"Nācija un valsts. Vai Latvijā ir iespējama vienota nācija?" – šādu pasākumu 29. aprīlī rīkoja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs – Ilmārs Latkovskis) un tajā piedalījās gan zinātnieki, gan politiķi. Pasākumu ievadīja vairāki priekšlasījumi (Leo Dribins, Egils Levits, Irina Cvetkova, Andrejs Judins), bet turpināja diskusija (politiķi un žurnālisti).
Semināra rīkotāji par savu mērķi bija izvirzījuši "precizēt ar nacionālo un valstisko identitāti saistītos jēdzienus, lai veicinātu konstruktīvu diskusiju turpmāk". Jo "saprašanās nav iespējama, ja ar vieniem un tiem pašiem vārdiem cilvēki domā pilnīgi atšķirīgas lietas", turklāt "nacionālās un etniskās identitātes jēdzienu lietojumā šobrīd vērojamais haoss apgrūtina konstruktīvu diskusiju, likumdošanu un nacionālās politikas izskaidrošanu."
Labi cerētais pasākums tomēr neviesa pārliecību, ka tā dalībnieki (nemaz nerunājot par Latvijas sabiedrību kopumā) spēs vienoties par kopīgu izpratni kaut vai pamatlietās un terminos (kas ir nācija, kas tajā ietilpst, vai valsts funkcionēšanai nepieciešama vienota nācija utt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes