ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Aprīlis 2014 /Nr.15 (817)

Galvenā parādnieka saistību dzēšana maksātnespējas procesā – vai pamats galvojuma izbeigšanai
12 komentāri
Nils Fogels
zvērināts advokāts ZAB “Fogels, Vītols un Paipa”  
Jevgēnija Ziņģe
zvērināta advokāta palīdze ZAB “Fogels, Vītols un Paipa”  

Raksta mērķis ir, pirmkārt, izvērtēt, vai galvinieka atbrīvošana no galvojuma saistībām sakarā ar galvenā parādnieka saistību dzēšanas plāna izpildi maksātnespējas procesa ietvaros nav pretrunā ar Civillikumā noteikto un juridiskajā literatūrā atzīto galvojuma mērķi. Otrkārt, ieskicēt atbildi uz šo jautājumu, izanalizējot galvojuma institūta būtību un tā vēsturisko attīstību, Civillikumā noteiktos galvojuma izbeigšanas veidus, kā arī galvinieka un kreditora tiesību aizsardzības iespējas galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā.

Tiesību piemērošanas teorētiķu un praktiķu vidū jau kādu laiku norit diskusija par to, vai galvojums izbeidzas, ja tiek dzēsta galvenā saistība fiziskās personas maksātnespējas procesā. Civillikuma 1710. un 1712. pants paredz, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību vai notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku no saistībām. Savukārt atbilstoši Maksātnespējas procesa likuma 164. pantam fiziskās persona saistības tiek dzēstas, ja tiek izpildīts saistību dzēšanas plāns.

Pamatojoties uz iepriekš minēto Civillikuma pantu interpretāciju, ir veidojies uzskats, ka galvinieks var tikt atbrīvots no galvojuma saistības, galvenajam parādniekam dzēšot saistības maksātnespējas procesā. Argumentējot šo pieeju, tiek norādīts galvenokārt uz galvojuma saistības akcesoritāti. Tāpat tiek minēts, ka, dzēšot galvenā parādnieka saistības maksātnespējas procesa rezultātā, galviniekam zūd iespēja vērsties ar regresa prasību pret galveno parādnieku saistībā ar kreditoram samaksātā parāda atmaksu. Šādi galvinieks tiek nostādīts sliktākā stāvoklī nekā pats galvenais parādnieks.1

Pretējais viedoklis pamatojas uzskatā, ka atbilstoši Civillikuma 1692. panta noteikumiem un juridiskajā literatūrā nostiprinātajām atziņām galvojuma mērķis ir nodrošināt galvenā parādnieka saistību izpildi attiecībā pret kreditoru gadījumā, ja pats parādnieks šīs saistības neizpilda jebkādu iemeslu dēļ, tajā skaitā pasliktinoties parādnieka finanšu stāvoklim. Arī Civillikuma 1703. pants, aizsargājot kreditora intereses, paredz kreditora tiesības vērsties uzreiz pret galvinieku, ja galvenais parādnieks ir nonācis maksātnespējas stāvoklī.2

2013. gada 28. novembrī Saeimā 2. lasījumā tika atbalstīti grozījumi Maksātnespējas likumā, kuros tika paredzēts, ka, "dzēšot parādnieka saistības, ir dzēšami arī ar to saistītie galvojumi".

No vienas puses, šie grozījumi varētu novērst pretrunīgas tiesību normu interpretācijas iespējas turpmāk, kā arī kļūt par labvēlīgu risinājumu fiziskajām personām, kuras ekonomisku apstākļu dēļ ir nonākušas finanšu grūtībās un nespēj atmaksāt uzņemtos hipotekāros kredītus. Tomēr, no otras puses, ir būtiski izvērtēt, vai galvinieka atbrīvošana no galvojuma saistībām sakarā ar galvenā parādnieka saistību dzēšanas plāna izpildi maksātnespējas procesa ietvaros nav pretrunā ar Civillikumā noteikto un juridiskajā literatūrā atzīto galvojuma mērķi. Raksta mērķis ir ieskicēt atbildi uz šo jautājumu, analizējot galvojuma institūta būtību un tā vēsturisko attīstību, Civillikumā noteiktos galvojuma izbeigšanas veidus, kā arī galvinieka un kreditora tiesību aizsardzības iespējas galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā.

Pēdējo dažu gadu laikā ekonomiskās situācijas ietekmes dēļ arī citās valstīs ir novērojamas līdzīgas problēmas attiecībā uz banku izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem un patērētāju spēju tos atmaksāt. Lai iezīmētu šī jautājuma attīstības tendences ārpus Latvijas, kas, iespējams, varētu palīdzēt atrast Latvijai piemērotāku risinājumu, šajā darbā tiks sniegts ieskats arī citu Eiropas valstu regulējumā attiecībā uz galvojuma spēkā esamību gadījumā, ja galvenā parādnieka (fiziskās personas) saistības tiek dzēstas maksātnespējas procesā.

 

Galvojuma jēdziens un tā vēsturiskā attīstība

Vēsturiski galvojuma saistība ir veidojusies kā personiskā atbildība (atbildēt ar savu galvu, likt galvu ķīlā) – galvinieks uzņemas atbildību par citas personas parādu kā par savu. Vēlāk šai saistībai palika tikai mantiskais raksturs – galvinieks atbild par parādu tikai ar savu mantu.3 Senajā Romā par galvojuma līgumiem tika uzskatīti līgumi starp kreditoru, kuram bija prasījuma tiesības par kādu saistību izpildi pret parādnieku, un personām, kuras apņemas apmaksāt parādu:

  • parādnieka vietā (mandatum qualificatum) – galvinieks stājās parādnieka vietā, un tam bija pienākums samaksāt parādnieka parādu kreditoram;

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Rolands Neilands
17. Aprīlis 2014 / 15:21
0
ATBILDĒT
Paldies autoriem par interesanto un kvalitatīvi uzrakstīto rakstu! Pilnībā pievienojos pamatdomai (galvenais ir galvojuma institūta mērķis (t.sk. nodrošināties pret parādnieka maksātnespēju), nevis akcesoritāte vai regresa tiesību īstenošana).
Jāatzīmē, ka publiski tikpat kā netiek runāts, ka Saeimas deputāte, kura ir MNL grozījumu autore, pati ir galviniece par ievērojamām saistībām. Saeimas debatēs viņa kā reiz ļoti aktīvi vērsās pret bankām. Kā cienījamie autoru oponenti (no kuriem atsevišķi pat neprot lietot pareizu terminoloģiju (vārda „galvinieks” vietā lietojot vārdu „galvotājs”)) vērtē deputātes rīcības ētiskumu?
http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/par-labu-danske-bank-piedzen-teju-pusmiljonu-ls-no-cvetkovas-un-birkava
http://www.delfi.lv/news/national/criminal/deputate-cvetkova-un-uznemums-majsaimnieks-zaude-tiesvedibu-par-noslegto-lizinga-ligumu.d?id=43056280
Starp citu, papētot tiesvedību gaitu, no deputātes var pamācīties, kā lietas novilcināt, izmantojot civilprocesa sniegtās iespējas! :) Es teiktu, ka kādā attīstītā Rietumeiropas valstī minētais būtu liels skandāls, kas novestu pie deputātes demisijas, bet tikai ne pie mums. :)

Ar saukli „Nost ar bankām!” var ļoti daudz ko sabendēt. Nesen piedalījos Saeimas Budžeta komisijas sēdē, kurā deputāti pēkšņi atskāra, ka nulle kā pieņemtie „pret banku grozījumi” Nekustamā īpašuma nodokļu likumā, piemērojot 1.5% nodokļa likmi dzīvojamiem īpašumiem, kam īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, skar daudz plašāku loku, nekā tikai bankas. Faktiskie cietēji, ir īrnieki, tajā skaitā, denacionalizēto namu īrnieki, namu un dzīvokļu īpašnieki (juridiskas personas), u.c. Bankām un to meitas sabiedrībām Rīgā piederot tikai 8% no dzīvokļiem, kam piemērojami grozījumi. Tātad, šaujot bankām, ir nošauti pārējie, bet tikai ne pašas bankas. :)

Ar šādu saukli, un īstenībā aprobežotu pieeju, var sagandēt tiesību institūtus, kas ir daudz vecāki ne tikai par mūsu valsti, bet par pašu Eiropu. Likumdošanas procesam ir jābūt pārdomātam un balstītam uz nopietniem pētījumiem, nevis spontānam, atriebības elementus saturošam un visu ekonomiku kavējošam. Ja kāds vēlas oponēt šai nostājai, aicinu uz Tieslietu ministrijas ikgadējo komerctiesību konferenci 29.05.2014. LU telpās, kur kā reiz lasīšu referātu par pārdomāta likumdošanas procesa nozīmi ilgtspējīgas komercdarbības vides nodrošināšanā.
Jurka > Rolands Neilands
17. Aprīlis 2014 / 16:07
2
ATBILDĒT
Paldies, jautājumu vairāk nav:

Rolands Neilands
Head of Management Legal Support and Restructuring division at JSC "Reverta"
Rolands Neilands > Jurka
17. Aprīlis 2014 / 18:15
0
ATBILDĒT
Jurčik, man arī jautājumu vairāk nav. :D
http://www.youtube.com/watch?v=qQJo5duDLH0
Jurka > Rolands Neilands
22. Aprīlis 2014 / 10:10
0
ATBILDĒT
Ko nu? Pieķēri! :)
Magone
17. Aprīlis 2014 / 11:57
2
ATBILDĒT
Nē, pirmais komentārs noteikti nav pašu autoru. Pirmais komentārs ir no cilvēka, kas pats ir galvinieks, nepārstāv bankas lobijus, bankā nestrādā un raksta autorus nepazīst, bet tiesības skata nevis no savu vajadzību prizmas, bet no juridiskās loģikas un tiesību interpretācijas viedokļa. Saprotams, ka daudziem gribas saņemt tikai labumus, bet pēc tam no atbildības un saistībām atbrīvoties. Un katrs, kas neaizstāv šā labuma saņēmēja tiesības atbrīvoties no parāda, ir banku lobiju pārstāvētājs un visādi citādi sliktais. Redzams, ka daļa komentētāju visu rakstu nav lasījuši, jo tad būtu atraduši atbildes uz saviem jautājumiem. Ja kāds teiks, ka viņš kā galvinieks nekādus labumus no galvošanas nav saņēmis, tad gribētos teikt -neba jau pirmajam pretimnācējam piekritāt būt par galvinieku, tātad kādas mantiskas vai personiska labuma intereses jums bija.
vai tiešām
17. Aprīlis 2014 / 08:52
2
ATBILDĒT
Pirmie divi komentāri ir pašu autoru?
AA
16. Aprīlis 2014 / 17:52
3
ATBILDĒT
Protams, ir taču kāds jāizģērbj.... Ja nevar parādnieku - tad galvotāju! Un tas nekas, ka galvenā saistība dzēsta....
KHE
16. Aprīlis 2014 / 14:31
5
ATBILDĒT
Autori meklē darbu bankā
jānis
16. Aprīlis 2014 / 14:25
5
ATBILDĒT
Labi apmaksāts Komerbanku pasūtījuma raksts. Izrādās, ka tiesas lēmums par saistību dzēšanu nav nekāds notikums.
Zane
16. Aprīlis 2014 / 13:17
3
ATBILDĒT
Vai tas ir samērīgi, ka, uzņemoties galvojuma saistību, ir bijušas tiesības prasīt galvotājam regersa prasībā pret parādnieku saistību izpildi, bet maksātnespējas gadījumā galvotājam saglabājās tikai pienākumi un tiesības tiek zaudētas?
deputats
16. Aprīlis 2014 / 11:55
5
ATBILDĒT
Ļoti labi strukturēts un argumentēts raksts.
Magone
15. Aprīlis 2014 / 13:54
5
ATBILDĒT
Liels paldies par rakstu! Pilnībā pievienojos jūsu viedoklim. Nešaubos par tā pareizību. Raksts labi strukturēts, viegli uztverams. Beidzot kāds lietas skata no loģikas viedokļa, nevis tikai gramatiski tulkojot tiesību normas.
visi numura raksti
Inese Kalnāja-Zelča
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieskats autora tiesību aizsardzības tradīciju sistēmās
Pateicoties teritorialitātes principam, autoram vai blakustiesību subjektam nepieder vienāda satura un visā pasaulē spēkā esošas tiesības, bet gan neatkarīgu nacionālu tiesību pakete, kuru saturu, aizsardzības priekšnoteikumus un ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Aizvadīta zvērinātu advokātu kopsapulce
Pagājušajā piektdienā, 11. aprīlī, Rīgas Kongresu namā notika ikgadējā Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulce. Darba kārtības svarīgākie punkti – ilggadējo advokatūras locekļu godināšana un Advokatūras Goda zīmes ...
Aleksandrs Berezins
Skaidrojumi. Viedokļi
Process par noziedzīgi iegūtu mantu: sevišķs process vai atsevišķs jautājums
Kriminālprocesa likuma (turpmāk arī – KPL) 11. sadaļa paredz kriminālprocesa īpatnības atsevišķu kategoriju lietās. Pašlaik spēkā esošais Kriminālprocesa likums satur četru šādu sevišķu procesu tiesisko reglamentāciju; viens ...
4 komentāri
Ārlietu ministrija
Tiesību politika
Pamatfakti par Latvijas pilsonības un valodas politiku, kā arī daži jūtīgie vēstures jautājumi

Ārlietu ministrija nesen ir publiskojusi materiālu, kas, pēc tās sagatavotāju minētā, ir pamatfakti par Latvijas pilsonības un valodas politiku, kā arī atsevišķiem vēstures jautājumiem.

1 komentāri
Rūta Šutko
Akadēmiskā dzīve
Izmēģini! Piedalies arī Tu ELSA Latvia rīkotajā 2014. gada Civiltiesību izspēlē
Turpinot tradīciju, Eiropas Tiesību studentu asociācija Latvijā (ELSA Latvia) aicina tiesību zinātņu studentus no visām Latvijas augstskolām piedalīties jau sestajā tiesas procesa izspēlē civiltiesībās. Izspēle visiem Latvijā ...
AUTORU KATALOGS