ŽURNĀLS Tiesību prakse

13. Marts 2012 /Nr.11 (710)

Divu personu faktiskās kopdzīves juridiskais statuss
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKC–4
2012. gada 1. februārī
9 komentāri

Pie partnerattiecību tiesiskā regulējuma neesības tiesa nav kompetenta tiesību tālākveidošanas ceļā divu personu faktisko kopdzīvi pielīdzināt laulībai un kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam. Tas izriet no varas dalīšanas principa, kas nošķir likumdevēju no tiesu varas un leģitimē tiesu veikt tiesību jaunradi tikai gadījumos, kad tā nav saistāma ar iejaukšanos likumdevēja pilnvarās.

Faktiskais laulātais nav atzīstams par īrnieka ģimenes locekli likuma "Par dzīvojamo telpu īri" izpratnē.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators Z. Gencs, senators referents A. Laviņš, senatore A. Briede, senatore V. Cīrule, senatore I. Garda, senatore S. Lodziņa, senatore M. Zāģere, piedaloties N.R. pārstāvim advokātam Kārlim Ielejam, Rīgas domes pārstāvei advokātei Anitai Šauriņai, atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu sakarā ar Rīgas domes kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010. gada 13. aprīļa spriedumu Rīgas pašvaldības SIA "Ķengaraga nami" prasībā pret N.R. par izlikšanu no dzīvojamās telpas un N.R. pretprasībā pret Rīgas domi un Rīgas pašvaldības SIA "Ķengaraga nami" par lēmuma atcelšanu un dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pamatojoties uz Rīgas domes 2002. gada 19. februāra lēmumu Nr. 1020 un Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2001. gada 23. janvāra sēdes protokolu Nr. 37, Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde 2002. gada 28. februārī izsniedza V.R. rekomendāciju, uz kuras pamata 2003. gada 5. augustā Rīgas pašvaldības SIA "Ķengaraga nami" ar V.R. noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu par vienistabas dzīvokļa [adrese], Rīgā, (turpmāk – strīdus dzīvoklis) īri uz nenoteiktu laiku.

2003. gada 15. novembrī starp V.R. un N.R. noslēgts strīdus dzīvokļa apakšīres līgums. Atbilstoši 2003. gada 5. novembra Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas sēdes protokolam Nr. 111 komisija piekritusi minētā līguma noslēgšanai.

komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jautājums
14. Marts 2012 / 10:20
0
ATBILDĒT
Manā ieskatā, likuma „Par dzīv. telpu īri” 9.panta pirmās un otrās daļas mērķis, nodrošināt, lai izīrētājs nevarētu liegt tuviniekiem dzīvot kopā, atsakoties dot piekrišanu attiecīgas personas iemitināšanai, tāpēc tur ir rakstīts, ka izīrētājs ir tikai jāinformē. Savukārt citu personu gadījumā jāprasa arī izīrētāja piekrišana iemitināt. Ja, pastāvot ģimenei plašākā nozīmē, izīrētājs atsaka dot piekrišana, tad viņš nepamatoti iejaucas ģimenes attiecībās. Ja tiek teikts, ka faktiskais laulātais nav atzīstams par īrnieka ģimenes locekli, tad tas nozīmē, ka likumiskais pieņēmums ir prioritārs salīdzinājumā ar sociālo realitāti (sk. augstāk Satversmes tiesas spriedumu) un tādā veidā var tikt izjaukta ģimene.

Pastāvot pierādījumiem par attiecību kontinuitāti, ilgumu un citiem apstākļiem, kas liecina, ka ir izveidojusies ģimene, piemēram, pārim ir kopīgi bērni, tad es uzskatu, ka tas atbilstoši likuma mērķim un jēgai jāpiešķir tiesības pārslēgt īres līgumu. Un tā būs teleoloģiskā interpretācija un nevis tālākveidošana, kā to norāda Senāts. Savukārt, tālākveidošana būs tad, ja tiesa piešķirtu mantošanas tiesības faktiskajam laulātajam.
Magone
13. Marts 2012 / 17:51
0
ATBILDĒT
Bet, ja jau var vienādus kritērijus pielietot KPL un telpu īres gadījumā, tad kāpēc gan šādus kritērijus nevarētu pielietot tā sauktās ģimenes mantiskajās attiecībās un mantošanas tiesībās? Kad jau ģimene, tad ģimene...
jautājums
13. Marts 2012 / 17:41
0
ATBILDĒT
Manuprāt, sasaistīt de facto ģimeni ar laulāto mant. attiecībām šobrīd no tiesību viedokļa nav iespējams, bet dzīv.telpu īre ir kaut kas cits, ja ir kā ir: cilvēki no 1986.gada dzīvoja kopā. Ir tāds obstrukcijas aizliegums, ka, ja nav kritēriju, tiesai būtu tie jāsameklē ar nosacījumu, protams, ka rakstīta vai nerakstīta tiesību norma pastāv. Manā ieskatā, konkrētajā gadījumā bija pamats uzskatīt, ka pastāv ģimene. Par citiem jautājumiem (mant.attiecības, mantošana utml.) nerunāju.
Magone
13. Marts 2012 / 17:04
0
ATBILDĒT
Cik ilgi man ar kādu jādzīvo kopā, lai mēs tiktu uzskatīti par ģimeni? Citādi vēlāk izrādīsies, ka viņam pienākas daļa mana īpašuma, jo tas redziet iegādāts tajā laikā, kad jau dzīvojāmies kopā:)
jautājums
13. Marts 2012 / 14:51
0
ATBILDĒT
pieļauju, ka zemākās tiesu instances izvērtēja attiecīgus pierādījumus, citādi sanāktu tā, ka Jūs norādiet: prasījums nebūtu pamatots.

pārāk vispārīgi: \\\"citā kontekstā un ar citu mērķi\\\", lai gan es domāju, ka saprotu, ko gribat teikt: šeit ir īre, tur tiesības neliecināt utt. bet tas viss balstās uz vienas idejas: (a) personas dzīvo kopā un (b)šāda kopdzīve ir pielīdzināma ģimenei. Jānošķir CT un KT, kad ir pamats to darīt, kura šajā gadījumā neredzu.
Magone
13. Marts 2012 / 14:37
0
ATBILDĒT
Jā, bet katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus iebildumus (CPL 93.p.1.d.). Ko gan prasītājs var iebilst par citu cilvēku attiecībām un vēl analizēt, kāds statuss tām būtu piešķirams?

Nedomāju, ka civillietās varētu un vajadzētu piemērot kriminālprocesa kritērijus, jo tur šie kritēriji noteikti citā kontekstā un ar citu mērķi.
jautājums
13. Marts 2012 / 13:50
0
ATBILDĒT
Šajā spriedumā ir rakstīts: \"Atbildētāja apgalvojums, ka starp viņu un V.R. ilgstoši, tas ir, jau kopš 1986. gada pastāvēja faktiskā ģimenes dzīve, lietā nav apstrīdēts.\" Saskaņā ar CPL 96.p.5.d.: Pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.



Runa nav par katru un kriminālprocesā grūtības pierādīt, ka persona A uztur pastāvīgas attiecības ar personu B, t.i.persona A dzīvo kopā ar personu B vai arī kontrolē, nosaka vai ietekmē tās uzvedību, cik saproti, grūtības nesagādā. Var tos pašus kritērijus izmantot, kur ir problēma? :)
Magone
13. Marts 2012 / 13:28
0
ATBILDĒT
Prieks par Senāta atziņām. Nu nedrīkst katru piedzīvotāju pielīdzināt laulātajam, jo sevišķi, ja tiesību aktos nav noteikti kritēriji kā nošķirt piedzīvotājus no faktiskajā kopdzīvē esošajiem, kuri būtu pielīdzināmi laulātajiem. Cik noprotams, tad apgabaltiesas ieskatā bez celtās prasības prasītājam vēl jāpierāda tas, ka atbildētājs nav uzskatāms par personu, kas pielīdzināms laulātajam, jo atbildētājs uzskata pretējo. Pārāk intīmi pierādījumi un kur prasītājam tādus iegūt?
jautājums
13. Marts 2012 / 10:28
0
ATBILDĒT
Likumdevējs acīmredzami nav konsekvents, piem, KL 302.pantā ir noteikts, ka atteikties liecināt var persona, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība; KPL 355.pantā ir noteikts, ka var konfiscēt citas personas mantu, ja tā dzīvo kopā ar noz. nodarījuma izdarītāju, bet īres līgumu kā ģimenes loceklis slēgt nevar, jo uz to norāda arī 1939.gada avots, kad bija vēl spēkā CL 155.p. par ārlaulības bērniem, ko Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.



Tajā Satversmes tiesas spriedumā ir atklāts ģimenes jēdziena saturs:



“Tomēr jēdziens \"ģimenes dzīve\" Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta nozīmē neattiecas tikai un vienīgi uz ģimeni, kas balstīta uz laulību. Jēdziens \"ģimene\" šajā normā nav saistīts vienīgi ar attiecībām, kas balstītas uz laulībām, tas var ietvert arī citas de facto \"ģimenes\" saites, gadījumos, kad puses dzīvo kopā ārpus laulības (sk. ECT sprieduma lietā \"Keegan v. Ireland\" 44. §). Civillikuma 241. pantā ir noteikts, ka \"pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā\", taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa jēdzienu \"ģimenes dzīve\" interpretē plašāk, uzsverot, ka konkrēto attiecību atbilstību \"ģimenes dzīvei\" var būtiski ietekmēt daudzi faktori, proti: vai pāris dzīvo kopā, attiecību ilgums, vai abas puses ir uzticīgas viena otrai, vai ir kopīgi bērni utt. (sk. ECT sprieduma lietā \"X, Y and Z v. The United Kingdom\" 36. §; lietā \"Kroon and Others v. The Netherlands\" 30. §).

Interpretējot jēdzienu \"ģimenes dzīve\", Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka bioloģiskā un sociālā realitāte (biological and social reality) ir prioritāra salīdzinājumā ar likumisko pieņēmumu (legal presumption) (sk. ECT sprieduma lietā \"Kroon and Others v. The Neatherlands\" 40. §).

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants ģimenes neiedala \"likumīgajās\" (\"legitimate\") un \"nelikumīgajās\" (\"illegitimate\") ģimenēs (sk. ECT sprieduma lietā \"Marckx v. Belgium\" 31. §). Šāds iedalījums būtu pretrunā ar vārdiem \"ikvienam ir tiesības\". Eiropas Cilvēktiesību tiesa, atsaucoties uz Eiropas Padomes Ministru komitejas 1970. gada 15. maija Rezolūciju (70) 15 [Resolution (70) 15 of 15 May 1970 on the social protection of unmarried mothers and their children, para. I-10, para. II-5, ect.], norāda, ka neprecētu māti kopā ar viņas bērnu ir jāuzskata par ģimeni tāpat kā pārējās ģimenes (sk. ECT sprieduma lietā \"Marckx v. Belgium\" 31. §).”



Kā tad ir ar pagājušajā numurā minēto Satversmes tiesas likuma 32.p.2.d., ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām?
visi numura raksti
Rolands Neilands
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieķīlāta nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumu sadale
2011. gada 22. decembrī 11. Saeima kārtības ruļļa1 39. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā nolēma turpināt izskatīt 10. Saeimā otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā"2 (turpmāk – ...
23 komentāri
Baiba Mālīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz atlīdzinājumu par personas sevišķām ciešanām sabiedrības interesēs
Likumdevējs, izdodot tiesību aktu, vai iestāde, veicot darbības valsts pārvaldes jomā, ierobežojot personas subjektīvo tiesību realizāciju sabiedrības interesēs vai uzliekot personām obligāti veicamus pienākumus, izvērtē ...
Arnis Zelčs
Skaidrojumi. Viedokļi
Politisko partiju konstitucionalitāte un kontrole 18.– 21. gadsimtā
Šā raksta ietvaros ir salīdzinātas partiju definīcijas un kontroles iespējas ārvalstu konstitūcijās un speciālajos likumos. Autora mērķis ir apkopot partiju konstitucionalitātes kopīgās tendences un sniegt priekšlikumus Latvijas ...
1 komentāri
Nedēļas jurists
Ilze Freimane
6 komentāri
Notikums
Pārrunā valsts pārvaldes iekārtas iespējamās izmaiņas
AUTORU KATALOGS