ŽURNĀLS Tiesību prakse

24. Aprīlis 2012 /Nr.17/18 (716/717)

Latvijas pilsonības iegūšanas likumības izvērtēšana
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKC–255
2011. gada 14. septembrī

Iegūtā Latvijas pilsonība pēc Pilsonības likuma Pārejas noteikumu 3. punktā minētajiem iegūšanas diviem pamatiem nav apstrīdama, izņemot gadījumu, ja persona no Latvijas pilsonības ir atteikusies (likuma 23. pants) vai ja Latvijas pilsonība tai ir atņemta tiesas ceļā (likuma 24. pants).

Pilsonības iegūšanas likumību ir tiesības izvērtēt un izvirzīt jautājumu par tās atņemšanu neatkarīgi no pilsonības iegūšanas laika, ja tiek konstatēti Pilsonības likuma 24. panta pirmajā daļā norādītie pārkāpumi, jo prettiesiski iegūtā pilsonība nekļūst leģitīma neatkarīgi no laika, kāds ir pagājis kopš tās piešķiršanas.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore M. Zāģere, senators referents V. Jonikāns, senatore A. Vītola, piedaloties prasītājas – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes – pārstāvei I. Vorpai un atbildētāja pārstāvēm I.F. un I.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar atbildētāja S.K. pilnvarotās personas I.K. kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2010. gada 18. februāra spriedumu Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prasībā pret S.K. par Latvijas pilsonības atņemšanu.

 

Aprakstošā daļa

Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvalde, kuras uzdevumus saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 22. janvāra rīkojumu Nr. 24 ir pārņēmusi Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2007. gada 5. februārī cēlusi tiesā prasību pret S.K. par Latvijas pilsonības atņemšanu. Prasībā norādīts:

S.K. 1994. gada 16. februārī reģistrēts kā Latvijas pilsonis saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" 2.1. punktu. Aizpildot Latvijas Iedzīvotāju reģistra pirmuzskaites veidlapu 1994. gada 16. februārī, S.K. ar savu parakstu apliecinājis, ka viņš nav citas valsts pilsonis, un uzrādījis PSRS pasi [numurs], kas izdota 1988. gada 3. jūnijā Magadānā;

veicot pārbaudi, konstatēts, ka 1993. gada 29. decembrī S.K. ir saņēmis Krievijas Federācijas pilsoņa pasi, ko apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2005. gada 5. maija vēstulei pievienotās S.K. anketas ieceļošanas vīzas saņemšanai apliecināta kopija;

paskaidrojumos par Latvijas un Krievijas Federācijas pilsonības iegūšanas apstākļiem un pamatu S.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aldis Laviņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Daži jautājumi par kasācijas instances kompetenci
Rakstā uzmanība vērsta uz vairākiem jautājumiem, par kuriem laiku pa laikam praksē rodas lielākas vai mazākas diskusijas. Civilprocesa likuma 474. pants, kas nosaka kasācijas instances tiesības, samērā detalizēti paredz iespējamos ...
Marika Grunte
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizliegtas vienošanās pārkāpums nav prezumējams
Komentārs par "LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš" advokātu biroja zvērināta advokāta palīga Mārtiņa Gaiļa rakstu "Mērķis vai sekas: konkurenci ierobežojošu vienošanos aizlieguma piemērošanas analīze", kas bija publicēts šā gada 20. ...
11 komentāri
Dita Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Fiskālā politika: tiesības vai disciplīna
2012. gada 28. februārī Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas virzīto likumprojektu par "Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā" (Fiskālais līgums), kā arī atbalstīja ...
6 komentāri
Ligita Vehi
Nedēļas jurists
Ligita Vehi
Leila Dundure
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmeklēšanas tiesnesis Latvijā
Viens no galvenajiem aspektiem, kāpēc Latvijas Republikā tika izstrādāts jaunais (spēkā esošais) Kriminālprocesa likums, bija nepieciešamība uzlabot cilvēktiesību ievērošanas standartus kriminālprocesā, bet izmeklēšanas tiesneša ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS