ŽURNĀLS Tiesību prakse

11. Marts 2014 /Nr.10 (812)

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departaments piedāvā iepazīties ar aktuāliem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem pēdējā pusgada laikā līdz šā gada 2014. gada februārim.1 Pārskata periodā EST ir izskatījusi dažādus jautājumus: par preču zīmi polārlācim,2 atvaļinājumu surogātmātēm,3 bēgļu statusu homoseksuāļiem,4 personu iekļaušanu nevēlamo sarakstā, kas saistīti ar Osamu bin Ladenu un Al‑Qaida tīklu.5 Ar tiem var iepazīties EST mājaslapā (http://curia.europa.eu/). Pārskatā ir aplūkoti atsevišķi spriedumi, kas pieņemti privātās dzīves aizsardzības, izglītības, nodokļu un konkurences tiesību jomā, kā arī, ņemot vērā lietas svarīgumu, ģenerāladvokāta secinājumi aktuālā datu aizsardzības lietā.

Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību

Lietā C-291/12 Schwarz, EST 2013. gada 10. oktobra spriedums

Pirkstu nospiedumu pieprasīšana pases un ceļošanas dokumentu saņemšanai nepārkāpj pasu turētāja pamattiesības.

Lietas būtība. Schwarz lūdza Bohumas pilsētai izsniegt pasi, liedzot noņemt viņa pirkstu nospiedumus. Bohumas pilsēta noraidīja viņa pieteikumu. Schwarz cēla prasību iesniedzējtiesā, lūdzot izsniegt pasi, nenoņemot pirkstu nospiedumus.

Vācijas Administratīvā tiesa nolēma uzdot prejudiciālu jautājumu, būtībā vēloties noskaidrot, vai Padomes 2004. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos6 (turpmāk – Regula 2252/2004) 1. panta 2. punkts pārkāpj pasu turētāju pamattiesības.

EST secinājumi. Lai atbildētu uz prejudiciālo jautājumu, EST pārbauda, vai pirkstu nospiedumu ņemšana un to saglabāšana pasēs, kas paredzēta Regulas 2252/2004 1. panta 2. punktā, ir tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību aizskārums (a). Ja tas tā ir, jāpārbauda, vai šāds aizskārums var būt attaisnots (b).

 

Par aizskāruma esamību

EST atgādināja, ka privātās dzīves aizsardzība saistībā ar personas datu apstrādi attiecas uz visu informāciju par identificētu vai identificējamu fizisko personu.7 Pirkstu nospiedumi ietilpst šajā jēdzienā, jo tie objektīvi satur unikālu informāciju par fiziskajām personām un ļauj tās precīzi identificēt.8 Turklāt no Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti9 2. panta b) punkta izriet, ka personu datu apstrāde ir jebkura trešās personas darbība ar šiem datiem, kā, piemēram, vākšana, reģistrēšana, uzglabāšana, konsultēšana un izmantošana.

Regulas 2252/2004 1. panta 2. punkta piemērošana prasa, lai valsts iestādes noņemtu pirkstu nospiedumus attiecīgajai personai un uzglabātu tos pasē ietvertā uzglabāšanas līdzeklī. Tādējādi šādi pasākumi ir jāuzskata par personas datu apstrādi. Šādos apstākļos jākonstatē, ka valsts iestāžu veiktā pirkstu nospiedumu ņemšana un saglabāšana, kas regulēta Regulas 2252/2004 1. panta 2. punktā, ir tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību aizskārums. Tādējādi ir jāpārbauda, vai šie aizskārumi ir attaisnoti.

 

Par attaisnojumu

a) No Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 8. panta 2. punkta izriet, ka personas dati var tikt apstrādāti tikai ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos.

Ja Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pilsoņi vēlas pārvietoties uz trešajām valstīm, viņiem nav brīvības atteikties no savu pirkstu nospiedumu apstrādes. Šādos apstākļos nevar tikt uzskatīts, ka pasu pieprasītāji būtu piekrituši šādai apstrādei.

