ŽURNĀLS Redaktora sleja

16. Aprīlis 2013 /Nr.15 (766)

Par ko prezidēt ES Padomē
1 komentāri
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu katrus sešus mēnešus (no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim) mainās Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Prezidentūru rotācijas princips tiek uzskatīts par instrumentu, kas nodrošina lielo un mazo dalībvalstu vienlīdzību.

2013. gada otrajā pusē Eiropas Savienības prezidējošā valsts būs mūsu kaimiņiene Lietuva, un tur jau šobrīd aktīvi notiek gatavošanās šim notikumam. Viens no galvenajiem Lietuvas mērķiem būšot sekmēt cilvēktiesību nodrošināšanu Eiropā, tai skaitā dzimumu līdztiesību. Lietuva cer veicināt vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem darba tirgū. Izglītībai jākļūst par galveno kritēriju karjeras attīstībā un amata atlīdzības noteikšanā. Tiks turpināta diskusija arī par tā dēvēto dzimuma kvotu direktīvu.

Arī pašā Lietuvā šobrīd notiek diskusija par cilvēktiesību jautājumiem. 11. aprīlī Viļņas Reģionālā administratīvā tiesa atcēla Viļņas pilsētas pašvaldības lēmumu aizliegt 27. jūlijā plānoto Baltijas praidu pilsētas galvenajā ielā (Gedimino prospektas), kaut arī 62,1% iedzīvotāju atbalstīja pašvaldības noteikto aizliegumu. Turklāt sabiedrībā dažādi tiek vērtēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatam valdības izvirzītā kandidāta Igna Vēgeles (Ignas Vėgėlė) izteikums, ka, "ļaujot dzimumu maiņas operācijas, homoseksuāļi mainīs dzimumu, lai varētu adoptēt bērnus". Lietuvai neveicas arī ar tiesneša kandidātu izvirzīšanu Eiropas Savienības Tiesai. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības speciālā komiteja pagaidām nezināmu iemeslu dēļ noraidīja Lietuvas piedāvāto kandidāti Astu Dambrauskaiti (Asta Dambrauskaitė).

Nav nemaz tik ilgi jāgaida, kad arī Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts – tas notiks 2015. gada pirmajā pusē. Jau 2012. gada nogalē, iesaistot sabiedrību, tika rīkotas diskusijas par Latvijas prezidentūras prioritātēm. Sabiedrības viedokļa noskaidrošana, starp citu, bija unikāls gadījums līdzšinējā Eiropas Savienības pieredzē.

Publiskajās diskusijās par tieslietu un iekšlietu nozarēm tika izvirzītas vairākas prioritātes. Viena no tām – pārrobežu sadarbības un informācijas apmaiņas veicināšana, attīstot vienotu Eiropas Savienības regulējumu, it īpaši sadarbībai ārkārtas gadījumos.

Kā viena no Latvijas prezidentūras iespējamajām prioritātēm tika minēta arī "e-tiesiskuma" ieviešana trīs līmeņos: pilsoņu informētības veicināšana, tiesu iestāžu saziņas uzlabošana un brīva piekļuve tiesām. Tāpat tika apsvērta nepieciešamība attīstīt mediāciju (nākotnē – e-mediāciju) un ierobežot kibernoziedzības riskus.

Tomēr pēdējā laikā diskusijas nav notikušas un nav arī dzirdēts, vai iepriekš apspriestās prioritātes tiešām kļūs par jomām, kurās Latvija 2015. gadā centīsies sniegt ieguldījumu visas Eiropas Savienības attīstībā. Nepieciešamības gadījumā vēl ir laiks precizēt.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Skolnieciņš no sidrabbirzs
7. Augusts 2021 / 21:16
0
ATBILDĒT
Šodien ir 7. augusts. Tuvojas ‘’Baltijas Praida 2021’’ noslēgums. ‘’Baltijas Praids’’, kas šogad norisinās Rīgā, ir mīlestības festivāls, kurš satuvina un saliedē dažādu dzimumu un seksuālo orientāciju cilvēkus. Par nelaimi, mūsu sabiedrība ļoti pretrunīgi izturas pret ‘’Baltijas Praidu’’. Šādai neapmierinātībai var būt vairāki iemesli. Pirmkārt, kristīgā baznīca (katoļi, pareizticīgie, vecticībnieki, protestanti (lielākoties luterāņi), modernās kristīgās konfesijas) n-tos gadsimtus sludina naidu pret LGBT+ kopienu. Pēc būtības kristietības reklāmas kampaņa balstās uz poligāmijas, biseksualitātes un homoseksualitātes noliegšanu un mītiskas tikumības sludināšanu. Taču kristietība nav tik tikumīga, kā varētu šķist. Gan uz Rietumu kristīgās baznīcas (katoļu baznīcas), gan uz Austrumu kristīgās baznīcas (pareizticīgo baznīcas) sirdsapziņas ir daudz noziegumu. Piemēram, katoļu baznīca vajāja un slepkavoja protestantus, bet pareizticīgo baznīca vajāja un slepkavoja vecticībniekus. Otrkārt, Latvijas Republiku teju pusgadsimtu okupēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (Padomju Krievija). Šis totalitārais veidojums, kas nežēlīgi slepkavoja gan krievus, gan citas tautas, turējās tikai uz naida un bailēm. Naids un bailes bija kompartijas dzīvības avots. Padomju vara teju pusgadsimtu sludināja mums naidu un riebumu pret LGBT+ kopienu. Visi šie faktori ietekmēja mūsu tautas mentalitāti un kultūru. Atstāsim šo naidu pagātnē! Piemēram, Japānā jeb uzlecošās Saules zemē nav naida pret LGBT+ kopienu, jo japāņu kultūra atšķiras no mūsu kultūras. Japānā nav nedz kristietības, nedz komunisma ietekmes. Dominējošās reliģijas Japānā ir sintoisms (avots: tsunagujapan.com/zh-hans/17-facts-you-probably-didnt-know-about-shintoism 关于日本“神道教”,你可能不知道的17件事 | tsunagu Japan) un dzenbudisms (avots: matcha-jp.com/jp/2605 仏教の教え、禅とは? 座禅や禅アート、庭園を体験できるスポット | MATCHA - 訪日外国人観光客向けWebマガジン (matcha-jp.com)). Japānā katru gadu notiek festivāls ‘‘’Kanamara Matsuri’’, šis festivāls dāvā saticību un iecietību japāņu sabiedrībā. Video no Vernijas Džeferījas YouTube konta: youtu.be/HMrDVYQ0ctU (Kanamara Matsuri Festival 2019). Video no lietotāja Pazudis Japānā (Lost In Japan) YouTube konta: youtu.be/GPFl0MSg9-Q (Lost In Japan: Kanamara Matsuri).
Būsim draudzīgi! Dzīvosim saticīgi! Lai visvarenā Dieviete Freja dāvā mums mīlestību un kaisli! Lai Dieviete Freja mūs svētī! Lai visvarenā Dieviete Vanadisa dāvā mums prieku un baudu! Lai Dieviete Vanadisa mūs svētī! Lai visvarenās likteņa Dievietes Nornas – Urda, Verdandi un Skulda – mūs svētī! Lai osis Igdrasils (pasauļu koks) sargā mūsu mīlestību!
Ar Dievietes Frejas svētību, Skolnieciņš no sidrabbirzs
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#07.08.2021. #mīlestība #kaisle #DievieteFreja #DievieteVanadisa #MīlestībasDieviete #saticība #draudzība #iecietība #sapratne #LGBT #LGBTI # LGBT+ #BalticPride #BaltijasPraids #MīlestībasFestivāls #praids #pagāni #SkandināvuDievi #Nornas #Skolnieciņš #sidrabbirzs #OsisIgrasils
visi numura raksti
Māris Onževs, Andris Rimša
Skaidrojumi. Viedokļi
Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos arvien dinamiskāk tiek veidota sabiedriskā doma jaunu Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanai,1 ar kuriem varētu tikt sadārdzināta tiesvedība, kā arī aizskartas personu tiesības uz pieeju ...
102 komentāri
Irina Ļitvinova
Skaidrojumi. Viedokļi
Par advokātu obligāto iesaisti civilprocesā
2005. gada 17. martā tika pieņemts un 2005. gada 1. jūnijā spēkā stājās Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. Tā mērķis ir veicināt fiziskas personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts ...
Lauris Bočs
Skaidrojumi. Viedokļi
Prostitūcijas tiesiskā (ne)izpratne Latvijā
Ievērojot prasības publikācijas apjomam,1 raksta mērķis ir sniegt nelielu un arī, iespējams, neparastu ieskatu prostitūcijas tiesiskajās neskaidrībās un to risināšanas iespējās Latvijā. Raksts veidots pēc 2012. gadā izstrādātā ...
3 komentāri
Tiesību politika
Līgumsaistību izpildes loma izcilā uzņēmējdarbības vidē
Gatis Litvins
Akadēmiskā dzīve
Tiesību zinātņu doktoru iesaukums turpinās
Jau ziņojām, ka gada sākums Latvijas Universitātē sācies raženi. Tagad var teikt, ka joprojām tas tā turpinās. Promocijas darbu tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai ir aizstāvējuši vēl seši Latvijas Universitātes ...
AUTORU KATALOGS