Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Numura tēma

6. Novembris 2012 /Nr.45 (744)

Valsts pamati – vai visiem pašsaprotami
12 komentāri

Pēdējā laikā rosināto divu referendumu dēļ sabiedrībai un, tai skaitā, arī juristiem bieži nācies atbildēt uz jautājumiem par Latvijas valsts pamatiem, vērtībām un identitāti. Lai arī jautājumu uzdevēju nolūki ir diskutabli, tomēr tieši šādos gadījumos tiek koncentrēti resursi, lai atbildētu, iespējams, pat uz relatīvi viegliem un pašsaprotamiem jautājumiem. Nebūtu jautājumu, nebūtu atbilžu. Ir uzdoti jautājumi par otro valsts valodu un pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas Republikas nepilsoņiem, ir izskanējušas arī dažādas atbildes.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ai_bi
11. Novembris 2012 / 15:36
0
ATBILDĒT
Latvijas Republikas Satversmes kodolam ir brīvības garša! To var saprast tikai tas, kurš pats kaut reizi ir cīnījies par Latviju. Vai to patiešām ir tik svarīgi noformulēt juridiski, vai svarīgāk - ir saprast ar sirdi? Šķiet, ka šodien juristi var nogalināt Satversmes dzīvo garu, jo tagad brīvība atkal ir bīstama tiem, kuri ir pie varas.
Mazais
9. Novembris 2012 / 10:12
0
ATBILDĒT
Varbūt JV varētu uztaisīt vēl vienu aptauju un pieaicināt arī citus ekspertus? Tikai jautājums – kuri vēl juristi Latvijā būtu spējīgi uz šo jautājumu atbildēt?
Plācis
8. Novembris 2012 / 22:14
0
ATBILDĒT
Žēl zaudētā laika, šo visu lasot. Endziņš runā lietai pilnīgi garām, laikam neko nav sapratis, Muciņam domas samudžinātas, bet atšķirībā no Endziņa, tomēr šo to var izlobīt (vai tiešām tiesiskas valsts ideja ir ŗepublikānisma produkts? ļoti apšaubāmi gan vēsturiski, gan juridiski), Paparinskis pa varītēm grib būt asprātīgs, bet neizdodas un viņš ir vienkārši smieklīgs, un, kas vispārsteidzošāk, vispār nespēj sakarīgi noformulēt savu domu, Kūtris cītīgi mēģina izvairīties no atbildes, jo viņam par šo jautājumu būs drīz jālemj (tādēļ nevajadzēja viņam nemaz jautāt), bet viņš vismaz formulē korekti, lai arī ļoti piesardzīgi, Pastars nepasaka neko, bet paldies par to pašu, vienīgi Plepa doma ir skaidra un visumā pamatota. Tā ka kopumā \"eksperti\" tādi pavāji, bet nekas, bija labs mēģinājums.
Subaru
8. Novembris 2012 / 16:55
0
ATBILDĒT
Domāju, ka nē tikai ar bijību norāda uz pārlieku Komisijas (izceļot E.Levitu un I.Ziemeli) pārlieku tiesību pozitīvisma slavināšanu, un iespējamām sevis ierobežošanas sekām kodola normativizēšanas un noteikšanas par negrozāmu gadījumā. Jo kā norādīja I.Ījabs vai Kažoka, nekas nav negrozāms, tajā skaitā Satversme, ja būs šādas negrozāmas lietas, tas tikai vedinās uz grozīšanu ar spēka palīdzību (revolūciju).
Gunārs
8. Novembris 2012 / 13:43
0
ATBILDĒT
Vai Paparinskis ņirgājas par Komisiju?
Ronalds
7. Novembris 2012 / 22:54
0
ATBILDĒT
Vienīgi Pleps sakarīgi izsakās, pārējie, it sevišķi Endziņš un Muciņš, bet arī Kūtris, tikai grābstās. Vismaz tik daudz var izlobīt, ka faktiski visi atbalsta KTK viedokli, ka Satversmes kodols aizsargā Latvijas valsti un tās konstitucionālo iekārtu. Bet tas jau arī ir kaut kas.
Armands
7. Novembris 2012 / 14:31
0
ATBILDĒT
Skaisti!
vai nav?
7. Novembris 2012 / 09:11
0
ATBILDĒT
Vai nav tā, ka viedoklis par to, kam būtu jābūt noteiktam \"kodolā\" un kas tas tāds \"kodols\" vispār ir, mainās laikam plūstot uz priekšu, un vai nav tā, ka nosakot \"kodolu\" pēc šodienas sapratnes, mēs ierobežosim paši sevi kaut kad nedaudz vēlāk, kad izpratne un lielā doma par \"kodolu\" atkal būs mainījusies?
mazgudrais
7. Novembris 2012 / 08:32
0
ATBILDĒT
tīri teorētiski varētu pieņemt, ka kodols ir pirmie četri panti un nepapašināt kodola jēdzienu nedz ar kādām idejām, nedz ar kādiem principiem, tomēr nākas konstatēt, ka realitāte ir tālu no šajos pantos definētā
Proficius Aliri
6. Novembris 2012 / 21:37
0
ATBILDĒT
Dažkārt šie relatīvi vieglie un šķietami pašsaprotamie jautājumi izrādās visgrūtākie. Strīdīgās situācijās atliek vien izbrīnīti konstatēt, ka izpratne par šiem jautājumiem nebūt nav vienāda, turklāt argumentēti un precīzi atbildēt uz tiem spēj vien retais. Satversmes kodola pastāvēšanu nevar dēvēt ne par pašsaprotamu, ne relatīvi vieglu.

Pietiek aplūkot tā saucamo „ekspertu” atbildes, lai pašsaprotamība izgaistu vēl neradusies. Vai kodols ir noteikti Satversmes panti, vai tiem jāpievieno vēl vispārējie tiesību principi? Varbūt tās ir zināmas pamatvērtības, idejas vai virsprincipi? Tiklab kodola jēdzienu varētu meklēt valsts tiesiskās vai konstitucionālās iekārtas pamatos, kā arī lūkoties mītiem apvītās pamatnormas virzienā. Protams, to darīs tikai pozitīvi noskaņotie „kodolisti”. Racionālie skeptiķi turpinās runāt par ne tik sen atkalatklātajiem vispārējiem tiesību principiem, bet solipsisti un mūžīgi idejiski plūstošie pantareisti atgādinās par predestinējošām un nenovēršamām pārvērtībām it visā, kam skaļi piebalsos ideju spēkam neticīgie reālisti.

Tikmēr uz politiskās skatuves ar lomām apveltītie aktieri šo dažādību izmantos cik spēdami savā labā. Un kuplais, skatītāju acīm neredzamais, režisoru, scenāristu, dekoratoru u.tml. pulks tik gadās par labvēlīgiem apstākļiem un meklēs krietnus runasvīrus, ko eksperta godā celt. Bet līksmības skavās slīgt ir kaismīgam tiesību zinātnes adeptam lemts – ne katram tiek gods pie dižas doktrīnas šūpuļa stāvēt.
dr.iur.
6. Novembris 2012 / 16:48
0
ATBILDĒT
Tik daudz aplamību vai arī pēdējā laikā nākušu ģeniālu domu vienkopus grūti citur atrast. Kaut vai šāds citāts: \"...no \"demokrātijas\" principa mēs atvasinām tiesiskas valsts principu un sociālas valsts principu, bet no \"republikas\" principa, nevis \"demokrātijas\" principa, atvasināms nacionālas valsts princips un pašaizsargājošas un atbildīgas valsts princips...\" δῆμος [dēmos] tauta, κρατία [kratía]- vara, res publica- sabiedriska (publiska) lieta. Noteikt Satversmē, ka Latvija ir sociāla valsts, aicināja Bojārs, bet šie paši runātāji par viņu toreiz smējās. Tāpat šie paši runātāji 90.gados neko negribēja dzirdēt par \"nacionālu valsti.\" Paies vēl gadi 15 un daži konjunktūras vadīti izsecinās, ka tiesības uz viendzimuma laulībām arī nostiprinātas jau 1922.gada Satversmē. Rodas iespaids, ka katrs Satversmē var atrast visu, ko vien vēlas, arī to, kas tur agrāk nekad nav bijis.
Līkais
6. Novembris 2012 / 10:14
0
ATBILDĒT
Var jau diskutēt par Satversmes kodolu, tomēr suverēnā vara pieder tautai un galavārds vienmēr būs pilsoņu kopumam. Latvija ir divkopienu valsts, un kopienas ir izveidojušās ne jau pēc nacionālā principa. Viena kopiena uzskata, ka Latvijas Republika ir 1918.gada Republikas turpinājums, otra kopiena ir zvērējusi un saglabā uzticību Padomju Sociālistiskajai Republiku savienībai. Kuram taisnība, izšķirs laiks.
visi numura raksti
Jānis Pleps
Numura tēma
Satversmes deviņdesmit gadi
1922. gada 7. novembrī pulksten 12 dienā spēkā stājās Latvijas Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme1 (turpmāk – Satversme).2 Šajā gadā, atskatoties uz Satversmes spēkā ...
Gunārs Kūtris
Numura tēma
Satversme ir jāciena kā dokuments, ko esam paši sev pieņēmuši
Pirms sāku pildīt konstitucionālās tiesas tiesneša amata pienākumus, es devu zvērestu par uzticību savai valstij un solīju tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi. Kopš tā brīža Satversme ir kļuvusi par manu ...
Numura tēma
90 gadu kopš pirmās Saeimas sanākšanas
Latvijas Republikas pirmā Saeimas vēlēšanas notika 1922. gada 7. un 8. oktobrī, tā tika ievēlēta uz trim gadiem un uz pirmo sēdi sanāca 1922. gada 7. novembrī. Līdz ar pirmās Saeimas sanākšanu beidzās pirmā Latvijas tautas ...
Tiesību prakse
Par parakstu vākšanu likuma "Grozījumi Pilsonības likumā" ierosināšanai
11 komentāri
Īsziņas
Vērtē tiesu darbu atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai
AUTORU KATALOGS