Tai pašā laikā EST ir norādījusi, ka Hartas 7. un 8. pantā atzītās tiesības nav absolūtas. Tās ir jāņem vērā atkarībā no to uzdevuma sabiedrībā.10 Hartas 52. panta 1. punktā ir pieļauts, ka šādām tiesībām var tikt noteikti izmantošanas ierobežojumi, ciktāl šie ierobežojumi ir paredzēti tiesību aktos, ar tiem tiek respektēta šo tiesību un brīvību būtība un, ievērojot samērīguma principu, tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējo interešu mērķiem, ko atzinusi ES, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības. Līdz ar to ierobežojums, kas izriet no pirkstu nospiedumu ņemšanas un saglabāšanas, izsniedzot pases, ir jāuzskata par likumā paredzētu Hartas 52. panta 1. punkta izpratnē.

EST konstatēja, ka Regulas 2252/2004 1. panta 2. punktam ir divi mērķi: novērst pašu viltošanu un kavēt to krāpniecisku izmantošanu. Lai īstenotu šos mērķus, minētā norma ir vērsta uz to, lai it īpaši kavētu personu nelegālu ieceļošanu ES teritorijā. Tādējādi Regulas 2252/2004 1. panta 2. punktam ir ES atzīts vispārējo interešu mērķis. Tas nozīmē, ka ir pārbaudāms, vai minēto tiesību ierobežojumi ir samērīgi ar Regulas 2252/2004 mērķiem?11 Pirkstu nospiedumu ņemšana un saglabāšana ievērojami samazina nepareizo personu akceptēšanas risku, kāds pastāvētu, ja šī metode netiktu izmantota. Līdz ar to Regulas 2252/2004 1. panta 2. punkts ir piemērots, lai sasniegtu regulas mērķus – kavēt personu nelegālu ieceļošanu ES teritorijā.

Turpinājumā EST pārbaudīja, vai ir iespējami pasākumi, kas mazāk ietekmē Hartas 7. un 8. pantā atzītās tiesības, bet kas tomēr efektīvi veicina attiecīgā ES regulējuma mērķu sasniegšanu.12 Konkrētajā lietā jautājums ir: vai aizskārums, ņemot pirkstu nospiedumus, nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu minēto mērķi. EST norādīja, ka pirkstu nospiedumu ņemšanas vienīgā reālā alternatīva, kas norādīta tiesvedībā EST, būtu acs zīlītes attēla noņemšana. Nekas EST iesniegtajos lietas materiālos nenorāda, ka pēdējā minētā iespēja mazāk ietekmētu Hartas 7. un 8. pantā atzītās tiesības nekā pirkstu nospiedumu ņemšana.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Indra Gratkovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā
Raksta mērķis ir iepazīstināt ar Kriminālprocesa likuma regulējumu par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā. Šī raksta pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un ...
6 komentāri
Māris Lejnieks, Ilze Tralmaka, Edmunds Broks
Skaidrojumi. Viedokļi
Krievijas iebrukums Ukrainā: starptautisko tiesību aspekti
Krievijas bruņotie spēki ir pārņēmuši savā kontrolē lidostas un citus stratēģiskus objektus Krimā, ielenkuši Krimā esošās Ukrainas armijas bāzes un uzsākuši ierakumu veidošanu zemes strēlē, kura savieno Krimu ar pārējo ...
4 komentāri
Gatis Litvins
Informācija
52% nereģistrētās attiecībās dzīvojošo uztraucas par savu tiesisko drošību
Šogad Notāru dienās 5. un 6. martā līdzās citiem juridiskiem jautājumiem īpaša uzmanība tika pievērsta nereģistrētu attiecību tiesiskajiem riskiem, sniedzot padomus un piedāvājot konkrētus risinājumus savas drošības ...
1 komentāri
Saeima
Tiesību politika
Saeimas paziņojums par Krievijas agresiju Ukrainā
Latvijas Republikas Saeima stingri nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā un uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Augstākās Radas leģitīmajai varai – ...
Klementijs Rancāns
Viedoklis
Piespiedu īres attiecību risinājumu meklējot
Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu "Par dzīvojamo telpu īri", kas jau izraisījis plašu rezonansi, jāsecina, ka iesniegt priekšlikumus tieši šim likumprojektam nav iespējams, jo praktiski viss likumprojekts ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS