Katrs aizvadīts gads aiz sevis atstāj dažādus īpaši zīmīgus, svarīgus notikumus, un nereti, vērtējot pēc laika, dažus no tiem mēdz uzskatīt par pagrieziena punktu, kas ietekmējis turpmāko lietu kārtību. Par tādu Latvijā noteikti var uzskatīt arī 2012. gada notikumus konstitucionālo tiesību jomā, kas lika pārskatīt līdzšinējos uzskatus par valsts pamatiem un meklēt atbildes, vai 90 gadus vecajai Satversmei ir kodols un kas tajā ietilpst. Uz šādām pārdomām visos valsts varas atzaros un sabiedrībā, piemēram, mudināja gan tā sauktais valsts valodas referendums, gan iecerētā tautas nobalsošana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan arī kādas interešu grupas plāni par Latgales autonomiju un atšķelšanu no pārējās Latvijas.
Arī tieslietu jomā pērn bijuši vairāki notikumi, kas ikdienas steigā, iespējams, paslīdējuši garām, taču pēc būtības ir fundamentāli un liecina par citādu skatījumu uz ierastām lietām. Piemēram, par nemitīgu normatīvo aktu izstrādi un grozīšanu, kas nereti atkal noved tikai pie jaunu izmaiņu nepieciešamības, par jauna veida tiesu darba organizācijas modeli vai arī par kriminālsoda politiku, kas nu ir izrevidēta un vērsta vēl uz citu mērķu sasniegšanu, ne tikai vainīgā sodīšanu.
Gada nogalē, atskatoties uz šīm aktualitātēm, savu vērtējumu par tām un skatu jaunajā gadā "Jurista Vārdam" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Ministra amatā jums aizritējuši pirmie pieci mēneši. Ko tajos ir izdevies padarīt?
Tieslietu ministrijā kopumā – kā parlamentārais sekretārs un tieslietu ministrs – esmu jau nedaudz ilgāk par gadu, un negribētu tik ļoti izdalīt šos posmus. Šobrīd, nenoliedzami, man ir pieaugušas rīcības iespējas, lai gan iespēja strādāt man bija arī kā parlamentārajam sekretāram. Ar iepriekšējo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu strādājām komandā, tādēļ, jau būdams pats ministrs, faktiski turpinu iesākto. Manuprāt, nav laba tendence, ja jaunais ministrs savā ziņā noliedz iepriekšējo darbus.
Savukārt, ja runā par konkrēti paveikto un darba augļiem, ko katrs ministrs bauda, patiesībā tos ir sekmējuši viņa priekšgājēji, jo nopietnus jautājumus nevar izlemt sasteigti, cerot uz ātru rezultātu. Tādēļ katrs var būt gandarīts, ja, runājot līdzībās, viņš, esot amatā, ar savu darbu iesēs tādu sēklu, kuras augļus plūks nākamie ministri.
Tāpēc, atskatoties uz pagājušo gadu, es to nevērtēju no brīža, kad kļuvu par ministru, bet no paša gada sākuma. Skatoties tādā laika nogrieznī, viens no aizvadītā gada veikumiem noteikti ir kriminālsodu politikas reforma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes