ŽURNĀLS Tiesību politika

Ārlietu ministrija ir izskatījusi Centrālās vēlēšanu komisijas lūgumu sniegt atzinumu par 2012. gada 4. septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtā vēlētāju parakstītā likumprojekta Grozījumi Pilsonības likumā (turpmāk – likumprojekts) pārejas noteikumiem.

Ārlietu ministrija atbilstoši tās kompetencei ir izvērtējusi un sniedz savu atzinumu par visām likumprojekta normām kopsakarībā, jo likumprojektā iekļautie pārejas noteikumi ir nesaraujami saistīti ar piedāvātajiem grozījumiem Pilsonības likuma 2. pantā. Ņemot vērā Saeimas kārtības rullī¹ un Ministru kabineta kārtības rullī² nostiprināto principu, ka ir izvērtējama arī likumprojekta ietekme uz jau spēkā esošo tiesību sistēmu un tā atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām, Ārlietu ministrija ir izvērtējusi arī šos aspektus.

Ārlietu ministrija atbilstoši tās kompetencei nevar izvērtēt, vai likumprojekts būtu nododams parakstu vākšanai un pieņemšanai atbilstoši Satversmes 78. pantam. Tomēr vienlaikus vēlamies vērst uzmanību uz noteiktiem aspektiem un iespējamām sekām tā pieņemšanas gadījumā.

Ievērojot minēto, Ārlietu ministrija uzskata, ka likumprojekts nebūtu atzīstams par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē šādu iemeslu dēļ.

1. Latvijas pilsoņu kopuma atjaunošana ir viena no Satversmē nostiprinātās valsts nepārtrauktības doktrīnas izpausmēm, kas tieši ietekmē Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības.³

Latvijas kā demokrātiskas valsts pamats ir Latvijas tauta, kuru veido tās pilsoņi, pamatojoties uz to piederību⁴ un lojalitāti⁵ Latvijas valstij, kuras pastāvēšana de facto tika atjaunota 1991. gada 21. augustā. Savukārt nepilsoņiem⁶ to statuss ir piešķirts, pamatojoties uz to dzīves vietu pēc bijušās PSRS sabrukuma.⁷ Kā to ir atzinusi Satversmes tiesa: Latvijas kā starptautisko tiesību subjekta kontinuitāte radīja tiesisku pamatu tam, lai noteiktai personu grupai netiktu automātiski piešķirts pilsoņa statuss.