ŽURNĀLS Tiesību prakse

2. Aprīlis 2013 /Nr.13 (764)

Kompensācijas apmēra kritēriji
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKK–406
2012. gada 18. septembrī
1 komentāri

Kriminālprocesa likuma 352. pantā noteikti kritēriji, kurus izvērtējot tiesa nosaka atbilstoši kompensācijas apmēru gan attiecībā uz materiālo, gan morālo kaitējumu. Nevienam no šiem kritērijiem nav lielāka svara kā citiem, tie vērtējami kopsakarā viens ar otru. Turklāt nodarījuma smagums un raksturs ietver sevī arī cietušā rīcību notikumā.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: senators referents P. Dzalbe, senatore I. Radzeviča, senators P. Opincāns, izskatīja lietu rakstveida procesā sakarā ar apsūdzētā G.T. un viņa aizstāves A. Kalējas kasācijas sūdzībām par Vidzemes apgabaltiesas 2012. gada 3. aprīļa spriedumu un

 

konstatēja

Ar Valmieras rajona tiesas 2009. gada 23. oktobra spriedumu G.T., personas kods [..], atzīts par vainīgu Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu brīvības atņemšanas sods G.T. noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem.

No G.T. par labu N.B. piedzīta materiālā kaitējuma kompensācija Ls 47 700 un morālā kaitējuma kompensācija Ls 248 000.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu G.T. atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas par to, ka viņš pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, vadot transportlīdzekli, kā rezultātā cietušajam tika nodarīti smagi miesas bojājumi, kas bīstami dzīvībai.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas konstatētos apstākļos.

2008. gada 16. augustā plkst. 11.30 Valmierā pa Rīgas ielu, virzienā no E.Lācera ielas uz Rietekļa ielu, G.T., vadot automašīnu Honda HRV, valsts numura zīme [..], apstājās uz ceļa nomales labajā pusē netālu no ēkas Nr. 103. Pēc tam, pārkāpjot Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk tekstā – CSN) 4. punktu, kas nosaka: "Ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus...";

CSN 10. punktu, kas nosaka: "Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām ir jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus";

CSN 34. punktu, kas nosaka: "Transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu vadīšana, jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības";

CSN 70.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
iesākumā likās tāds sakarīgs
2. Aprīlis 2013 / 11:19
0
ATBILDĒT
nolēmums, bet krimināllietu senāta izpildījumā tas diezin vai ir iespējams. Kā tad, pašās beigās atklājās, ka senatoriem nav zināms, kas ir samērīguma princips.



Kriminālprocesa likumā samērīguma princips nav definēts, taču tas ir definēts Administratīvā procesa likuma 13.pantā.



APL 13.pants. Samērīguma princips

Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.



KPL 154.panta 3.daļā lasāms vārdu savirknējums: \"ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.\"



Aha! Tātad samērīgums ir kaut kāda sakarība, kas pastāv starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm. Tāda sakarība noteikti nepastāv divu indivīdu starpā, no kuriem viens ir cietušais, bet otrs - apsūdzētais. Līdz ar to murgot par samērīguma principu, kad patiesībā tiek lemts par atlīdzinājuma veida un apmēra atbilstību, ir juridiski analfabētiski.
visi numura raksti
Gaidis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību izbeigšanās un dzēšana fiziskās personas maksātnespējas procesā
Raksta mērķis ir noskaidrot, kādas sekas iestājas gadījumā, ja kreditors nepiesaka savu prasījumu maksātnespējas procesa administratoram fiziskās personas maksātnespējas procesā. Autors analizē noilguma institūtu un tā mērķi ...
11 komentāri
Kristaps Tomsons
Skaidrojumi. Viedokļi
Iepriekš dota norādījuma institūts un tā perspektīva Latvijā
Ikvienai personai ir tiesības pār savu ķermeni, dzīvību un rīcību ar to, taču tikpat viegli, cik ir šo tiesību pašsaprotamība, var rasties situācijas, kas liedz personai realizēt savas tiesības pār savu ķermeni, dzīvību un ...
Viktors Tihonovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma sastāva neesamība kukuļdošanā, ja nav personas subjektīvās puses
Krimināllikuma sevišķajā daļā ir atsevišķa nodaļa "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā". Šajā nodaļā sakopoti panti, ņemot vērā nodarījumu objektu, kas ir valsts un pašvaldību institūciju, valsts dienesta ...
3 komentāri
Tiesību politika
Pārskats par Latvijas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās: 2012. gada 1. marts  – 2013. gada 28. februāris
Marta vidū Ministru kabinets pieņēmis zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu jeb "Pārskatu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās no 2012. gada 1. marta līdz ...
Dina Gailīte, Gatis Litvins
Notikums
Vai Satversmei vajag preambulu un ko tajā rakstīt  
Kopš pagājušā gada 17. septembra, kad Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk – KTK) publiskoja viedokli "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"1 (turpmāk – Viedoklis) un kā vienu no ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS