ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Likumam pretēja darījuma jēdziens

Profesors Vasilijs Sinaiskis skaidrojis prettiesiskas darbības negatīvo ietekmi šādi: “Civiltiesiska sabiedrība cenšas dzīvot saskaņā ar tiesību normām, bet faktiski tiesiskais stāvoklis tiek satricināts, jo cilvēki nereti darbojas tam pretim. Un šāda darbība, pretēji tiesību normām, ir tiesību pārkāpšanas akti, kuri ir prettiesiski akti. Civilltiesiskā sabiedrība ved cīņu ar šādiem aktiem, lai uzturētu savu eksistenci.”¹

Stenfordas Universitātes pētnieki J.H. Merimens un R. Peress-Perdomo uzskata, ka “tiesiskā rīcība tiek iedalīta divās lielās kategorijās: darbība, kas pakļaujas likumiskās kārtības prasībām, un rīcība, ar kuru tiek veikts ar likumu noteikto pienākumu pārkāpums un kas izraisa citu subjektīvo tiesību pārkāpumu,”² arī Latvijas Republikā pamatnostāja ir – tiesisks darījums ir likumīgs un spēkā, vai arī darījums ir prettiesisks un nav spēkā saskaņā ar Civillikuma 1415. pantu, tātad darījumu jomā zelta vidusceļš nav atrodams, jo iespējams tikai likumīgs darījums vai arī pretlikumīgs darījums.

Tiek atzīsts, ka likumam pretējo darījumu ekonomiskā un sociālā ietekme ir milzīga,³ korupcija var samazināt investīcijas, finanšu attīstību un izaugsmi valstī.^[sup]4[/sup] Ēriks Kalnmeiers kā ģenerālprokurora amata kandidāts intervijā portālam “politika.lv” par prioritātēm finanšu un ekonomikas jomā nosauca šādu noziegumu apkarošanu: izvairīšanos no nodokļiem, kontrabandu, līdzekļu atmazgāšanu,⁵ jo, “novēršot noziegumus šajā sfērā, automātiski tiek papildināts valsts budžets”.⁶

Raksta autore uzskata, ka šeit ģenerālprokurors E. Kalnmeiers atklājis lielāko ļaunumu, ko nodara likumam pretēji darījumi, tie ir zaudējumi valsts budžetam. Tieši tāpēc ir tik svarīgi samazināt likumam pretējus darījumus, lai valsts budžets netiktu apiets un Latvijas valsts un tās iedzīvotāji nepaliktu zaudētāju lomā.

Likumam pretēja darījuma legāldefinīcija ir šāda: “Darījums ir pretējs likumam (pretlikumīgs), ja darījuma priekšmets ir ar likumu aizliegta darbība vai bezdarbība.”⁷ Augstākā tiesa ir atzinusi, ka “tiesisks darījums par tādu tiek atzīts tikai un vienīgi tad, ja tas veikts tiesiskā (likumīgā) kārtā”.⁸

Civillikuma 1415. pants nosaka, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.⁹ Arī Baltijas vietējo Civillikumu kopojuma 2922. pants saturēja analoģisku normu mūsdienu Civillikuma 1415. pantam.¹⁰ Pretlikumīgo darījumu aizliedzošās normas meklējamas dažādos likumos, ja darījums nodibināts tiesiski, situācijās, kad rodas nesaskaņas, darījuma dalībnieku interešu aizsardzībai ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi.¹¹

Analizējot tiesu praksi par Civillikuma 1415. panta piemērošanu, autore atklāja, ka Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments lietā Nr. SKC-324 ir norādījis, ka Civillikuma 1415. pants attiecināms tikai uz darījuma priekšmetu, nevis uz darījuma noslēgšanas procedūru.¹² Tātad, lai atzītu kādu darījumu par pretlikumīgu darījumu, ir jāizvērtē konkrētā darījuma priekšmets un saskaņā ar Civillikuma 1415. pantu, kā arī aizliegumiem speciālajos likumos jānosaka, vai konkrētais darījums ir likumam pretējs darījums.