ŽURNĀLS Numura tēma

13. Novembris 2012 /Nr.46 (745)

Valsts prezidenta institūta tapšana Latvijā
Dr.iur.
Jānis Lazdiņš
Latvijas Universitātes profesors 

Pēc Latvijas valsts neatkarības de facto atjaunošanas 1990.–1991. gadā ik pa laikam sabiedrībā aktuāla kļūst 1922. gada 15. februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes apspriešana. Pastiprināta uzmanība diskusijās tiek atvēlēta Valsts prezidenta tiesiskā statusa analīzei un it īpaši Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībai. Šim jautājumam savukārt ir pakārtoti citi aspekti. Raksta mērķis ir vēsturiski izsekot tam, kā veidojās patlaban spēkā esošās Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 35. panta redakcija "Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem",1 un noskaidrot, vai jau pirms Otrā pasaules kara nebija mēģinājumi grozīt Valsts prezidenta tiesību apjomu un ievēlēšanas kārtību.

Lai arī šobrīd saskaņā ar Satversmi Valsts prezidentu ievēlē Saeima, Satversmes sapulces komisija, kas izstrādāja Satversmes projektu, piedāvāja citu panta redakciju: "Valsts prezidentu ievēl tauta uz pieciem gadiem visparigās, vienlīdzigās, tiešās un aizklātās vēlēšanās."2*

Ja būtu saglabāta šāda 35. panta redakcija, tad Satversmē noteiktā Valsts prezidenta ievēlēšana u.c. tiesības lielā mērā atgādinātu t.s. Veimāras Republikas Valsts prezidenta tiesības un par Satversmes avotu Valsts prezidenta tiesību tvērumā varētu uzskatīt starpkaru Vācijas Satversmi.3

1. Valsts prezidenta institūta izveidošana

Pirmais normatīvais tiesību akts, kurā bija iekļauti noteikumi par Latvijas valsts iekārtu, ir Latvijas Tautas padomes politiskā platforma, kas tikai pamatvilcienos dod skaidrojumu tam, kādai jābūt Latvijas valsts iekārtai līdz Satversmes sapulces sasaukšanai un Satversmes izstrādāšanai. Tomēr pirmais konstitucionāla rakstura akts neparedzēja Valsts prezidenta institūtu.4

Trāpīgi par to 1921. gada 20. septembra Satversmes sapulces sēdē izteicās Marģers Skujenieks (Skujeneeks): "[..] pirmais akts, kurā ir noteikumi par Latvijas valsts iekārtu, ir Latvijas Tautas Padomes platforma, bet ši platforma tikai rupjos vilcienos dod aizrādījumus par to, kādai jābūt Latvijas valsts iekārtai, Tautas Padomes platformā mēs velti meklesim aizrādījumus uz to, kas ir Latvijas valsts galva, kādas tiesibas ir Tautas Padomei, kas ir likumdošanas iestāde, kādas attiecibas ir starp izpildu varu un ministru kabinetu un likumdošanas iestādi. Tā tad paši svarigakie, paši kardinalakie valsts satversmes jautājumi Tautas Padomes platformā nebija noskaidroti."5

Latvijas Republikas Valsts prezidenta institūta pirmsākumi meklējami 1920. gada 1. jūnijā pieņemtajos Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumos.6 Noteikumi paredzēja Satversmes sapulces vēlēta priekšsēdētāja amatu ar Valsts prezidenta pilnvarām:

1) "Satversmes Sapulces prezidents reprezentē valsti starptautiski, akreditē Latvijas un pieņem citu valstu diplomātiskus priekšstāvjus. Prezidents valsts vārdā pasludina kaŗu un paraksta starptautiskus līgumus." (5. p.);

2) "Ministru kabinetu sastāda persona, kuŗu uz to aicina Satversmes Sapulces prezidents." (7. p.)

Tādējādi ne Tautas padomes politiskā platforma, ne Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi neparedzēja Valsts prezidenta institūtu. Arī 1920. gada 27. maijā Satversmes sapulces pieņemtā Deklarācija par Latvijas valsti saturēja tikai norādi uz to, ka "Latvija ir patstāviga un neatkariga republika ar demokratisku valsts iekārtu" (1. p.) un "Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai" (2. p.).7

1920. gada 17. un 18. aprīlī ievēlētās un 1. maijā uz pirmo sēdi sanākušās Satversmes sapulces pamatuzdevums tātad bija izstrādāt Satversmi, kas paredzētu arī valsts galvas tiesības un pienākumus vai arī, tieši otrādi, atteiktos no Valsts prezidenta institūta vispār.8

Lai izstrādātu Satversmi, tika izveidota īpaša Satversmes komisija. Komisijas darbs ilga aptuveni vienu gadu. Jau minētajā 20. septembrī, kad sanāca Satversmes sapulces IV sesija, pārskatu par šīs komisijas paveikto sniedza M. Skujenieks un Jānis Purgals.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Mārtiņš Drēģeris, Valdis Kuzmins
Numura tēma
Latvijas Valsts prezidenta institūcijai – 90
Svinot Valsts prezidenta institūcijas 90 gadu jubileju, Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju rīko izstādi, kas veltīta visiem Latvijas Valsts prezidentiem. Izstādē ir apskatāmi unikāli priekšmeti, ...
Numura tēma
Rīgas pils juridiskie kardināli
Satversmes noteiktajā valsts varas dalīšanas sistēmā Valsts prezidentam ir nozīmīga loma, jo viņš darbojas kā politisks un morāls atsvars pārējo valsts institūciju konstitucionālajam pretnostatījumam. Regulāri uzplaiksnī diskusija ...
Mārtiņš Drēģeris
Numura tēma
Valsts prezidenta loma Saeimas atlaišanas gadījumā
Šo rakstu varētu sākt un tūlīt arī pabeigt ar Satversmes 40. pantu, kas ietver Valsts prezidenta svinīgā solījuma došanu Saeimas sēdē. Formāli raugoties, svinīgā solījuma tekstā ir iekļauts viss Valsts prezidenta atbildības, ...
Ilze Dubava
Notikums
Jauna tradīcija – Valststiesību diena
Latvijas Republikas Satversmes 90. gadadienā amatpersonas, mācībspēki, Latvijas zinātnieki, valsts pārvaldē strādājoši juristi un citi juridiskās profesijas pārstāvji pulcējās vienkopus, lai diskutētu par vēl darāmo valsts ...
Tiesību prakse
Par sapulces, gājiena vai piketa pieteikšanas termiņa nokavējuma sekām
Latvijas Republikas Satversmes 103. pants un likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 13. panta otrā daļa paredz paziņošanas, nevis atļaujas saņemšanas sistēmu pulcēšanās brīvības īstenošanai. Pieteikuma par pasākuma ...
AUTORU KATALOGS