"Ārstu un juristu nekad nevar pieaicināt par agru, par vēlu gan," pirms dažām nedēļām savā runā starpdisciplinārajā konferencē "Kurp ved likumi un tiesu prakse veselības aprūpes jomā?" atzina tiesībsargs Juris Jansons. Tieši ar šādu motīvu tapis arī šis īpašais "Jurista Vārda" tematiskais izdevums, kas veltīts veselības aprūpes nozarei.
Izvērtējot dažādus tiesību institūtus, rakstos un viedokļos norādīts uz aspektiem, kas laikus ņemami vērā, lai neaizskartu un nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 111. pantā noteiktās tiesības: "Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu." Tāpat šī izdevuma ietvaros vērtēts arī ārstniecības personu profesionālās un administratīvās atbildības jautājums, tostarp rodot ietvaru gan ārsta profesionālās brīvības, gan kļūdainas ārstniecības jēdzieniem u.c.
Ja cilvēks sasirdzis, viņš parasti dodas pie ārsta, protams, ne jurista pavadībā. Tomēr dzīve rāda, ka arī šajās – ārstniecības personu un pacientu – attiecībās rodas tādi sarežģījumi, kuru risināšanā ir jāiesaistās juristiem. Vēl jo vairāk – kā šajā rakstā atzīst kāds no ekspertiem – šā brīža tendences liecina, ka jurisprudence dažbrīd sāk dominēt arī medicīnā, otrajā plānā atstājot pašu ārstniecību. Īpaši spilgti šo profesiju mijiedarbība ir jūtama Veselības inspekcijas darbā, kas īsteno valsts uzraudzību un kontroli veselības nozarē.
Tādēļ, lai rastu priekšstatu par šā brīža situāciju veselības aprūpes jomā no pacienta skatpunkta, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāju Dr. Valentīnu Bergu, Juridiskās nodaļas vadītāju Kristīni Krūmiņu un Veselības aprūpes līgumu un pakalpojumu uzraudzības departamenta Līgumu uzraudzības nodaļas vadītāju Ivetu Šicu.
Iepazīstoties ar Veselības inspekcijas darbības pārskatu par 2012. gadu, tajā norādīts, ka aizvadītajā gadā no ārstniecības iestādēs veiktajām 833 kontrolēm 68% kontroļu tika konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Savukārt 465 plānveida kontrolēs neatbilstības tika konstatētas 91% gadījumu. Nezinot, kas aiz tā slēpjas, no šādiem skaitļiem pat asins stingst!
V. Berga. Neesmu kompetenta šos datus izsmeļoši komentēt un analizēt, jo tie ir saistīti ar Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes