Pagājušajā nedēļā sniedzu apskatu par oktobra notikumiem Lietuvā. Tagad to darīšu arī par otru mūsu kaimiņvalsti – Igauniju. Šoreiz pat vairs necentīšos taisnoties par savu ziņkāri.
Jāsaka, ka ar Igauniju ir nedaudz atšķirīga situācija. Igaunijā pārsvarā tiek šķetināti no mums un Lietuvas atšķirīgi juridiski "kāzusi".
Sākumā par kopīgo. Visas trīs Baltijas valstis diskutē par valsts budžetu. Igaunijā valdība ir apstiprinājusi budžeta projektu, nodēvējot to par ilgtspējas un sociāli atbildīgas valsts budžetu. Pensiju sistēmai atvēlēts par 35 miljoniem un veselības sistēmai – par 62 miljoniem eiro vairāk nekā 2013. gadā. Tiek turpinātas reformas izglītības sistēmā, stiprinātas valsts aizsardzības spējas un finansiālā stabilitāte. Nodokļu sistēma joprojām būs stabila, vienkārša un caurskatāma.
Līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā, arī Igaunijā valsts domā, kā ierobežot pārmērīgu alkohola lietošanu. Igaunijā kā viens no risinājumiem tiek minēta Skotijas pieredze, ar likumu nosakot minimālo cenu alkohola produktiem.
Protams, lielu ievērību ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā guva Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Delfi AS v. Estonia", par ko drīzumā būs ekspertu diskusija arī "Jurista Vārdā".
Neskatoties uz kopīgām lietām, atšķirīgais ir uzskatāmāks. Igauniju atšķir tās apmātība (labā nozīmē) ar informācijas tehnoloģijām. Uz āru tā sevi visvisādos veidos pasniedz kā "e-tīģeri". Pat tviterī izveidots speciāls konts: @e-estonia.
Oktobra beigās Eiropas Padomes tikšanās laikā Igaunijas premjerministrs aktīvi uzsvēra digitālā tirgus un elektroniskā paraksta atzīšanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs par nozīmīgu pasākumu Eiropas ekonomikas attīstībā. Igaunijai šai jomā ir daudz, ko rādīt un stāstīt citām valstīm. Septembra beigās Tallinā premjers pat Eiropas Komisijas viceprezidentei uzdāvināja personalizēto ID karti un komisāre varēja izmēģināt elektronisko parakstu. Igaunijā elektroniskajiem pakalpojumiem ir plašs klāsts, sākot no elektroniskas nodokļu deklarēšanas un beidzot ar e-vēlēšanām.
Oktobra sākumā Igaunijā notika pašvaldību vēlēšanas, kurās varēja balsot arī elektroniski. Igaunijas prezidents klātienē iepazīstināja Francijas informācijas tehnoloģiju ministri ar Igaunijas e-vēlēšanu sistēmas iespējām un drošību. Par e-vēlēšanām tviterī bija lasāmi daudzu apmierinātu cilvēku komentāri. Citēšu tikai vienu: "Atrodoties Kalifornijā, divu minūšu laikā nobalsoju Igaunijas pašvaldību vēlēšanās."
Atšķirībā no Latvijas, kur pašvaldību deputāti mēdz kandidēt parlamenta vēlēšanās, Igaunijā nesenajās pašvaldību vēlēšanās kandidēja 93 parlamenta deputāti. 60 parlamenta deputāti pat tika ievēlēti, tomēr lielākā daļa neatteiksies no parlamenta deputāta mandāta.
Paliekot uzticīgs e-lietām, Igaunijas sociālo lietu ministrs kontekstā ar diskusiju par jaunu Eiropas Parlamenta tabakas direktīvu uzsvēra, ka Igaunija neplāno e-cigaretes aizliegt tirgot parastajos veikalos.
Savukārt ārlietu ministrs uzsvēra, ka Igaunijas mērķis ir būt starp tām valstīm, kuras ir vismazāk korumpētas. Un arī šī mērķa sasniegšanai atbildes tiek meklētas e-risinājumos. Varētu likties, ka Igaunija visiem problēmjautājumiem cenšas radīt e-risinājumus.