Ir sācies ziedoņa mēnesis – maijs. Šogad maijs ir arī politisks mēnesis. Pavisam tuvu ir pašvaldību vēlēšanas. Tā ir sakritis, ka šobrīd vēlēšanu jautājums ir aktuāls gan Latvijā, gan arī citās valstīs. Piemēram, Lietuvā pagājušajā nedēļā tiesa sāka izskatīt krimināllietu par ieslodzīto balsu pirkšanu 2012. gada parlamenta vēlēšanās. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 7. maijā pasludinās spriedumu lietā "Shindler v. the United Kingdom", kurā tiesa atbildēs uz jautājumu – vai ir samērīgi ierobežot tiesības vēlēt parlamentu Lielbritānijas pilsoņiem, kuri ilgstoši dzīvo ārvalstīs? Turklāt viedokļu virpuli radījis cits Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Animal Defenders International v. the United Kingdom", kurā tiesa neatzina Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta pārkāpumu, aizliedzot nevalstiskajai organizācijai izvietot televīzijā un radio reklāmu, kas vērsta uz izmaiņām tiesību politikā un normatīvajos aktos, lai aizliegtu dzīvnieku izmantošanu komercdarbībā un zinātnē. Lielbritānijā reklāmas saturs tika atzīts par politisku. Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka Eiropā nav vienotas izpratnes par politisko partiju apmaksātu reklāmu regulējumu, tāpēc Lielbritānijai ir salīdzinoši plaša rīcības brīvība noteikt lielākus ierobežojumus politiskām reklāmām nekā citām publikām debatēm. Diskusijām papildu enerģiju piedod apstāklis, ka sprieduma rezultatīvo daļu izšķīra tikai viena tiesneša balss (9 par, 8 pret).
Latvijā šobrīd ir "klusuma brīdis" – politiskās partijas mēnesi pirms vēlēšanām nevar reklamēties. Leģitīmais mērķis tam ir mazināt naudas ietekmi uz demokrātiju. Tas neliedz diskutēt par citiem vēlēšanu aspektiem. Jūrmalnieki izteikuši vēlmi pašvaldību vēlēšanās reģistrēt vēlētāju apvienību, pamatojot savas tiesības ar Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantu un neskatoties uz Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā ietverto aizliegumu. Šāds aizliegums nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, kam nevar nepiekrist.
Strauji aktualizējies arī jautājums par komunisma idejas pieļaujamību Latvijā. Augstākā tiesa 30. aprīļa spriedumā atzina par pamatotu aizliegumu dibināt biedrību, kuras mērķis ir veicināt komunisma ideju atbalstīšanu. Šis tiesas spriedums par biedrību nenovēršami nostiprina arī aizliegumu dibināt komunistisko partiju. Jautājumu rada, vai Augstākās tiesas argumenti par Latvijas īpašajiem nacionālajiem apstākļiem ir pietiekami spēcīgi, lai aizliegtu biedrības (pat ne politiskas partijas) nodibināšanu, tādējādi liedzot viedokļu plurālismu, kas ir demokrātijas vērtība un ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzsvērusi vairākos tiesas nolēmumos, piemēram, lietā "Partidul Comunistilor (Nepeceristi) and Ungureanu v. Romania"? Šis Augstākās tiesas spriedums noteikti kļūs par vienu no citētākajiem tiesas nolēmumiem, jo to analizēs ne tikai juristi, bet arī politologi, vēsturnieki utt.