Jau 2007. gadā valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" tā laika direktora vietnieks juridiskajos jautājumos Ervīns Ābele (kopš 09.07.2008. – direktors) sniedza skaidrojumu par to, kāpēc maksātnespējas procesa administratori nav valsts amatpersonas.1 Skaidrojumā tika norādīts, ka, izvērtējot administratora darbības un funkcijas, secināms, ka tās neatbilst valsts amatpersonas statusa pazīmēm. Pretēju viedokli ir paudusi biedrība "Ārvalstu investoru padome Latvijā" (turpmāk tekstā – Biedrība), publicējot pozīcijas ziņojumu par priekšlikumiem maksātnespējas sistēmas uzlabošanai,2 cita starpā paredzot būtiskas izmaiņas attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem, nosakot, ka tiem būs piemērojams valsts amatpersonas statuss, kā rezultātā zvērināti advokāti vairs nevarēs vienlaikus būt arī maksātnespējas procesa administratori. Ievērojot to, ka piedāvātie grozījumi ir vērtējami kā pretrunīgi un juridiski nepamatoti, šis raksts veltīts to analīzei pēc būtības.
I. Grozījumu nepieciešamība nav pienācīgi pamatota
Biedrība publicētajos priekšlikumos uzsver, ka maksātnespējas procesa administratori būtu atzīstami par tiesu sistēmai piederīgām personām un tiem būtu nosakāms valsts amatpersonas statuss. Kā galvenos argumentus priekšlikuma iesniedzēja min:
1) administratori ir fiziskas personas, kas saņēmušas valsts vārdā izdotu sertifikātu;
2) administratoriem ir tiesības rīkoties ar parādnieka mantu un to darbības ietekmē trešo personu (kreditoru) intereses;
3) administratori bieži rīkojas nekorekti un to darbībās tiek konstatēti pārkāpumi;
4) administratoriem ir piešķirta liela vara, taču nav efektīva kontroles mehānisma;
5) administratori procesā tiek iecelti ar tiesas nolēmumu;
6) administratora darbības pēc būtības ir vērstas uz tiesas sprieduma izpildi;
7) administratoram vara tiek piešķirta nevis privātas gribas, bet publiska nolēmuma rezultātā.
Lai juridiski izvērtētu, vai maksātnespējas procesa administratoriem patiesi vajadzētu būt pielīdzinātiem valsts amatpersonām, ir jāsniedz pamatotas atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) kādu pienākumu veikšana noteic nepieciešamību personu atzīt par valsts amatpersonu;
2) vai maksātnespējas procesa administratori veic pienākumus, kuru veikšanas gadījumā persona jāatzīst par valsts amatpersonu;
3) vai atbilstoši veicamajām funkcijām maksātnespējas procesa administratori drīkstētu būt valsts amatpersonas.
Analizējot piedāvātos priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā, var secināt, ka tajos nav ietverta juridiska analīze par iemesliem, kāpēc administratoriem funkcionāli būtu jābūt valsts amatpersonām un vai administratori vispār drīkstētu būt valsts amatpersonas. Nav analizēta valsts amatpersonas institūta būtība administratoru pienākumu kontekstā. Tāpat nav mēģināts rast atbildi, kāpēc administratori līdz šim nav bijuši valsts amatpersonas. Turklāt piedāvāto priekšlikumu saturs liecina, ka Biedrība visticamāk nav paredzējusi vairākus praktiskus aspektus, piemēram, vai uz maksātnespējas procesa administratoriem kā valsts amatpersonām neattieksies Publisko iepirkumu likums. Uz šādu iespējamību ir norādījuši vairāki maksātnespējas procesa administratori.
Ievērojot minēto un izvērtējot Biedrības argumentus, secināms, ka tie ir nepamatoti arī tālāk minēto iemeslu dēļ.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes