Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Aptauja

19. Februāris 2013 /Nr.7 (758)

Izsaki viedokli aptaujā par tiesu varu Latvijā!
“Jurista Vārda” lasītāju aptauja
18 komentāri

“Jurista Vārds” rīko ekspertu aptauju par tiesu varu Latvijā, un šoreiz diskusijā paredzēts iesaistīt arī žurnāla lasītājus, kuru viedokļi izlases veidā pēc tam tiks publicēti šim tematam veltītajā “Jurista Vārda” numurā. Tādēļ aicinām līdz 3. martam (ieskaitot) raksta komentāru sadaļā paust savu viedokli par redakcijas formulētajiem jautājumiem, attiecīgi numurējot arī savas atbildes.

1. Nosauciet trīs galvenās problēmas, kas, jūsuprāt, kavē kvalitatīvu un ātru tiesas spriešanu Latvijā? Ar kādām metodēm un konkrētiem pasākumiem tās var risināt?

2. Vai tiesas priekšsēdētāja pienākums sekot tiesvedības saprātīgu termiņu ievērošanai, ko paredz grozījumi likumā “Par tiesu varu”, apdraudēs tiesneša neatkarību? Vai šie jauninājumi veicinās privātpersonu tiesību aizsardzību? Vai šādi lietu termiņu “uzraudzības” pienākumi būtu jānosaka ne tikai rajonu un apgabaltiesu, bet arī Augstākās tiesas tiesu palātu priekšsēdētājiem un Senāta departamentu priekšsēdētājiem?

3. Kādam ir jābūt tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanas sistēmas mērķim? Vai šobrīd radītā novērtēšanas kārtība (tiesiskais regulējums, institucionālā sistēma, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs) spēs nodrošināt tiesnešu kvalifikācijas objektīvu novērtēšanu un uzlabos tiesu spriešanas kvalitāti Latvijā?

4. Vai atbalstāt Saeimas iecerētos grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz, ka internetā publiski būs pieejami visu tiesu instanču spriedumi pēc spēkā stāšanās un lēmumi Ministru kabineta noteiktajā apjomā? Kā, jūsuprāt, izskaidrojama gadiem ilgā kavēšanās šai ziņā? Vai publiskot būtu nepieciešams arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumus (atšķirībā no citiem Senāta departamentiem šeit nepieņem spriedumus, bet tikai lēmumus)?

0
0
komentāri (18)
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Marta
3. Marts 2013 / 10:10
0
ATBILDĒT
Uzskatu, ka tiesas priekšsēdētājiem jau šobrïd ir pārāk liela ietekme uz tiesnesi un, joprojām, iespējas ietekmēt tiesneša darbu gan nosakot slodzi, gan izskatāmo lietu kategorijas. Ja tiesas priekšsēdētājs vēl arī noteiks lietas izskatīšanas ilgumu, tad tiesneša neatkarība būs vēl vairāk apdraudēta.
Anonīms lietotājs
3. Marts 2013 / 10:01
0
ATBILDĒT
2. Protams , ka tiesneša neatkarība tiks apdraudēta. Vēl jo vairāk, nav saprotams kā tiesas prieksšsēdētājs var noteikt cik ilgā laikā jāizskata lieta, jo, lietu saņemot, to nav iespējams paredzēt ! Tad jau tiesas priekšsēdētājs varbūt arī uzreiz pateiks kādam jābūt spriedumam? Šādu termiņu noteikšana, neapšaubāmi ir veids, kā ietekmēt tiesnesi un var novest pie sasteigtiem, nepārdomātiem un nepamatotiem spriedumiem. Vācijā, Austrijā, Šveicē... nekas tāds nav iedomājams, tādēļ īpaši nesaprotami, ka šādas idejas pauž tieslietu ministrs.

Piekrītu, ka tiesiskās apziņas trūkums ir problēma, jo procesu dalībnieki nekautrējas jebkādu iemeslu dēļ novilcināt procesu un pārsūdz spriedums principa pēc, tai pašā laikā tiek kultivēts viedoklis , ka tiesas vainīgas pie ilgstošiem procesiem.

Atbalstāma ir tiesnešu specializēšanās jau no pirmās instances, jo šobrīd tiesnesim ir milzīga slodze, un , ja viņš spiests skatīt visu kategoriju lietas, tad neapšaubāmi cieš spriedumu kvalitāte.
Proficius Aliri
27. Februāris 2013 / 22:55
0
ATBILDĒT
1. Galvenās problēmas: a) zemais profesionālās kvalifikācijas līmenis, b) joprojām valdošais hipertrofētais formālisms, c) bailes vai nevēlēšanās uzņemties atbildību par rīcību, kas neatbilst „likuma burtam” vai ierastajai praksei, un par striktiem organizatoriskiem pasākumiem, kā arī tieksme izvairīties no jelkādas rīcības, kas nav noteikta kā obligāta. Risinājumi: stingrākas izglītības, atlases un profesionālās darbības novērtēšanas prasības. Periodiskas mācības ar pārbaudījumiem to noslēgumā kā obligāts pasākums.

2. Godprātīgi un pareizi pildot šo pienākumu tiesneša neatkarība netiek apdraudēta, jo tiesas spriešanas saturiskā puse joprojām atrodas ārpus priekšsēdētāja uzraudzības. Ja priekšsēdētājs var pieprasīt argumentētu paskaidrojumu no tiesneša, kas konkrētā procesā tiek darīts vai kāpēc nekas nenotiek, privātpersonu tiesību aizsardzības līmenis samazināties nevarētu. Protams, jāparedz atbilstošs mehānisms, kā novērst iespējami negodprātīgu priekšsēdētāja rīcību. Ja ievieš šādu pienākumu, tad tas attiecināms arī uz palātu un departamentu priekšsēdētājiem.

3. Novērtēšanas mērķis – nodrošināt, lai par tiesnešiem strādātu tikai „augsti kvalificēti un godīgi juristi”. Pašreizējā sistēmā objektivitāti nav  iespējams garantēt. Tiesas spriešanas kvalitāti tā visticamāk arī neuzlabos kaut cik jūtamā mērā. Galvenie novērtēšanas sistēmas trūkumi: lēmumu pieņem balsojot; novērtē tikai ar pozitīvu/negatīvu vērtējumu (nav minimālo prasību, lai iegūtu pozitīvu vērtējumu); vairums vērtēšanas kritēriju ir vienkārši statistiski rādītāji, citiem – nepastāv novērtējuma skala, kā arī nav skaidrības par katra konkrētā kritērija nozīmi kopējā vērtējuma rezultātā.

4. Atbalstu. Kavēšanās ir tipiska Latvijas birokrātiskās sistēmas iezīme, ko papildina nevēlēšanās padarīt publiskus sava darba rezultātus un uzņemties jaunus pienākumus, kas varētu rasties, ieviešot publicēšanas sistēmu. Noteikti publicējami visi Senāta lēmumi (arī rīcības sēdes u.tml.) un visi pārējo tiesu spriedumi, kā arī noteiktu kategoriju lēmumi.
Magone
27. Februāris 2013 / 17:06
0
ATBILDĒT
Jūsu teiktais ir kā kulaks uz acs! Precīzi! Par to tiesnešu dogmatismu, paļaušanos uz citu tiesnešu zināšanām vai institūciju pausto viedokli, kā arī bailēm pieņemt neordinārus lēmumus. Tā ir milzīga problēma. Un no kā tā rodas? No ne parāk labām juridiskajām zināšanām, jo īpaši tiesību teorijā.
ai_bi
27. Februāris 2013 / 14:07
0
ATBILDĒT
Cilvēki, lai uzlabotu darba vidi vai atvieglotu sev darbu, izmanto darbarīkus. Arī datorus un vispār tehnoloģijas, savā veidā var pieskaitīt pie darba rīkiem. Ja vairāk un plašāk izmantotu to piedāvātās iespējas, tad varētu atvieglot gan kotroli, gan izmantot daļu jau gatavas informācijas. Piemēram, kā www.tiesas.lv spriedumi izvietoti tabulās ar standarta tabulu ailēm un atsaucēm. Nākotnē, noformējot spriedumu elektroniski iereģistrētas un gatavas veidlapas formā, elektroniskā veidā varētu pat veidot t.s. krusteniskās saites uz pierādījumiem (ieskenētiem)lietā.

