ŽURNĀLS Redaktora sleja

23. Oktobris 2012 /Nr.43 (742)

Sociāli atbildīga valsts un sabiedrība
11 komentāri
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Latvija ir sociāli atbildīga valsts, un šis virsprincips izriet no Satversmes 1. panta un ir atzīts Satversmes 107., 109., 111. un 112. pantā un Satversmes tiesas judikatūrā. Satversmes tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, proti, tāda valsts, kas likumdošanā, valsts pārvaldē un tiesas spriešanā cenšas iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu. Sociāli atbildīgas valsts mērķis ir izlīdzināt sabiedrībā būtiskākās sociālās atšķirības un katrai iedzīvotāju grupai nodrošināt atbilstošu dzīves standartu, kā minimumu garantējot jebkuram cilvēkam elementāru izdzīvošanu, kas ietver nepieciešamo pārtiku, apģērbu, pajumti, medicīnisko palīdzību, pamatizglītības nodrošināšanu.

Šonedēļ plašu rezonansi ieguva pētījums par Latvijas skaudro realitāti. Latvija ir galējību zeme, kurā ir lielākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā starp turīgāko un trūcīgāko sabiedrības daļu. 90% Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi uz ģimeni ir 425 lati, turpretim vienam visturīgākajam sabiedrības procentam – 3019 lati jeb septiņreiz vairāk. Pabalstu un nodokļu sistēma ir izdevīga turīgākajiem. Ik gadu nabadzības riska indekss palielinās. Turklāt 42% bērnu dzīvo zem nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa.

Tādējādi, salīdzinot teorētisko un praktisko pusi, jāsecina, ka Latvija kā sociāli atbildīga valsts ir iluzora fikcija, bet nevis reālitāte. Atšķirība starp teoriju un praksi ir tik liela, ka liek apšaubīt to, vai valsts vispār apzinās vienu no savas identitātes sastāvdaļām.

Valsts un sabiedrības lielākā vērtība ir ne tikai vienkārši eksistējošs cilvēks, bet tāds cilvēks, kas dzīvo cilvēka cienīgu dzīvi. Demokrātiskas un tiesiskas valsts ilgtspējas garants ir cilvēks, kura ikdienas uzdevums nav tikai cīņa par personisko izdzīvošanu, bet arī spēja atvēlēt spēkus līdzdarbībai valsts lietu kārtošanā.

Tomēr sociāli atbildīga valsts nenozīmē tikai valsts pienākumus un iedzīvotāju tiesības. Tā pieprasa arī pašu iedzīvotāju līdzdalību un sociāli atbildīgu rīcību. Tāpēc sociāli atbildīgai jābūt ne tikai valstij, bet arī sabiedrībai. Ikvienam jāuzņemas kolektīvā atbildība par līdzcilvēkiem un labvēlīgas apkārtējās vides veidošanos. Valsts neizdarīs visu, valsts nepaspēs visu, valsts nezinās visu.

Veidot tiešu sadarbību starp ikvienu sabiedrības locekli un inovatīvi rast kopīgus risinājumus sociālām problēmām var, piemēram, ar sociālo uzņēmējdarbību. Sociālo uzņēmumu misija ir pozitīvi ietekmēt cilvēku dzīves, nevis tikai skaitīt nopelnīto naudu. Tā nav tradicionālā izpratnē ne komercdarbība, ne labdarība, bet veids, kā ar komercdarbības palīdzību, atsakoties no personīgām interesēm, vienlaikus gūt peļņu un risināt sociālas problēmas.

Cilvēku savstarpējās attiecībās jāvalda solidaritātei, ne tikai izveidojot valsti, bet arī turpmāk to pārvaldot.

komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ha
29. Oktobris 2012 / 08:57
0
ATBILDĒT
Tie, protams, ir skaisti vārdi, bet diez vai balstīti uz reālu Latvijas ikdienu. It sevišķi tās piebildes, piemēram, \"ja tiek darba telpās iekšā\".
Magone
26. Oktobris 2012 / 15:12
0
ATBILDĒT
Invalīdiem un citiem grūtdieņiem nebūtu tik daudz jāpalīdz ar pabalstiem, cik jādod iespēja nopelnīt. Invalīds, kuram nav kāju, var strādāt, piem., tālruņu izziņu dienestā, bet ar piebildi, ja tiek darba telpās iekšā, ja tās ir aprīkotas atbilstoši viņa vajadzībām, kas nemaz nav tik lielas - pamatā iet runa par trepju jautājumu un tualetes rokturu ierīkošanu. Bet vieglāk jau ir piešķirt pabalstus...
Magone
26. Oktobris 2012 / 14:49
0
ATBILDĒT
Kas teica, ka invalīds un pensionārs nevar sev nopelnīt iztiku? Ja invalīdam nav kāju, tad viņam ir rokas, galva un acis. Tas ir pietiekami. Man kaimiņos dzīvoja sieviete, kurai nebija roku (nevis plaukstu), pati ratiņkrēslā. Audzināja 2 savus bērnus, gatavoja ēst, uzkopa dzīvokli. Joprojām nesaprotu kā. Bet tika ar visu galā, nežēlojās. Zinu cilvēku, kam nebija plaukstu, bet viņš ļoti glītā rokrakstā rakstīja ar kāju. Tikai, ja invaliditāte tiešām ir smaga, tad piekrītu. Vai pensionārs nevar adīt zeķes, audzēt dārzeņus un pārdot, kopt mazus bērnus par samaksu utt.? Var! Bet nevar samaksāt par dzīvokli Rīgā? Bet, vai ir jādzīvo dzīvoklī Rīgā, ja var dzīvot dzīvoklī piem., Valkā, vai laukos, daudz lētāk? Iemeslus neko nedarīt mēs varam atrast vienmēr. Man tuvāka ir Ķīnas pieeja, ka katram cilvēkam pēc 60 ir jāapgūst cita profesija un tajā arī jāstrādā (jo vecums jau nenāk viens), pabalsti minimāli, arī nodokļu slogs minimāls. Bet mēs Latvijā (un arī daudzās citās valstīs) ejam virzienā - pēc iespējas vairāk nodokļus sagrābsim, lai nauda pabalstos visiem sanāktu. Rezultātā, izvairāmies no nodokļu samaksas, cik vien iespējams, un pabalstus piešķiram par daudz, arī sliņķiem, kas negrib piepūlēties.
Seskis
26. Oktobris 2012 / 09:44
0
ATBILDĒT
Jā, bet invalīds un pensionārs nevar sev nopelnīt iztiku, tāpēc jau ir nepieciešama sociālā palīdzība. Ja mēs iedomājamies sabiedrību bez sociālās palīdzības, tad, attiecīgi, lūdzu, samaziniet nodokļu slogu. Turklāt cilvēki iedalās vēl divās katergorijās,- tie, kas ražo un tie, kas patērē citu saražoto. Tas, kurš patērē, var būt komersants, sētnieks vai klaidonis, bet viņa dzīves sūtība vienmēr būs dzīvot uz citu rēķina, dzīvot pašvaldības apmaksātā dzīvoklī, lauzt radinieku auto, ēst citu sagādāto pārtiku un notriekt citu nopenītu naudu. Tā ir iekārtota dzīve un neviens to nevar izmainīt.
mazgudrais
25. Oktobris 2012 / 12:55
0
ATBILDĒT
vai, jūsuprāt, iespēju došana būtu arī dot iespējas zagt, esot amatā?
Cita
25. Oktobris 2012 / 11:18
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu!
Magone
25. Oktobris 2012 / 10:58
1
ATBILDĒT
Par sociālo taisnīgumu un palīdzību.

Agrāk domāju, ka bomži ir cilvēki, kuriem dzīvē nav paveicies, līdz sapratu, ka tas ir dzīvesveids. Domāju, ka ubagiem uz ielām nav maizes, līdz sapratu, ka viņi pelna vairāk par mani. Žēloju parādniekus, jo domāju, ka viņiem nav naudiņas, ko atdot nekrietnajam kreditoram, līdz sāku strādāt bankā. Žēloju maksātnespējīgos, jo domāju, ka viņi cenšas savu biznesu glābt, bet nav izdevies, līdz sāku strādāt ar maksātnespējas procesiem. Patiesība izrādījās cita un pārsvarā gadījumu (vienmēr pastāv izņēmumi)ne tāda, kā likās sākumā.

Domāju, kādēļ tas ir tā, ka bērnu nama bērni bieži vien ir tie, kas vēlāk pamet savus bērnus. Kādēļ daļa bērnu nama bērnu, kas ievietoti labās ģimenēs, bēg no šādām ģimenēm un jūtas tajās slikti. Kādēļ mēs pamatskolā visi bijām vienādi, nākuši no līdzīgām ģimenēm, ar vienādām nākotnes iespējām, tomēr pēc gadiem, tiekoties, esam tik dažādi...Mana atbilde ir -tādēļ, ka katrs pats veido savu dzīvi un saņem to, ko pelnījis, ko vēlējies, uz ko gājis. Varbūt ne uzreiz, bet ar laiku, noteikti. Tā ir lietu kārtība. Viss notiek kā tam jānotiek.

Ja šī kārtība tiek izjaukta, tad ne pie kā laba tas nenoved. Ja kāds tiek pārmērīgi žēlots, piešķirot pabalstus, tad viņam zūd vēlme strādāt un viņa ieskatā visa pasaule viņam ir parādā. Es esmu nabadziņš, dodiet, jūs jau tie bagātie! Es esmu invalīds, kāpēc man visur nav atlaides! Bagātība tiek uzskatīta par netikumu, bet nabadzība - par tikumu.

Domāju, ka pareizais risinājums ir nevis pabalstu piešķiršana, bet gan iespējas došana tiem, kas vēlas šo iespēju izmantot. Kā saka, dodiet nevis zivi, bet makšķeri.
Interesanti
24. Oktobris 2012 / 09:14
0
ATBILDĒT
Interesanti, ka es pelnu vidēji 800 Ls mēnesī uz rokas, taču redzu, ka vismaz 50% iedzīvotāju lieto krietni dārgākus mobilos telefonus un brauc ar krieni dārgākiem auto. Cik ticami ir šie pētījuma dati? Vai nav tā, ka katrā otrajā ģimenē ir kāds nelegāli nodarbināts apgādnieks ar augstiem ienākumiem?
Noriss
23. Oktobris 2012 / 17:04
0
ATBILDĒT
Domāju ,ka tas varētu izpausties, kā Lindermaņa izraidīšanai no Latvijas.Tautai referendumā par to būtu teikšana ,ja valdība izliekas par beigtiem...
ai_bi
23. Oktobris 2012 / 09:23
0
ATBILDĒT
Sociālais bizness Latvijā ir brīva niša. Pašlaik ar to daļēji nodarbojas pašvaldības un pāris sabiedriskās organizācijas, kuras, galvenokārt, nodarbojas ar naudas un materiālo līdzekļu piesaisti, pārdalīšanu, tātad šaurā jomā. Ko vēl varētu darīt? Piemēram, veidot lētākas tirdzniecības vietas (nocenotas preces), specifiskas nodarbināšanas aģentūras, pabalstu fondus (kādreiz saucās - melnā kase) u.tml. Neizmantotu iespēju ir daudz.
mazgudrais
23. Oktobris 2012 / 08:23
0
ATBILDĒT
tas tāpēc, un tikai tāpēc, ka 91.gada augustā komunistu un komjaunatnes funkcionārus nesabāza katorgā uz gadiem 25. bet atstāja viņus pie varas un atļāva tautas īpašumu izlaupīt
visi numura raksti
Intervija
UNIDROIT – tilts starp dažādām kultūrām un tiesībām
Pastāv viedoklis, ka starptautiskās privāttiesības vairs nav saistāmas ar tādu tiesību normu veidošanu, kas nosaka, kā tiesām un šķīrējtiesām piemērot kolīziju tiesības, bet šobrīd ir aktuāla tieši privāttiesību ...
Egils Levits, Juris Jansons
Tiesību politika
Turpinās diskusija par aborta jautājumu
Diskusijas par aborta tiesisko regulējumu Latvijā joprojām nerimstas. Vienošanās nav panākta. Pagājušajā nedēļā domu apmaiņa no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēm tika ...
Aiga Mieriņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Romas I un Romas II regulas piemērotība internetā nodibinātām līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām
Interneta bezrobežu raksturs nereti rada situācijas, ka ar interneta starpniecību nodibinātās līgumiskās vai ārpuslīgumiskās tiesiskās attiecības ir saistītas vairāk nekā ar vienu valsti, līdz ar to vairāk nekā ar vienu ...
2 komentāri
Viktorija Voitešonoka
Skaidrojumi. Viedokļi
Problēmjautājumi, iesniedzot un sagatavojot prasības pieteikumus tiesā
Kopš Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) pieņemšanas 1998. gada 14. oktobrī, kas stājās spēkā 1999. gada 1. martā, nomainot Latvijas Civilprocesa kodeksu, mainījusies izpratne par tiesībām, tiesību normu interpretāciju un to ...
22 komentāri
Kristaps Petermanis
Tiesību politika
Publisko iepirkumu likuma nepiemērošana ir jātulko iespējami šauri
3 komentāri
AUTORU KATALOGS