ŽURNĀLS Tiesību politika

30. Oktobris 2012 /Nr.44 (743)

M.Paparinska atzinums par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"
19 komentāri
DPhil (OXON)
Mārtiņš Paparinskis
Oksfordas Universitātes Mertona koledžas (Merton College) jaunākais pētnieks 

Atsaucoties uz Jūsu [t. i., Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara – red.] 2012. gada 27. septembra vēstuli Nr. 02-01.7/140 "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" (turpmāk – Vēstule), esmu sagatavojis atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" (turpmāk – Likumprojekts). Es uzskatu, ka man nav šķēršļu sniegt šo atzinumu (turpmāk – Atzinums), jo neesmu ne tieši, ne netieši ieinteresēts noteikta satura Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk – CVK) lēmumā. Ex abundanti cautela, es uzskatu, ka (hronoloģiskā kārtībā): ne Ministru kabineta pārstāvniecība administratīvajā procesā 2004.–2006. gadā strīdā par pilsonības piešķiršanu;1 ne viedokļa sniegšana Satversmes tiesai par starptautisko tiesību jautājumiem, tajā skaitā par kontinuitāti lietā Nr. 2007-10-0102 (turpmāk – Robežlīguma lieta);2 ne dalība ārlietu ministra Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomē (turpmāk – NEP)3 (un tās 2012. gada 20. septembra Apsvērumos Latvijas pilsonības likuma grozījumu jautājumu);4 ne CVK atzinumus sniegušo institūciju vai citu personu un institūciju konsultēšana vai pārstāvēšana ar šo lietu nesaistītos strīdos neietekmē manu spēju sniegt objektīvu un neieinteresētu Atzinumu. Visas šīs lietas vai nu attiecas uz Atzinumā tieši nevērtētiem jautājumiem, vai arī pauž manu zinātnisko viedokli, kas nav mainījies.

Vēstule lūdz manu "atzinumu, vai šis likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts Satversmes 78. panta izpratnē (atbilstība Satversmei un starptautiskajām saistībām)". Mana pētniecība un prakse ir pamatā saistīta ar starptautiskajām publiskajām tiesībām, tādēļ detalizētākā Atzinuma daļa būs pievērsta šiem jautājumiem. Tajā pašā laikā, tā kā Vēstules formulējums izriet no noteikta viedokļa par Satversmes 78. panta saturu un vietu Latvijas tiesību konstitucionālajā arhitektūrā, es izteikšu arī dažus pieticīgus komentārus par noteiktiem nacionālo tiesību aspektiem, kas varētu būt tikuši nedaudz mazāk vērtēti jau iesniegtajos viedokļos un atzinumos. Atzinums sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā es pieskaršos atsevišķiem nacionālo tiesību jautājumiem saistībā ar Satversmes 78. pantu (I), konkrēti par pilnīgu izstrādātību juridiskās tehnikas nozīmē (I. A) un atbilstību augstāka juridiska spēka normām (I. B). Otrajā daļā es aplūkošu starptautisko tiesību iespējamo nozīmi, atsevišķi pievēršoties pilsonības piešķiršanas en masse aspektam Likumprojektā (II. A) un Likumprojekta atbilstību kontinuitātei (II. B).

Atzinumā tiks izdarīti secinājumi par nacionālo un starptautisko tiesību jautājumiem. Nacionālo tiesību perspektīvā galvenā tēze ir tāda, ka Likumprojekta atbilstība Satversmes 78. pantam liek vērtēt sarežģītus starptautisko un nacionālo tiesību jautājumus, tādēļ no procesuāli un institucionāli sistēmiskā viedokļa būtu dodama priekšroka risinājumam, kas novietotu šāda rakstura lēmumu pieņemšanu nevis CVK rokās administratīvā procesa ietvaros, bet Valsts prezidenta (turpmāk – VP) rokās konstitucionālā likumdošanas procesa ietvaros ar iespēju apstrīdēt šādu lēmumu tieši Satversmes tiesā. Starptautisko tiesību perspektīvā normas par pilsonības uzspiešanu nav pilnībā skaidras, bet pārliecinošākais no iespējamiem pastāvošo normu lasījumiem prasītu izvērtēt, vai piedāvātā tiesiskā režīma ietvaros indivīds var efektīvi paust savu gribu attiecībā uz pilsonību. Visbeidzot, kontinuitātes doktrīna principā neizslēdz pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem; Likumprojekta atbilstība kontinuitātes doktrīnai ir atkarīga no tā satura interpretācijas nacionālajās tiesībās, par ko es (kā Latvijas pilsonības tiesību nespeciālists) neizteikšu galīgo viedokli, aprobežojoties ar piemērojamo kritēriju identificēšanu.

 

I. Likumprojekts un Satversmes 78. pants

Satversmes 78. panta pirmais teikums paredz, ka "[n]e mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai" (mans kursīvs). Prasība Satversmes grozījumiem būt "pilnīgi izstrādāt[iem]" liek uzdot divus juridiskus jautājumus: par to, pēc kāda standarta ir jāizvērtē juridiskā tehnikas pietiekamība likumprojektā (A); un par iespēju izvērtēt atbilstību augstāka juridiska spēka normām (B). Par neapstrīdamu atskaites punktu, kas neprasa tālāku analīzi, es pieņemšu to, ka, citējot Kārli Dišleru: "Satversmes 78. pants (..) nevar attiekties uz projekta saturu pēc būtības, šinī ziņā projekta iesniedzējiem ir pilnīga brīvība, un protams, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai nav nekādu tiesību iespaidot vai pat novērtēt iesniegto projektu no tā viedokļa, vai komisija šo projektu pēc viņa satura atzīst par labu un vēlamu, vai otrādi."5

 

A. Satversmes 78. pants un juridiskā tehnika

Likumprojekta atbilstība minimālajām juridiskās tehnikas prasībām un saderība ar citiem likumiem ir izvērsti un erudīti analizēta CVK jau iesniegtajos atzinumos. Es neesmu specializējies Latvijas pilsonības tiesībās, tādēļ aprobežošos tikai ar norādi uz diviem, manuprāt, būtiskiem apsvērumiem juridiskās tehnikas nepieciešamās kvalitātes piemērojamo standartu izvērtēšanā.

Pirmkārt, Saeimas Juridiskais birojs, kura pamatuzdevums ir nodrošināt likumprojektu pilnīgu izstrādātību Saeimas darbā, savā viedoklī nav norādījis uz problēmām ar juridisko tehniku.6

Otrkārt, ņemot vērā jēdziena "pilnīgi izstrādāt[s]" tiesiski un politiski būtisko lomu tautas nobalsošanas tiesiskajā regulējumā, ir ļoti būtiski, lai šo jēdzienu interpretējošais CVK lēmums ņemtu vērā visus iespējamos interpretācijas avotus, kas vismaz pirmšķietami varētu atbalstīt dažādas stingrības pakāpes izvērtējumus. No vienas puses, Dišlers formulēja diezgan augstu kvalitātes standartu, norādot, ka: "iesniegtajam projektam jābūt pilnīgi izstrādātam no formālās puses, taisni tāpēc, ka šis projekts vairs nevar tikt grozīts un tādā pat veidā var kļūt par likumu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (19)
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Prometejs
5. Novembris 2012 / 14:36
0
ATBILDĒT
Lai varētu diskutēt par raksta tēzēm, tām būtu jābūt ietērptām vidusmēra juristam lasāmā formā. Krieviski ir tāds vārds \"udobočitajemij\". Normālos juridiskos rakstos forma kalpo satura atklāšanai un izpratnes atvieglošanai. Savukārt šeit ir otrādi: saturs ir vismaz daļēji apslēpts aiz formas, kas kalpo satura aizmiglošanai un sevis cildināšanai. Tāpēc arī formas apspriešana šajos komentāros ir izvirzīta priekšplānā. Kad autors iemācīsies paust savas domas raiti un bez liekvārdības, tad varēsim koncentrēties uz saturu.
Kika
5. Novembris 2012 / 14:04
0
ATBILDĒT
Drusku par daudz ad hominem šī diskusija ir ievirzījusies.

Attopieties, kolēģi, un atgriezieties pie juristu cienīgas diskusijas līmeņa!
hmm
5. Novembris 2012 / 11:44
0
ATBILDĒT
to Bimbo

tu par sevi?

to - WXWC

ja es būtu Oksfordas profesors, tad mani raksti arī laikam būtu šādi un būtu lepna par sevi un saviem sasniegumiem.

ties tu par oksfordas pasniedzēju un redzēsim, kāds būsi tu
Bimbo
5. Novembris 2012 / 01:49
0
ATBILDĒT
Hmmmm... Nu, nu... Kad izlasīju šo atzinumu, tad nez kāpēc uzreiz ienāca prātā šis:

\"NARCISSISM, or Narcissistic Personality Disorder (NPD), is a pattern of traits and behaviors which signify infatuation and obsession with one\'s self to the exclusion of all others and the egotistic and ruthless pursuit of one\'s gratification, dominance and ambition.

Most narcissists (75%) are men.

NPD is one of a \"family\" of personality disorders (formerly known as \"Cluster B\"). NPD is new (1980) mental health category in the Diagnostic and Statistics Manual (DSM).

There is only scant research regarding narcissism. But what there is has not demonstrated any ethnic, social, cultural, economic, genetic, or professional predilection to NPD.

It is estimated that 0.7-1% of the general population suffer from NPD.

Pathological narcissism was first described in detail by Freud. Other major contributors are: Klein, Horney, Kohut, Kernberg, Millon, Roningstam, Gunderson, Hare.

The onset of narcissism is in infancy, childhood and early adolescence. It is commonly attributed to childhood abuse and trauma inflicted by parents, authority figures, or even peers.

There is a whole range of narcissistic reactions - from the mild, reactive and transient to the permanent personality disorder.

Narcissists are either \"Cerebral\" (derive their narcissistic supply from their intelligence or academic achievements) - or \"Somatic\" (derive their narcissistic supply from their physique, exercise, physical or sexual prowess and \"conquests\"). ...

NPD is treated in talk therapy (psychodynamic or cognitive-behavioral). The prognosis for an adult narcissist is poor, though his adaptation to life and to others can improve with treatment. Medication is applied to side-effects and behaviors (such as mood or affect disorders and obsession-compulsion) - usually with some success...\"

Lasiet tālāk: http://www.healthyplace.com/personality-disorders/malignant-sel -love/narcissistic-personality-disorder-npd-definition/
Baraks Osama
4. Novembris 2012 / 23:25
0
ATBILDĒT
Vai varētu dabūt zināt kaut ko vairāk par to, kā un kāpēc ST tautas inicatīvas vērtēt \"neesot piekritusi\"? Kādēļ tāda attieksme no kompetentākās institūcijas?
WXWC
4. Novembris 2012 / 22:29
0
ATBILDĒT
Neapvainojiet Oksfordu sakarā ar Paparinski. Oksfordai kā tādai nav ne vainas – universitāte kā universitāte, ļoti sena, ar labu vārdu un labām tradīcijām. Normāls, gudrs krietns, nacionāli un tiesiski domājošs latviešu puisis arī pēc Oksfordas būs tāds pats. Bet, ja cilvēks pirms Oksfordas ir bijis... khm... tad tāds pats paliks pēc tam.
arī jurists
4. Novembris 2012 / 22:09
0
ATBILDĒT
Mārtiņam tāds smags rakstības stils. Lai kādu rakstu saprastu, jāpārlasa vairākkārt.

Taču par pilsonības referendumu viņam nevar piekrist. Žēl, ka puisis, nokļuvis Oksfordā, kļuvis par superkosmopolītu.

Cik zināms, satversmes tiesa neesot piekritusi vērtēt projektus, tāpēc arī jaunajā likumprojektā šīs tiesības nodotas administratīvajam Senātam, kur tiesneši ir spējīgi izlemt arī konstitucionāla rakstura lietas.
Zīlīte
4. Novembris 2012 / 19:53
0
ATBILDĒT
Jā, izlasot Paparinska atzinumu, jāpiekrīt Dacītei un citiem: Gan stils, gan saturs ir patoloģiski. Patoloģiski iemīlējies sevī, un apraksta to daudziem, daudziem, daudziem vārdiem, lai visi redz, cik viņš gudrs, kādi gan citi ir idioti, un cik viņš ir labāks par citiem :) Taču tas tā ir tikai viņa paša fantāzijās.



Un vispār - nacionālā pašapziņa un tiesiskums ir pilnīgi savienojami un viens otru papildinoši jēdzieni, lai tikai Paparinskis nedaudz palasa citu valstu nopietnu juristu darbus. Puišelim ir tiešām sakāpis galvā, ka nokļuvis Oksfordā, droši vien jau apķērīgs, bet ar to vien nepietiek, lai būtu labs jurists. Un rakstura nekāda.
Baraks Osama
4. Novembris 2012 / 13:26
0
ATBILDĒT
Vai \"nacionālā pašapziņa\" (lai ko tas katram nenozīmētu) ir kas augstāks par tiesiskumu? Godprātīga eksperta pienākums ir savus atzinumus veidot, vadoties no tiesību normām, nevis \"nacionālās pašapziņas\". Jūs laikam atbalstītu padomju laikos praktizēto vēršanos pret tiesnešiem, kas politiski sensitīvu lietu bija gan izsprieduši pēc likuma, bet ignorējuši \"sociālistisko apziņu\". Visu šo epopeju par farsu ir padarījuši tieši \"nacionālās pašapziņas\" aizstāvji, sākot ar KTK un beidzot ar CVK, kam lietas iznākums no \"nacionālās pašapziņas\" viedokļa ir sen izlemts un uzdevums ir vienīgi izfantazēt tādu smukāku pamatojumu.
Dacītei
3. Novembris 2012 / 20:08
0
ATBILDĒT
Es atkal varu iedomāties, kā ar \"nacionālajam nihilismam\" pretējām jūtām Jūsu slavētie varoņi atkal stātos Arāja brīgādēs un tīrītu Rīgas geto
Dacīte
3. Novembris 2012 / 15:14
0
ATBILDĒT
Jā, rakstības stils ir vienkārši patoloģisks. Neesmu redzējusi nevienu normālu tiesībzinātnieku, kurš tā rakstītu: smagi, klīniski liekvārdīgi, nesagremojami, ar slēptu nicinājumu pret lasītājiem un ar kvēlu mīlestību pret sevi, mīļoto. Taču šeit forma ir tieši saistīta ar saturu: es šajā atzinumā neredzu ne kripatiņas valstiskās un nacionālās pašapziņas, nekādu izpratni par Latviju kā pašvērtību. Redzu pilnīgu nacionālās pašapziņas trūkumu (nacionālo nihilismu), nespēju aiz kokiem saskatīt mežu.

Piedāvāju vienkāršu \"testu\". Iedomājieties, ka Latvijai tagad draud kara briesmas. Kā jūs domājat, izlasot šo atzinumu: vai tā autors ietu karot par tēvzemi, kā savukārt Ziemassvētku kauju dalībnieki , kā Studentu bataljona zēni? Es domāju, atbilde te ir skaidra pati no sevis. :-)
juriste
2. Novembris 2012 / 12:55
0
ATBILDĒT
Šaubos, vai esat juristes. Pēc būtības. Bet ne par to stāsts, ja esat iepriekš lasījušas Mārtiņa rakstus, tad jums nebūtu jābrīnās par viņa rakstības stilu - nekas nav mainījies.



Par būtību - beidzot kaut kas sakarīgs un ne \"nacionālā\" mērcē. Paldies.
DP
2. Novembris 2012 / 09:36
0
ATBILDĒT
Mārtiņam ir taisnība. Pastnieki par pasta nogādāšanu nedrīkst lemt.
Čika
1. Novembris 2012 / 23:37
0
ATBILDĒT
Paparinska atzinums ir vienkārši smieklīgs. Žēl puiša, pārāk sakāpis galviņā :)
Made
1. Novembris 2012 / 19:29
0
ATBILDĒT
Visnotaļ dīvains komentārs. Tā arī nevar saprast, par kādu noslieci Līga runā? Un ar ko Jums ir par maz? Manuprāt taisnība ir Paparinskim un arī Proficius Aliri. Pašreizējā situācijā CVK ir pārpratusi savu kompetenci. Vai ir loģiski, ka tagad CVK lēmumu vērtēs administratīvā tiesa un tad, iespējams, vērsīsies ST? Ja reiz Līga atzīst, ka CVK nav optimāla, tad vai optimāla ir administratīvā tiesa, kas tāpat nevar vērtēt likuma atbilstību Satversmei?
Līga
1. Novembris 2012 / 16:11
0
ATBILDĒT
Nebiju domājusi, ka Paparinska atzinums būs tik vājš. Pirmkārt, traucē uzpūtīgais tonis un šausmīgā liekvārdība, bet to vēl varētu pieciest. Otrkārt, viņš de facto nedod atbildes uz jautājumiem, tikai demonstrē savu noslieci. Ar to vien ir par maz. Treškārt, viņš varbūt pieņemami argumentē no starptautisko tiesību viedokļa (ar pareizo rezultātu, ka konkrētais jautājums ir iekšējo tiesību jautājums), taču viņa apsvērumi no iekšējo tiesību viedokļa ir patiešām skolnieciski. Protams, ka tāda komisija kā CVK nav optimāla, lai vērtētu savas rīcības atbilstību Satversmei, bet vai tad politiskā Saeima, politiskais Ministru kabinets, politiskais Valsts prezidents kā institūcijas ir piemērotāki? Jeb varbūt Paparinskis grib teikt, ka Saeimai nav jārūpējas par savu likumu atbilstību Satversmei? Protams, ka visatbilstošākā institūcija ir tiesa, taču tiesa arī vērtēs CVK rīcību kā jebkuras pārvaldes iestādes rīcību.
Proficius Aliri
1. Novembris 2012 / 00:40
0
ATBILDĒT
CVK tiesības vērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību augstāka juridiskā spēka normām vai pretrunu esību ar citiem jau spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tiešām ir apšaubāmas. Tas 1) nostādītu tautu kā likumdevēju un Saeimu nevienlīdzīgās pozīcijās (taču – ja kas atļauts kalpam, tad tam būtu jābūt atļautam arī tā kungam), 2) pieļautu iespēju CVK darboties līdzvērtīgi Satversmes tiesai un vērtēt likumu konstitucionalitāti pat pirms tā stāšanās spēkā un 3) autora norādītie procesuālie apsvērumi.

Jāpiekrīt, ka CVK ir tiesības izvērtēt „pilnīgu izstrādātību”, tomēr nepastāv normatīvi noteikti kritēriji, kas būtu vērtējams. Par zinātnē izstrādāto kritēriju izmantošanu un saturu var diskutēt daudz, turklāt nav pārliecības, vai CVK iepriekšējos gadījumos ir bijusi kāda vienota pieeja, kā to vērtēt.

Domājams, ka pašreizējā CVK rīcība vērsta nepareizajā virzienā. CVK meklē argumentus tam, lai gūtu pilnīgu pārliecību, ka likumprojekts IR pilnīgi izstrādāts. Tomēr vajadzētu būt pretēji – CVK neturpina procesu tikai tad, ja, saņemot šo projektu, uzreiz ir skaidrs, ka likumprojekts NAV pilnīgi izstrādāts. Ja pastāv tikai zināmas šaubas vai neliela, pretrunīgu viedokļu radīta iespējamība, šis jautājums jāatstāj vēlākai izlemšanai tai institūcijai, kura šim mērķim izveidota, proti, Satversmes tiesai.
Rigaer Zeitung
30. Oktobris 2012 / 14:43
0
ATBILDĒT
\"par nākošo Lindermana iniciēto referendumu saistībā ar Latgales atdalīšanu no Latvijas\"

----

Interesanti, kas izplata par Lindermana ideju (par iniciēto referendumu runāt pāragri) šādu neticamo un nepatieso informāciju (Lindermans aicina vien piešķirt Latgalei autonomiju - sk. www.imhoclub.lv/material/chto-delat-esli-zapretjat-referendum ) un vēl interesantāk - kāpēc tai tic?
Seskis
30. Oktobris 2012 / 09:14
0
ATBILDĒT
Var jau diskutēt par pilsoņu tiesību jautājumiem, bet suverēnā vara pieder tautai - kā tā lems, tā arī notiks pilsonības jautājumā. Daudz būtiskāks ir problēmjautājums par nākošo Lindermana iniciēto referendumu saistībā ar Latgales atdalīšanu no Latvijas. Vai referendumā jāpiedalās visa tagadējā Latvijas teritoriālā veidojuma pilsoņiem, vai tikai Latgales iedzīvotājiem? Vai atdalīšanās ceļā tiks atdotas Latgalei militārā ceļā nolaupītās teritorijas, piemēram, Varakļānu pagasts? Kāds būs Latgales autonomijas statuss - brīva Latgale brīvā Latvijā? Varbūt ejam federālas valsts virzienā vai tomēr Latgalei tuvāks ir Krievijas vai Baltkrievijas protektorāta statuss? Varbūt Latgali ir lietderīgi sadalīt atsevišķos kantonos, kur ir dalītas Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas ietekmes sfēras? Par šiem jautājumiem tiek reti diskutēts, jo tie ir konkrēti jautājumi, kas prasa nevis tiesībfilosofisku apceri, bet konkrētas atbildes.
visi numura raksti
Skaidrīte Ābrama
Skaidrojumi. Viedokļi
Tālākpārdošanas cenu noteikšana kā konkurences tiesību pārkāpums
Pēdējo gadu laikā Konkurences padome vairākkārt ir izmeklējusi lietas par tālākpārdošanas cenas noteikšanu. Ir konstatēti pārkāpumi, uzlikti naudas sodi, tāpat veikti izglītojoši pasākumi, rīkojot seminārus un plašsaziņas ...
1 komentāri
Arta Snipe, Normunds Šlitke
Skaidrojumi. Viedokļi
Līdz šim nepateiktais zemes piespiedu nomas jautājumā
"Jurista Vārdā" Nr. 42 (16.10.2012.) tika publicēta informācija "Jauni priekšlikumi zemes un ēku īpašnieku savstarpējo interešu līdzsvaram" un divi komentāri – zvērināta advokāta Sanda Bērtaiša raksts "Komentārs par nomas ...
26 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Par dažiem specifiskiem krāpšanas jautājumiem
Rakstā analizēta tiesu praksē izskatīta krimināllieta, kurā nozīmīgi šādi ar krāpšanu saistīti jautājumi: kā norobežojama krāpšana no piesavināšanās; vai konstatējama krāpšanas pazīme – maldība, ja faktiskos apstākļus ...
9 komentāri
Tiesību politika
Ārlietu ministrijas 2012. gada 12. oktobra vēstule "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" Centrālajai vēlēšanu komisijai
Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Latvijas Republikas tiesībsarga 2012. gada 15. oktobra vēstule "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" Centrālajai vēlēšanu komisijai
AUTORU KATALOGS