Cilvēka darbs ir ļoti dārgs un tikai aizvietojot kādu daļu cilvēka darbu ar tehniku, to var padarīt lētāku un nav ko liegties, arī efektīvāku.
andria
27. Februāris 2013 / 11:54
0
ATBILDĒT
Ja jau piedāvā tiesnešu darbu vērtēt no malas neatkarīgiem cilvēkiem,varētu piekrist, ka var piedalīties vērtēšanā tik tiešām atbilstošas kvalifikācijas un ar nevainojamu reputāiju advokāti un prokurori,bet nevis prese un jurispridenci nepārzinoši cilvēki.
Andrejs
27. Februāris 2013 / 10:53
0
ATBILDĒT
1. Tiesnešu dogmatisms. Tā vietā, lai spriestu tiesu pēc savas pārliecības, daudzi tiesneši paļaujas uz citu tiesnešu zināšanām vai institūciju pausto viedokli.

Tiesnešu bailes pieņemt neordinārus lēmumus. Vieglāk iet jau iemīdītu taciņu, ne kā pašiem veidot ko jaunu. Piemēram, nesūtīt tiesas spriedumu/lēmumu uz e-pastu, ja to prasa lietas dalībnieks, vai nedot iespēju iepazīties ar lietas materiāliem, tos vienkārši nofotografējot, bet liekot kopēt un maksāt. Tad atliek rakstīt ar roku, tajā pašā laikā citi gaida rindā, kad atbrīvosies telpa (Zemgales apgabaltiesā).

Tiesnešu slinkums. Nevēlēšanās noslogot sevi ar papildus darbiem, lai veicinātu ātrāku lietas izskatīšanu.



2. Katram tiesnesim būtu jāatskaitās, kāpēc lietas izskatīšana nav iespējama noteiktā termiņā. Tas disciplinēs tiesnešus un ne kādā gadījumā neapdraudēs tiesneša neatkarību un šie jauninājumi veicinās privātpersonu tiesību aizsardzību. Šādi lietu termiņu uzraudzības pienākumi būtu jānosaka arī Augstākās tiesas tiesu palātu priekšsēdētājiem un Senāta departamentu priekšsēdētājiem, jo arī AT Senātā neizprotamu iemeslu dēļ lietas tik novilcinātas.



3. Šobrīd radītā novērtēšanas kārtība nespēs nodrošināt tiesnešu kvalifikācijas objektīvu novērtēšanu un neuzlabos tiesu spriešanas kvalitāti Latvijā. Te jābūt arī no malas neatkarīgiem cilvēkiem, kas varētu veikt objektīvu vērtēšanu. Vērtētājos, piemēram, būtu iekļaujami bijušie tiesneši, kas atrodas pensijā, bijušie prokuratūras darbinieki, advokāti, pensionētie Valsts policijas darbinieki, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, ka Delna, arodbiedrības un tml.



4. Pilnīgi atbalstu visu tiesu instanču spriedumu pieejamība, taču ne pēc to spēkā stāšanās, bet pēc to pasludināšanas, kā tas pašlaik ir ar administratīvo tiesu spriedumiem. Tas ļautu savlaicīgi izprast lietas būtību un sniegt tiesai savu redzējumu uz lietu. Publiskot nepieciešams arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumus, jo tas dod iespēju saprast pieļautās kļūdas, rodas tiesu prakse.

Kavēšanās izskaidrojama ar atbildīgo amatpersonu bezdarbību, slinkumu, nespēju un nevēlēšanos pieņemt lēmumus, uzņemties personīgo atbildību.
andria
27. Februāris 2013 / 09:38
0
ATBILDĒT
1. Manuprāt, trīs galvenās problēmas, kas kavē kvalitatīvu un ātru spriešanu:

a) paši procesa dalībnieki nav ieinteresēti lietas atrākā iztiešāšanā, tāpēc lietas tiek atliktas;

b)tiesas noslogotība un specializācijas neesamība ( piem. Vācijā tiesneši ir specializējušies pa nozarēm, un viņi ļoti labi pārzina savu specializāciju ar visām niansēm un knifiņiem, bet par citiem specializācijas lauciņiem viņiem ir tikai nojausma);

c)krimināllietās - apspriežu sitabas noslēpums, kas liedz tiesnesim skatīt nākamo lietu(krimināllietu, civillietu vaiadministratībo lietu), iekams neesi pasludinājis kaut vai saīsināto spriedumu izskatītajā lietā.

Risinājumi:

1. Noteikt sankcijas par lietu noraušanu arī juridisko profesiju pārstāviem, noteikt arī lietu izbeigšau jau pēc pirmās neattaisnotās neirašanās. Kriminālprocesā noteikt drošības līdzekļu piemērošanu bez termiņiem, līdz tiesā tiks iztiesāta krimināllieta. Tas apsūdzētajiem liks padomāt par lietu vilcināšanu, līdz tiks pieņemts pirmais nolēmums krimināllietā.

2.Noteikt tiesnešiem specializāciju un palielināt pirmajā instance tiesnešu daudzumu. Noteikt, ka nolēmuma motīvu daļu sagatavo tiesneis tikai tad, ja procesā iesaistītās pusese to vēlās vai nepiekrīt rezolutīvajai daļai.

3.Veikt grozījumus Kriminālprocesā, lai tiesa aizejot apspriežu istabā, nolēmumu pasludina 14 dienu laikā no tiesas sēdes un atcelt apspriežu istabas noslēpumu.

2. Par tiesas priekšsēdētāja pienākumu sekot tiesvedības saprātīgu termiņu ievērošanai, tās idejas ir galīgi nekam nederīgas. Tas nozīmē, ka faktiski tieu priekšsēdētājs pats vairs neskatīs lietas, tikai sekos tiesnšu saprātīgajiem termiņiem. Manā skatījumā, šads regulējams nav pieļaujams, jo ja ņem teorētiski, tad tiesu priekšsēdētājs pie plānotajiem grozījumiem var atzīt, ka lieta nav iztiesāta saprātīgā termiņā, izņemt to no tiesneša lietvedības un nodot sadalei citam tiesnesim. Tajā pat laikā paliek tieslietu ministra ietekme uz tiesu priekšēdētāju, kas lemj jautājumus par viņa iecelšanu, atcelšanu. Teorētisk ietekme veidojas - ministrs (izpildvaras pārstāvis) ietekmē tiesu priekšēdētāju par lietas nodošanu citam tiesnesim, tiesu priekšsēdētājs konstatē saprātīgo termiņu neievērošanu un nodot lietu izskatīšanai vajadzīgaja tiesnesim.

3. Nav iebildumu par pastāvošo kārtību. Nevar par to spriest, ja tā vēl nav aprobēta dzīvē. Manā skatījumā, tiesnešu kolēģijā faktiski tiek ievēlēti pietiekami kvalificēti speciālisti - tiesneši, kas pārzina tiesu darbu un ir spējīgi konstatēt pārkāpumus. Uzkatu, ka citu speciālistu piesaistīšana šajās vērtēšanās nav pieļaujama. Tiesnesi izvērtē tiesu priekššedētājs un raksta savu atzinumu, tiesnesis pats vērtē savu darbu, tiesu administrāija sniedz savu apkopojumu par sūdzībām, lietu izskatīšanu un atceltajiem spriedumiem, un tad šo visu informāciju vērtē tiesnešu kvalifikācijas kolēgija. Šobrīd radītā novērtēšanas kārtība ir pietiekama, lai varētu kvalitatīvi izvērtēt tiesneša darbību.

4. Manā skatījumā, visi nolēmumi būtu publiskojami, ja tie nesatur sensitīvus datus un nevar nodarīt kaitējumu procesā iesaistītām personām. Tas padarīs tikai un vienīgi

caurskatāmāku tiesu darbu sabiedrībai.
Laine
26. Februāris 2013 / 13:58
0
ATBILDĒT
1. Nemitīgā likumu grozīšana, kas nav īpaši kvalitatīva. Likumus jāizstrādā un jāpieņem kvalificētiem speciālistiem, nevis amatieriem.

2.Ne tikai apdraudēs tiesnešu neatkarību, bet radīs haosu. Nav iespējams, neizvērtējot lietas materiālus, noteikt izskatīšanas termiņus. Bez tam, atlikšanas iemesli var rasties tikai sēdē un ko tad - jāiet pagarināt termiņš. ABSURDS! Ja ir aizdomas par tīšu lietas novilcināšanu, pr-tājs var veikt pārbaudi.

3.Tiesnesis mācās katru dienu, pieņemot nolēmumus. Objektīvu novērtējumu, manuprāt, kvalifikācijas kolēģija pilnībā nodrošināja. Iepriekšējā kvalifikijas klašu sistēma stimulēja labāk, tikai pēc 2.klases saņemšanas tomēr vajadzēja paredzēt turpmāko novērtēšanu. Nav saprotama jaunā piemaksu sistēma. Ja tā aizvietos iepriekšējo, daudziem būs finansiāli zaudējumi un tas nevairos tiesisko paļāvību.

4.Nedomāju, ka tas kaut ko mainīs tiesu spriešanā, bet noteikti palielinās spriedzi sabiedrībā. Katrā lietā ir atšķirīgi apstākļi, līdz ar ko arī nolēmumi būs dažādi. Mums nav tik izglītota sabiedrība, lai spētu izprast juridiskas nianses un tas arī nav nepieciešams. Kāpēc visus jāpataisa par juristiem?
ierēdnis
26. Februāris 2013 / 13:33
0
ATBILDĒT
1. 1) tautas (tiesnešus ieskaitot) menatalitāte;

2) tiesnešu zemā kvalifikācija;

3) procesa birokratizācija.

Risināt šīs problēmas nāksies nākamajai juristu paaudzei.



2. 1) neapdraud tiesneša neatkarību tiesas spriešanā, bet apdraud tiesneša visatļautību;

2) noteikti.



3. 1) mērķim jābūt atlasīt zinošus, pieredzējušus juristus ar labu reputāciju;

2) jāspēj, ja regulējumu piemēro saprātīgi.



4. 1) atbalstu;

2) politiskās gribas trūkums;

3) jā.
jurists (vulgaris)
26. Februāris 2013 / 09:47
0
ATBILDĒT
1)

- pieļaušana tīši novilcināt procesu (tiesas mazdūšība pie vainas),

- būtu jāievieš īpaša institūcija, iespējams, vēlēta un pašvaldības teritorijai piesaistīta, (miertiesas), kuru kompetencē būtu civiltiesisku strīdu izšķiršana, kur prasījums ir līdz noteiktai summai (par summu var diskutēta),

- administratīvais process tiesā - pamatā rakstveidā

2)

- nekāda termiņu noteikšana nedrīkst būt, tas novedīs pie nekvalitatīviem lēmumiem, vai arī šādi termiņi netiks ievēroti

3)

- kvalifikācija - atkarībā no lēmumu kvalitātes,

- pašu organizācijas nedrīkst pieņemt lēmumus attiecībā uz biedriem - nedz tiesneši, nedz advokāti

4) obligāti jāpublicē (lai tā muļķība redzama top)
Skaidrīte
25. Februāris 2013 / 15:07
0
ATBILDĒT
1. a) Nepamatota slimības lapu ņemšana, b) minimāli sodi par neierašanos uz sēdēm, advokātu aizbildināšanās ar citu sēdi. Jāsoda par neierašanos bargāk, jāsadala vairākās lietās, ja kāds regulāri neierodas, advokātiem jānosaka prioritārās sēdes.

2.Jā, jāsesko. Jācer, ka veicinās. Jānosaka visām tiesām.

3. Pārsvarā novērtēt pašlaik var. Mērķim jābūt tiesnešu kļūdu darbā izvērtēšana.

4.Jā, atbalstu. Kavējās, jo tad varētu citi izdarīt secinājumus par spriedumiem. Jāpublicē viss.
un vēl
25. Februāris 2013 / 13:17
0
ATBILDĒT
Par 2.jautājumu:

Satversmes tiesa Lietā nr.2002 – 06 – 01 teica tā: \"Latvijā tiesnešu (tiesas) neatkarības princips ir nostiprināts Satversmes 83.pantā: „Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.” Šis konstitucionālais princips nozīmē, ka tiesnesi, kurš izskata lietu, nedrīkst pakļaut nekādai ietekmei. Tādēļ pienākums neiejaukties spriedumu taisīšanā attiecas ne tikai uz likumdevēju un izpildvaru, bet arī uz pašu tiesu un ar tiesu varas realizāciju saistītām amatpersonām.\"
lasītājs
25. Februāris 2013 / 11:35
0
ATBILDĒT
1) a)jāsamazina lietu loks, kuras skatot,jārīko tiesas sēdes.Attiecīgi - plašāk jālieto rakstveida process.(piemēram - puses aizstāšana civillietā)b)Jāizslēdz lieciniekam noteiktās piespiedu naudas pārsūdzēšana.Tas ir,ja neatnāci uz tiesu-maksā.Tas ļaus šīs disciplinējošās sankcijas piemērot plašāk. c)AT Civillietu palātai vismaz uz laiku jāpiesaista apgabaltiesu tiesneši,jo tur tīri fiziski nav iespējams tikt galā.

2)Tās ir pilnīgas muļķības,ka tiesas pr-tājam vispār būtu katrā lietā jānosaka termiņš.Tam ir domāts likums. Neviens cilvēks nevar iedziļināties visās(!!)tiesā ienākošajās lietās.Jūs taču nemēģināsiet teikt,ka šie termiņi būtu nosakāmi un kontrolējami neiedziļinoties?

3)Institucionālā sistēma ir atbilstoša, bet tiesneša novērtēšanai papildus derētu arī informācija apkopotā veidā no advokātiem,prokuroriem.

4) Ja ir runa par 100% visu nolēmumu publiskošanu, tad tāda nav atbalstāma, jo lielais vairums no tiem ir interesants tikai pašiem lietas dalībniekiem.Nav nozīmes, kā sauc Senāta nolēmumu, bet tie būtu publiskojami.
Aigars Rivdiķis
24. Februāris 2013 / 01:54
0
ATBILDĒT
1. Nepietiekams finansējums (ne visas tiesas ir aprīkotas ar video/audio iekārtām, nākas vai nu atlikt tiesas sēdi, vai skatīt lietu izbraukuma sēdēs, tērējot gan finansiālos līdzekļus, gan laiku. Viens no motivējošiem līdzekļiem būtu sociālo garantiju ieviešanu); tiesu darbinieku kvalifikācija (ne visiem tiesu darbiniekiem ir zināšanas un nepieciešamā kvalifikācija kādā konkrētā tiesību jomā (krimināltiesības, civiltiesības, administratīvās tiesības), nespējot apmeklētājiem izskaidrot procesuālo kārtību. Biežāki semināri un lekcijas par tiesību pamatiem, atbalstīt tiesu darbinieku gan vēlmi, gan nepieciešamību studēt tiesību zinātnes); krimināllietās: izmeklētāju un prokuroru pavirša attieksme pret izmeklējamo lietu, kā rezultātā tiesām nākas pašai uzņemties tai neraksturīgās funkcijas (izmeklētāju un prokuroru pavirša izmeklēšana, nopratināšana, pierādījumu meklēšana un to nostiprināšana, atbilstoši procesuālai kārtībai, kā arī apsūdzības raksta kvalitāte, kas nepārprotami neliegtu apsūdzētajam tiesības uz aizstāvību (apsūdzība dažreiz ir divdomīga un nesaprotama). Ir jāatjauno specializētās mācību iestādes, kas ne tikai sniegtu teorētiskas tiesību normu izklāstu, bet arī parādītu problēmu risinājumu praktiskās puses (prokuroriem nepieciešams standartizēts apsūdzības raksta paraugs.



2. Tas ne tikai apdraudēs tiesneša neatkarību lietas izlemšanā, bet arī mākslīga termiņa noteikšana novedīs pie sasteigtas lietas izskatīšanas, kurā var tikt izlaistas būtiskas detaļas un galu galā pie nekvalitatīva sprieduma. Privātpersonām, ja tās pārliecinātas, ka tiesa ļaunprātīgi mēģina novilcināt procesu, tām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums vērsties ar iesniegumu tiesas priekšsēdētājam, kurš arī var rast risinājumu problēmai. Kā nav jānosaka lietu termiņus rajonu un pilsētas tiesām un apgabaltiesām, tā arī Augstākās tiesas tiesu palātu Senāta departamentiem.



3. Objektīvi novērtēt tiesneša darbību (ne tikai nostrādātos gadus, bet arī spriedumu kvalitāte tiktu ņemta vērā (pārsūdzēšana, atstāti negrozīti vai atcelti), arī tiesvedībā iesaistīto pušu viedoklis (vai bija kādas pretenzijas pret tiesneša objektivitāti – sūdzību veidā vai tamlīdzīgi). Esošā kārtība spēj un spēs nodrošināt tiesnešu kvalifikācijas objektīvu novērtēšanu un uzlabos tiesu spriešanas kvalitāti, bet būtu nepieciešams piesaistīt arī augstāko mācībspēku labākie kadri, lai izskaidrotu jaunākās tiesību tendences. Biežākas sanāksmes vai konferences arī būtu nepieciešamas, zinot, cik apjomīgi grozījumi stājušies Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Civillikumā un Administratīvā procesa likumā, lai izvairītos no dažādu interpretāciju pielietošanas spriedumos.



4. Jā, tā ir atbalstāma iniciatīva. Publiskojot spriedumus, sabiedrība ne tikai varēs iepazīties ar spriedumiem, bet arī to zināmā daļa izmantot savos zinātniskajos darbos, ka arī būs zināma kontrole pār spriedumu kvalitāti pašām tiesām, jo spriedumu publiskošana var radīt sabiedrībā diskusijas par spriedumā minēto apstākļu argumentāciju. Kavēšanās var izskaidrot ar finansiālā atbalsta trūkumu un esošās sistēmas nepieciešamo pilnveidošanu un attīstīšanu tiesu spriedumu publiskošanai. Arī būtu nepieciešams publiskot Augstākās tiesas Krimināllietu lēmumus, jo tas var būt lietderīgs materiāls normu pareizai tulkošanai un izmantošanai praksē, izvairoties no vienādas normas atšķirīgo tulkojumu.
Zigmunds
23. Februāris 2013 / 21:52
0
ATBILDĒT
1. Galvenā problēma - tiesiskās apziņas un tiesiskuma izpratnes trūkums Latvijas sabiedrībā. Kad LV sabiedrība būs nobriedusi un izpratusi tiesiskuma patieso būtību un lomu valsts attīstībā, daudzas pašreizējās pseidoproblēmas tiesu sistēmā izzudīs pašas no sevis.



2. Šis priekšlikums, manuprāt, pierāda to, ko minēju 1.punktā. Vai šādi priekšlikumi uzlabos tiesiskuma kultūru Latvijā? Vai ar priekšlikumiem tiks nodrošināts, ka katra LV iedzīvotāja apziņā tiks \\\"iepotēts\\\", ka ierasties uz tiesu ir pašsaprotama lieta, ka tiesības ietver sevī gan tiesības, gan pienākumus utt.? Manuprāt, nē. Priekšlikumi pierāda tikai to, ka likumdevējs par galveno \\\"grēkāzi\\\" problēmās atkal pataisa tiesnešus un tiesu varu, un publiski taču šādi priekšlikumi izklausās cēli un skaisti. Bet kas mainīsies praksē, ja šādi priekšlikums stāsies spēkā? Cietīs taisnīgums, jo ne vienmēr ātra tiesa ir taisnīga tiesa. Tiesnešu neatkarību tie neietekmēs, jo nav jau vērsti uz tiesnešu spriešanas neatkarības ietekmēšanu. Kā minēju, tie ietekmēs taisnīgas tiesas spriešanu.



3. Tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanas sistēmas mērķis ir nodrošināt to, ka LV tiek spriesta taisnīga tiesa, ko var spriest tikai profesionāli, godīgi un taisnīgi tiesneši.

Būtu dīvaini jau šobrīd apgalvot, vai radītā novērtēšanas kārtība (tiesiskais regulējums, institucionālā sistēma, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs) spēs nodrošināt tiesnešu kvalifikācijas objektīvu novērtēšanu un uzlabos tiesu spriešanas kvalitāti Latvijā.

Eksperti to ir izstrādājuši, tā tikko sākusi darboties. Ļausim tai strādāt un novērtēsim vēlāk. Tā ir vislatvijas problēma visos jautājumos, ka jebkas, kas tiek jauns piedāvāts, vienalga, labs vai slikts, tiek uzreiz nokritizēts vēl pirms ir sācis darboties.



4. Ideja ir laba. Ja ir jau sperts 1.solis ar administratīvās tiesas spriedumu publicēšanu, neredzu iemeslus, kāpēc nevajadzētu sekot nākamajiem soļiem.

AT Senāta lēmumiem būtu jābūt pirmajiem, kuriem būtu jābūt publiski pieejamiem. Tā taču ir pēdējā instance, un tās lēmumi ļoti nozīmīgi ietekmē gan zemāka līmeņa tiesas, gan citus lietu dalībniekus.
Seskis
22. Februāris 2013 / 10:00
0
ATBILDĒT
Tiesām jābūt pieejamām vārda tiešajā nozīmē, kā, piemēram, Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams. Tad nāk cilvēki, staigā pa kabinetiem un palīdz tiesas spriešanā, piedāvājot dažādus artefaktus nopirkt. Kāda tiesnese no laipnas zintnieces iegādājās mandragoras sakni, kas tika izvilkta no zemes ar nodokļu parādnieka dzīslu. Tagad viņas nolēmumi nodokļu lietās ir nekļūdīgi. Bāriņtiesas lietu izlemšanā tiek izmantoti trīs mazu bērnu galvaskausi, kas tiek mesti kā kauliņi - tiesas nolēmumi ir objektīvi un taisnīgi. Zinu arī tiesnesi, kura nolēmumus paraksta ar miroņa pirkstu, kas pamērcēts tintē. Kā tiesneši un dzimtdarbinieki mēļo - neviens nolēmums augstākā instancē nav atcelts.

Kas attiecas uz lietu ātrāku izskatīšanu - kuram tas ir vajadzīgs? Ja pieteikums atstāts bez virzības, trūkumi tiek novērsti pēdējā brīdī, bieži procesa dalībnieki paši uzsver, ka nesteidzas ar lietas izskatīšanu.

Par tiesnešu noslodzi - tur taisnība, ka priekšniecība vēro un ja kāds palaižas slinkumā un nepilda Tautas tiesneša plānu, tad atvilknē atrod TT pistoli ar vienu patronu, un karjera ir beigusies. Sastāvs pēc tam klusi pazūd, pēc nedēļas par tienesi neviens neko vairs neatceras.

Mans priekšlikums būtu likumā \"Par tiesu varu\" ieviest Soda sastāva institūtu. Soda sastāvā tiktu ievietoti nogrēkojušies darbinieki un tiesneši, kuri skatītu sevišķi komplicētas lietas, kuras iesnieguši regulārie tiesas pacienti ar nopietnām diagnozēm.
Jānis
21. Februāris 2013 / 21:04
0
ATBILDĒT
Uzskatu, ka nepieciešams pavairot tiesu skaitu. Jāskatās patiesībai acīs - ja agrāk pietika ar esošo tiesu skaitu, tad tagad Latvijas iedzīvotāji ir tā teikt pamodušies, zin savas tiesības un grib tās izmantot. Esošās tiesas netiek ar to galā. Visvairāk tiesas tiek noslogotas tieši Rīgas rajonā, jo tur ir visvairāk iedzīvotāju, tātad vajadzētu tieši Rīgas rajonā palielināt esošo tiesu skaitu. Nav pieņemams, ka lietu ātrāka izskatīšana tiek veicināta ar tā teikt personas tiesību ierobežojumu, proti, samazināt sūdzību iesniegšanas termiņus, liegt iesniegt pierādījumus otrajās instances utt.

Tāpat arī tiesas priekšsēdētāja pienākums sekot tiesvedības saprtātīgu termiņu ievērošanai ir visai apšaubāms, jo tiesas priekšsēdētājs var izdarīt spiedienu uz citiem tiesnešiem, lai tas tiktu ievērots un rezultātā tiks spriesta neobjektīva un nekvalitatīva tiesa.

Tievedības saprātīga termiņa ievērošana tiks sekmēta tieši ar tiesu skaitu palielināšanu, esošās tiesas tiks atslogotas un rezultātā lietas tiks izskatītas daudz ātrāk.
visi numura raksti
Mārtiņš Paparinskis, Edgars Pastars, Egils Levits, Aivars Endziņš, Veronika Krūmiņa, Inese Nikuļceva, Gunārs Kusiņš, Iveta Kažoka
Diskusija
Senāts aptur tiesvedību nepilsoņu referenduma lietā un vēršas Satversmes tiesā
"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas ...
5 komentāri
Krišjānis Bušs
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās dzīves neaizskaramības pamatprincipi Eiropā un ASV
Aktīva sociālo komunikācijas līdzekļu lietošana, mediju satura paplašināšanās, kā arī globālo pozicionēšanas sistēmu izmantošana ikdienas sakaru līdzekļos mūsdienās padara tiesības uz privāto dzīvi par daudz nozīmīgākām, ...
2 komentāri
Laura Šileikiste
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz cerību: ārvalstu pieredze mūža ieslodzījuma izpildē
Gan sabiedrībā, gan arī daudzu valstu penitenciārajās sistēmās pastāv uzskats, ka visas uz mūžu notiesātās personas arī pēc notiesāšanas un ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē turpina būt sevišķi bīstamas, jo viņu ...
10 komentāri
Daimārs Škutāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Nebeidzamais muklājs prasības nodrošināšanā akcionāru strīdos
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 18. janvāra lēmums lietā Nr. SKC - 1268 dod pamatu cerībai, ka mazināsies sērga prasības nodrošināšanā, kas pletās plašumā ar atsevišķu Rīgas apgabaltiesas, Ventspils ...
Tiesību politika
Ar cietumu infrastruktūru vairos sabiedrības drošību
12. februārī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas projektu, kas izstrādāts, lai palielinātu sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS