ŽURNĀLS Diskusija

Pēc vairāku personu iniciatīvas pagājušā gada rudenī Centrālajai vēlēšanu komisijai parakstu vākšanai par tautas nobalsošanas rīkošana tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", kas pieņemšanas gadījumā paredzētu no 2014. gada 1. janvāra automātiski piešķirt pilsonību visiem tiem Latvijas nepilsoņiem, kuri līdz 2013. gada 30. novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nebūtu iesnieguši iesniegumu par nepilsoņa statusa saglabāšanu. Likumprojekts paredzēja arī papildināt likuma pārejas noteikumus ar 5. punktu, atbilstoši kuram Ministru kabinets nosaka iesnieguma par nepilsoņa statusa saglabāšanu paraugu, tā iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ne vēlāk kā 2013. gada 23. decembrī nosūta 2. panta 6. punkta subjektiem izziņu par kļūšanu par Latvijas pilsoņiem ar 2014. gada 1. janvāri. No 2014. gada 1. janvāra nepilsoņu pases, uzrādot šajā punktā minēto izziņu, tiek pielīdzinātas Latvija pilsoņu pasēm. Tāpat pārejas noteikumus paredzēts papildināt ar 6. punktu, kurš noteiktu, ka Ministru kabinets līdz 2012. gada 30. augustam iesniedz Saeimā grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā par kārtību, kādā nepilsoņa pase tiek mainīta pret Latvijas pilsoņa pasi, nosakot, ka šī apmaiņa notiek par brīvu.

2012. gada 1. novembrī Centrālā vēlēšanu komisija ar lēmumu Nr. 6 nolēma, ka vēlētāju iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" nav uzskatāms par pilnībā izstrādātu un nav nododams parakstu vākšanai.

Šo atteikumu Centrālā vēlēšanu komisija pamatoja ar to, ka vēlētāju iesniegto likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu, jo tas ir pretrunā 1990. gada 4. maija deklarācijai "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", kas pēc sava statusa ir pielīdzināma valsts konstitūcijai. CVK uzskatīja, ka likumprojekts ir pretrunā neatkarības deklarācijā nostiprinātajai Latvijas valsts tiesiskās pēctecības doktrīnai, jo piedāvā nepilsoņus jeb bijušās PSRS pilsoņus automātiski pasludināt par Latvijas tautas sastāvdaļu, nevis dod tiem iespēju Latvijas pilsonību izvēlēties. Tāpat CVK savā lēmumā norādīja, ka likumprojekts ir pretrunā starptautisko tiesību principam, ka pilsonības pieņemšanai jābūt brīvprātīgai personas gribas izpausmei. Diskriminējoša CVK skatījumā bija arī likumprojektā iekļautā norma, kas paredz nepilsoņa pasi pret Latvijas pasi apmainīt, nemaksājot valsts nodevu. Šī norma būtu diskriminējoša attiecībā pret visiem jau esošajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī pret personām, kuras līdz 2014. gada 1. janvārim būtu pabeigušas naturalizācijas procedūru un saņemtu personu apliecinošu dokumentu.

"Jurista Vārda" lasītājiem vēl pirms CVK lēmuma bija iespēja iepazīties ar 12 dažādu institūciju un privātperosnu atzinumiem par ierosinātā likumprojekta formu un saturu, ko CVK saņēma pirms lēmuma pieņemšanas – skat. JV Nr. 40 (739) 2012. gada 2. oktobrī un JV Nr. 44 (743) 2012. gada 30. oktobrī.

CVK lēmumu par parakstu vākšanas neizsludināšanu likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" iesniedzēji pārsūdzēja, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot administratīvajā tiesā pieteikumus par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai. Viena pieteikuma autors ir Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina.

2012. gada 11. februārī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, kam pēc piekritības tika nosūtīti pieteikumi un kas tos abus apvienoja vienā lietā (Lieta Nr. A420577912, SA–1/2013), pieņēma lēmumu: izskatījis lietu tiesas sēdē, Senāts nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai.

Kā norādīts lēmumā ("Jurista Vārds" šajā numurā publicē izvilkumu no lēmuma motīvu daļas, pilns lēmuma teksts pieejams mājaslapā juristavards.lv), arī Senāts ir secinājis, ka likumprojekts neatbilst Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertajai valsts nepārtrauktības doktrīnai (kas ietver arī pilsonības nepārtrauktību), jo paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, ja vien konkrētā persona nav pret to rakstiski iebildusi. Tādējādi likumprojekta paredzamās sekas būtu pielīdzināmas pilsonības "nulles variantam", kas līdz šim Latvijā vienmēr ticis konsekventi noraidīts.