ŽURNĀLS Juridiskā literatūra

Kļūda: \"...jautājums ir, kāpēc nav tehniski efektīvi nodrošināts... \"

Jautājums nav par to, jo esmu tikai par spriedumu pieejamību. Jautājums ir , kāpēc tehniski efektīvi nodrošināts tas, ka var brīvi iepazīties vismaz ar AT nolēmumiem. Tā vietā laiku pa laikam izlaiž tirgū kārtējos pāris kilogramu judikatūras un tagad apvienoja visu departamentu spriedumus, jo krimināllietu krājumus vissliktāk izpērk.

Nuu... par to, ka \"pasludināšana un skatīšana atklātā sēdē nav tas pats, kas ir nolēmuma brīva pieejamība neierobežotam personu lokam Internetā\", vēl varētu pastrīdēties.



Man šķiet, ka pie mums joprojām pastāv miglaina izpratne un neskaidri novilkta robeža starp personas datu aizsardzību un privātumu (privacy). Tas, kā tiek interpretēts visaptverošais datu apstrādes aizliegums, ņemot vērā, ka par personas datiem, ja labi grib, var atzīt teju jebko un par apstrādi - arī teju jebkuru rīcību, domāju, tālu pārsniedz tos mērķus un problēmas, kuru risināšanai radās datu aizsardzības tiesības.

Pasludināšana un skatīšana atklātā sēdē nav tas pats, kas ir nolēmuma brīva pieejamība neierobežotam personu lokam Internetā, tāpēc nolēmumam jābūt anonimizētam.

Žēl, ka nav intereses izveidot datubāzi ar anonimizētiem nolēmumiem, lai ne tikai privātpersonas, bet arī tiesneši zina, ko cits kolēģis, piemēram, no citas tiesas divus gadus atpakaļ līdzīgā lietā ir nospriedis.

TIS, ko lieto tiesu darbinieki, anav labs, jo pirmkārt, dažkārt aizmirst pievienot nolēmumu un patiesībā nevienam nav arī īsti šāds pienākums noteikts pievienot obligāti kaut ko, bet vēlāk nolēmums tiek izdzēsts, kas varbūt bijis ļoti labs. Otrkārt, ir grūti sameklēt nolēmumu pēc konkrētiem kritērijiem TIS-ā. Bet, nu, var pateikt, ka Latvijā šāda sistēma ir.

Beidzot Augstākās tiesas mājaslapa, kura piedzīvojusi izmaiņas un kļuvusi saturīgāka nolēmumu ziņā, civillietās un krimināllietās tikai daļēji izpilda savu uzdevumu \"palīdzēt tiesnešiem lietas izspriešanā analoģiskos gadījumos, samazināt lietu izskatīšanas laiku, kā arī veicināt vienveidīgu un stabilu tiesu praksi.\" Vienmēr bija interesanti uzzināt, kādus atlases kritērijus judikatūras nodaļas speciālisti izmanto, piemēram, publicējot aptuveni 3 Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumus mēnesī.

Vārdi, ka kaut kāda judikatūra Latvijā pastāv un pat tiek ievērota, izklausās skaisti, praksē situācija bieži vien ir bēdīga

Hm, un tas anonimizētājs var anonimizēt padsmit stundas divas lapeles. Absurds.

Un vispār.... Kur jēga anonimizēt, ja atklātā sēdē skatīts un nolēmums it kā varētu būt nolasīts. Ko tur tā slēpt?

judikatūras atlase, anonimizācija un publikācija ir dārgs process, izrādās.



Saskaņā ar 10.04.2012. MK noteikumiem Nr.254 \"Noteikumi par Tiesu administrācijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi\" zinātnisku un statistisku pētījumu vajadzībām nepieciešamo tiesas nolēmumu atlase tiesu informatīvajā sistēmā, šo nolēmumu apstrāde un anonimizācija izmaksā 18 Ls/st.

Vispār arī princips, ka slēgtā tiesas sēdē skatītas lietas sprieduma aprakstošo un motīvu daļu nepublicē vispār, būtībā ir pārāk neelastīgs. Protams, var saprast iebildumus, ka šajā gadījumā materiālu anonimizēšana prasītu sevišķi lielu rūpību un resursus, reizēm varbūt pat nāktos atsevišķi sagatavot īpašu \"publiskojamo versiju\". Taču vismaz nebūtu situācija, kad nedaudz sensitīvāku kategoriju lietās ar tiesu praksi un tās tendencēm iepazīties reāli nav iespējams, jo nolēmumu teksts automātiski tiek pieskaitīts ierobežotas pieejamības informācijai.

Tiesu nolēmumu dalīšanai judikatūrā un pārējā tiesu praksē nav vērā ņemama racionāla attaisnojama, ne arī šobrīd kaut cik konkretizētu principu kā nošķirt vienu no otras. Turklāt, kas šodien ir „labs un pareizs”, rīt jau tāds var nebūt. Piekrītu, ka grāmatas publicēt visus nolēmumus nav nepieciešams un arī nav iespējams. Publicēt varētu tajā laika posmā nozīmīgākos nolēmumus, kas satur svarīgas vai plašas atziņas. Tiklab varētu publicēt izvilkumus no nolēmumiem, pievienojot tiesībzinātnieku komentārus. Tomēr domāju, ka elektroniskajā vidē publiski un viegli pieejamiem jābūt visiem nolēmumiem (izņemot slēgtās tiesas sēdēs skatītos u.tml.). Tikai tā ir iespējams izvērtēt, pētīt, analizēt, diskutēt, polemizēt utt. Turklāt argumentācijā atsaukties var uz jebkuru nolēmumu, ne tikai t.s. „judikatūru”.

tiesu nolēmumiem ir jābūt publiski pieejamiem un bez maksas!!! Visi nolēmumi taču tiek sagatavoti elektroniski - kur ir problēma tos ievietot datu bāzē?

Vai šie vīri tikko nebija pie fotoradaru lietām arī?

Bet viņu devums tiesiskās informācijas izplatīšanā viennozīmīgi fundamentāls. Īsts monopolista rekets.

WOW!

Tas ir tas pats SIA Lursoft, kas ir iezīdies UR datu bāzēs?

Kādu UR informācijas pieejamību šobrīd nodrošina Lursoft?!

Tādu pašu (maksas) pieejamību varam sagaidīt no Lursoft arī tiesu spriedumu gadījumā. Gribi meklēt - maksā, gribi lasīt - maksā, gribi izdrukāt - maksā, gribi dzīvot - maksā.

Tāpat kā sinonīmi nav vārdi likums un tiesības, tāpat sinonīmi nav vārdi spriedums un judikatūra. No visiem spriedumiem judikatūru veido labi, ja procenti 5. Visus spriedumus un lēmumus publicēt nav jēgas, bet visiem tiesu nolēmumiem būtu gan jābūt publiski pieejamiem, tas nu gan ir fakts.

Runāt par to sāka vismaz 2005.gadā. Kaut kā radās tiesas.lv (laba lieta, tik meklētājs pavisam čābīgs). Te minētā DIS droši vien ir šis - \"Datu izplatīšanas sistēmas izstrāde, ieviešana un garantijas nodrošināšana Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projektā \"Tiesu modernizācija Latvijā\"\" (2011.g. jūnijā iepirkums rezultējās - Piegādātājs (-ji): SIA \"Lursoft IT\" (40003170000); Līgumcena: 133 612,50 LVL). Nu jau būs 2013.gads tūdaļ... Cerēt var, bet cik labs rezultāts būs? Cerams, ka ne tā kā AT lapā - pāris izlases veida nolēmumi, kur pat visus Senāta garadarbus nevar ielikt.

Varētu aprēķināt, cik daudz naudas no dažādiem projektiem kopš aizvadītā gadsimta valsts institūcijas notērējušas tiesu nolēmumu pieejamības veicināšanā.

Un joprojām nekas dižs nav paveikts.

Ja līdz 21.decembris DIS-atklāsme nebūs, tad pasaules gals būs ātrāk tomēr.

Tur nu Tu kļūdies!

Drīzāk visi nolēmumi būs publiski pieejami, nekā pienāks pasaules gals.

Tu pasmīnēji? Vēlies saderēt?

Lūdzu iegaumē 3 burtu kombināciju DIS. Jau salīdzinoši drīz Tu sapratīsi, kas un kā!

Jāpublicē visi. Jo vairāk publicēs, jo vairāk autori sarks. Jo vairāk sarks, jo vairāk domās.

Un beigās tā kvalitāte nolēmumiem augs.

Nav liela māksla kaut ko piedauzīt,ja skaidri zini, ka labi ja puses to izlasīs.

Bet ja to lasīs visi interesenti un vēl apspriedīs, tad gan būs iemesls pārmaiņām.

Drīzāk pasaules gals pienāks nekā dabūs redzēt visu nolēmumu vai tikai spriedumu datu bāzi publiski pieejamu, kur nu vēl ar sasaisti ar likumi.lv.

Mja, Satversmes komentāru cena makten pārspīlēta... Ja lappušu skaitu ņem vērā, tad līdzīga apjoma grāmatas var nopirkt pat reizes trīs lētāk. Ja tēmējuši uz diktu kvalitāti, tad nepamatota arogance cenas noteicējiem piemīt. Līdzīgi arī CPL komentāri vērtējami.

Jūs domājat judikatūru, vai spriedumus? Ja spriedumus, tad daudziem tiesnešiem nāksies nosarkt. Un kurš būs tas, kas noteiks, kas ir judikatūra un kas - tikai spriedums/lēmums (jeb atsevišķa tiesneša domas), jo īpaši lietās, kuras skata tikai rajona tiesas, kur nolēmumi nav pārsūdzami (kuras apgabaltiesas un Senāts acīs nav redzējuši)? Vispār jau ideja laba, tikai neskaidrs realizācijas mehānisms.