāla analīze. Šāda analīze vienlaikus veicina arī kvalificētu konstitucionālo tiesību diskusiju gan speciālistu aprindās, gan visā sabiedrībā. Konstitucionālo tiesību komisija, kuras sastāvā ir atzīti konstitucionālo tiesību eksperti, uz savu pirmo sēdi sanāca 2007. gada 7. decembrī. Komisija izveidota ar mērķi sniegt atbalstu Satversmē noteiktās Valsts prezidenta likumdošanas funkcijas realizēšanai, sniegt viedokļus par Satversmes normu pilnveidošanu un interpretāciju. Tāpat komisijas uzdevums ir veicināt zinātniskus pētījumus un kvalificētu diskusiju par aktuāliem tiesību jautājumiem. Tādējādi līdz šim Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija ir sniegusi savu viedokli šādos jautājumos: par iespējamo ministra noteikumu satversmību; par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros; par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu saņemšanai; par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu; par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā. |