ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Septembris 2013 /Nr.38 (789)

Komentārs par spriedumu lietā "Nagla pret Latviju"
3 komentāri
Mg.iur.
Inga Reine
 

Šī gada 16. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pasludināja spriedumu lietā "Nagla pret Latviju",1 kurā konstatēja, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 10. panta (tiesības uz vārda brīvību) pārkāpums saistībā ar žurnālistes dzīvesvietā veikto kratīšanu un izņemšanu t.s. Neo lietā, kuras rezultātā tika apdraudēta žurnālistes informācijas avota identitāte.

Šis spriedums ir nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, žurnālistu avotu aizsardzība ir globāli svarīgs un aktuāls jautājums. Plašu pasaules rezonansi ir guvuši notikumi ap "Wikileaks" (kura pašreizējais iznākums ir "Wikileaks" informācijas avota Bredlija Meninga notiesāšana ASV ar brīvības atņemšanu uz 35 gadiem par zādzību un spiegošanu; arī pret "Wikileaks" dibinātāju Džulianu Asanžu ir izvirzītas apsūdzības) un Edvardu Snoudenu (kuru rezultāts pašlaik ir "The Guardian" vadības un žurnālistu, un viņu tuvinieku pratināšana un avīzes biroja kratīšana2). Šie cilvēki nodeva atklātībai satraucošus faktus par militārajām operācijām Irākā un Afganistānā (civiliedzīvotāju nogalināšana, Talibana loma un ne tikai) un par ASV Nacionālās aizsardzības aģentūras (US National Security Agency) veikto globālo iedzīvotāju izspiegošanu internetā (šobrīd pieejamā informācija liek secināt, ka Lielbritānijas3 un Vācijas4 drošības aģentūras palīdzēja ASV iestādēm; nevar izslēgt, ka tika iesaistītas arī citu Eiropas valstu drošības aģentūras). Varbūt kāds teiks, kas tas ir pārdrošs salīdzinājums, taču manās acīs Neo lietu zināmā mērā var salīdzināt ar šiem pasaulslavenajiem piemēriem, jo arī šajā gadījumā runa bija par satraucošu un svarīgu faktu atklāšanu sabiedrībai. Visas šīs lietas vieno arī tas, ka žurnālistu avoti ieguva informāciju apšaubāmā veidā (es apzināti izvairos no vārda "pretlikumīgs" lietošanas). Visu šo lietu sāls ir tas, ka, ja žurnālisti būtu izvēlējušies tikai likumīgus informācijas avotus, sabiedrība droši vien nekad neuzzinātu par jau minētajiem (un daudziem citiem) notikumiem. Izvēloties par labu tādas informācijas publicēšanai, kurai ir sensacionāls raksturs un kas iespējams iegūta nelikumīgā veidā, žurnālists katru reizi uzņemas risku. Pirmkārt, žurnālists uzņemas risku pakļaut sevi spiedienam (nepublicēt, pārpublicēt, atsaukt, zaudēt reputāciju, darbu, dzīvību, stāties tiesas priekšā u.tml.). Otrkārt, sensacionālas informācijas nonākšana atklātībā izraisa interesi par informācijas avotiem (ne jau tāpēc, lai uzrakstītu viņiem garu pateicības vēstuli). Ja žurnālisti nevar aizsargāt savus avotus, viņi (un arī mēs) riskē, ka nākotnē potenciālie informācijas avoti viņu rīcībā esošo informāciju neatklās, baidoties par savu drošību. Rezultātā sabiedrība dzīvos mierīgi un neuzzinās to, ko no tās visticamāk ļoti rūpīgi slēpj. Citiem vārdiem sakot, žurnālistu informācijas avotu aizsardzība ir vārda brīvības (tiesības uzzināt vai neuzzināt, izteikties vai klusēt) neatņemama sastāvdaļa.

ECT spriedums Naglas lietā ir svarīgs arī tāpēc, ka šī ir pirmā reize, kad ECT komentē tieši Latvijas iestāžu praksi saistībā ar žurnālistu kratīšanu, analizējot tieši Latvijas tiesību normas, to interpretāciju un piemērošanu.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Dr.iur.2
23. Septembris 2013 / 08:07
0
ATBILDĒT
Es gan domāju, ka Latvija zaudēja pamatoti. Tas, ka tāds iznākums ir ļoti varbītīgs, bija paredzams jau no pirmās dienas. Nejuridiski runājot: Valdībai batonus ausīs saspraust ECT šoreiz neizdevās :)
Dr.iur
18. Septembris 2013 / 12:04
0
ATBILDĒT
Dziļa analīze, labs raksts!
mja
18. Septembris 2013 / 10:58
0
ATBILDĒT
Kā ST var būt efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis, ja indivīdam pats ST nolēmums neko tiešā veidā nedod (ne atceļ lēmumus, ne kompensāciju utt.). Un, ja ST būtu indivīdam \"pozitīvs\", tad taču viņam tiesības būtu tiesības lūgt atjaunot tiesvedību vispārējās instances tiesā. Kamŗ visu šo procesu pabeigtu, tikmēr aizritēti daudzi gadi, neskaitot sākotnējo tiesvedību. Kur tur efektivitāte?
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Pirmā latviešu jurista grāmata Oksfordā
Šī gada sākumā prestižā starptautiskā izdevniecība "Oxford University Press" sērijā "Oxford Monographs in international Law" izdeva Mārtiņa Paparinska monogrāfiju "The International Minimum Standard and Fair and Equitable Treatment" ...
13 komentāri
Pāvels Tjuševs
Skaidrojumi. Viedokļi
Sporta strīdu izšķiršanas īpatnības
Sports jau sen ir kļuvis par plaukstošu biznesu. Ņemot vērā šādu strauju attīstību, ar sportu saistītie darījumi un strīdi ir kļuvuši arvien sarežģītāki un tos vairs nevar sekmīgi risināt bez specifiskām nozares un juridiskām ...
4 komentāri
Tiesību politika
Veidos jaunu riska personu reģistru
10. septembrī Ministru kabineta sēdē tika skatīti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz noteikt pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk uzturēt riska personu reģistru un nodrošināt šī reģistra ...
5 komentāri
Dagne Rušeniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Zvērināta notāra palīga un zvērināta notāra kandidāta institūts

Rakstā tiks apskatīts notāra palīga institūts un zvērināta notāra kandidāta institūta atjaunošanas nepieciešamība.

Tiesību prakse
Komercsabiedrības dalībniekiem izmaksāto dividenžu piedziņas tiesiskais pamatojums un nosacījumi maksātnespējas procesā
Maksātnespējas likuma (01.11.2007. likuma redakcijā, zaudējis spēku 01.11.2010.) 95. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē ar parāda segšanu jāsaprot arī sabiedrības no Komerclikuma izrietošs dividenžu izmaksas pienākums ...
AUTORU KATALOGS