Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

10. Jūnijs 2014 /Nr.23 (825)

Svilpavnieki
4 komentāri

Trauksmes cēlēji, ziņotāji vai varbūt svilpavnieki? Par labāko latvisko tulkojumu angļu terminam whistle-blower vēl jādomā. Kaut gan daudz sarežģītāka par valodniecisko aspektu ir šīs parādības izpratnes problēma un attieksmes veidošana pret to.

Par "svilpavniekiem" pasaulē sauc personas, kas, dažkārt pārkāpjot tiesību normas (piemēram, darba līgumā ietvertos konfidencialitātes pienākumus), ziņo par dažādām nejēdzībām (piemēram, nepamatotiem tēriņiem) vai pat noziedzīgiem nodarījumiem (teiksim, korupciju), kas notiek valsts pārvaldē vai citās nozīmīgās institūcijās. Šāda ziņošana parasti izpaužas kā ierobežotas pieejamības informācijas nopludināšana institūcijām, kas spēj ietekmēt sabiedrisko domu, piemēram, presei vai sabiedriskām organizācijām. "Svilpavnieku" rīcību vada galvenokārt ētiski apsvērumi – nespēja samierināties ar, viņuprāt, morāli nepieņemamo vai pretlikumīgo situāciju, ar kuru viņi ir saskārušies un kuras risināšanu var panākt tikai ar sabiedriskās domas spiediena palīdzību. Kā liecina ārvalstu gadījumi, lielākā daļa "svilpavnieku" ir "insaideri" jeb apsūdzēto organizāciju darbinieki, jo tieši viņiem ir pieejama informācija, kādas nav ārpusē.

Attieksme pret "svilpavniekiem", saprotams, ir krasi atšķirīga. Institūcijas, kuru darbinieki uz āru ziņo par iekšējām problēmām, tos nereti sauc par nodevējiem un cenšas vajāt tiesiskā ceļā vai vismaz morāli degradēt. Savukārt sabiedrība uzskata viņus par varoņiem, kas, riskējot ar savu darbavietu vai pat drošību, gatavi cīņai par taisnību un kopējo labumu. Arī tiesu attieksme pret "svilpavniekiem" dažādās valstīs un atkarībā no konkrētā gadījumā bijusi ļoti dažāda.

Pēdējā laika skaļākais internacionālais "svilpavnieks" bez šaubām ir ASV izlūkošanas un drošības dienestu darbinieks Edvards Snoudens, kas 2013. gadā laikrakstiem nodeva slepenu informāciju par ASV iestāžu veikto masveida telefonsarunu noklausīšanos un neticama apmēra interneta spiegošanu visā pasaulē. (Bēgot no saniknotajām ASV varas iestādēm, viņš šobrīd ir spiests uzturēties vārda brīvības "citadelē" Krievijā, bet tas jau ir cits stāsts...)

Arī Latvijai ir savi "svilpavnieki", tai skaitā pagājušajā nedēļā Rīgas rajona tiesas attaisnotais Neo jeb Ilmārs Poikāns, kurš sabiedrībai ziņoja uzreiz par vairākām būtiskām lietām: par nekvalitatīvo VID datubāzi, kura tika izstrādāta par nodokļu maksātāju naudu, un līdz tam slepenajām, bet dažbrīd fantastiskajām un neizprotamajām valsts pārvaldes darbinieku algām. Gadījums izraisīja pamatīgu skandālu, un publiskā sektora algas nu vairs nav valsts noslēpuma statusā, turklāt datubāze arī, cerams, ir salabota.

Jaunāks "svilpavnieku" aktivitāšu un problēmu piemērs Latvijā ir ziņojums par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem un amatpersonu pienākumu nepildīšanu sociālās aprūpes centrā "Ziedkalni". Šai gadījumā prokuratūra ķērās pie līdz šim nedzirdētiem līdzekļiem, nosūtot labklājības ministram Uldim Augulim prokurora brīdinājumu par nepieļaujamību vērsties pret amatpersonām, kuras ziņo par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šis solis sekoja pēc tam, kad ministrs pret "svilpavniekiem" bija ierosinājis disciplinārlietas par sociālās iestādes diskreditēšanu.

Acīmredzot apzinoties "svilpavnieku" problēmas un noderību sabiedrībai, šī gada pavasarī arī Latvijā sākts runāt par aizsardzību, kas nepieciešama šādām personām. "Sabiedrība par atklātību – Delna" pat vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ar aicinājumu izstrādāt īpašu likumu. Interesanti, vai šāda iniciatīva gūs politisku un sabiedrības atbalstu (Latvijai, tāpat kā visai pēcpadomju telpai, specifiska varētu būt zināma atturība, kas saistīta ar negatīvajām atmiņām par padomju laikos veicināto "stučīšanu").

Šobrīd aizraujošākais tomēr ir gaidīšanas prieks, līdz uzzināsim, kāda motivācija ir vadījusi Rīgas rajona tiesu, attaisnojot Neo. Vai spriedumā ir analizēta sabiedriskā kaitējuma un sabiedriskā ieguvuma proporcija, kā tas pienāktos, ja tiesa atzītu Neo par ziņotāju tiesiskā nozīmē (kaut arī Latvijā šāda regulējuma pagaidām nav)?

Taču šis kriminālprocess bija slēgts, tātad tiesas argumentācija netiks publiskota! Ja nu vienīgi atkal kāds "svilpavnieks" sabiedrības interešu vārdā to varētu darīt mums zināmu...

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Svilpavnieki. Jurista Vārds, 10.06.2014., Nr. 23 (825), 2.lpp.
1
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
M.
16. Jūnijs 2014 / 10:33
0
ATBILDĒT
Prieks par spriedumu. Bet te nudien ļoti interesanti būtu izināt sprieduma argumentāciju
Daiga
13. Jūnijs 2014 / 15:59
0
ATBILDĒT
Nav gan
Abdominālais Krokodils
11. Jūnijs 2014 / 15:19
0
ATBILDĒT
Uzreiz var redzēt, ka Seskim nav zinātniskā grāda.
Seskis
11. Jūnijs 2014 / 08:57
0
ATBILDĒT
Tādi kā Neo nav nekādi "švilpavnieki", tādi kā Neo ir panikas cēlēji, datorurķi - kiberkaitnieki un, iespējams, Babilonijas vai Asīrijas spiegi! Neo un Snoudena gadījumi ir klasiski piemēri par to, ka privātpersona bez atvainojamas maldības, tīši un ciniski ielaužas publiskajā telpā, lai iegūtu sev benefīcijas vispārēja pūļa apbrīna vai apaļu zelta monētu veidā.
Šādos gadījumos jāielūkojas Latvijas Republikas Satversmes 86.pantā, kur ir norādīts, ka likumdevējam ir brīvas rokas dažādu tiesu, arī kara tiesu izveidē. Neo tiesāšana vispārējas jurisdikcijas tiesā Latvijas Republikas vārdā nav vainagojusies ar notiesājošu bargu, bet taisnīgu spriedumu, tamdēļ jālūkojas to tiesu virzībā, kas spriež Latvijas Tautas vārdā - Administratīvo tiesu virzībā, pieņemot zināšanai to apstākli, ka Neo apdraudēja publisko varu, kuras aizsardzība ir Administratīvo tiesu kompetencē. Tā kā Administratīvās tiesas ir paātrinājušas lietu izskatīšanas procesu, nebūtu nekādu šķēršļu izveidot Administratīvo Tautas tribunālu, kas tādas Neo lietas izskatītu 5-10 minūšu laikā, piemērojot kara laiku izņēmuma tiesiskuma principus.
Jāteic, ka Tiesu administrācija ir uzsākusi aktīvu darbību tiesiskuma aizsardzībā - ir saņemta būvatļauja Mārtiņa kapu paplašināšanai, saņemta atļauja A kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai, izmantojot dzēstos kaļķus un hloru masu apbedījumu veidošanai, Eiropas institūcijas ir izsniegušas papildus izmešu emisijas kvotas, lai Baldones ielā 1a, Rīgā, varētu darbināt lielo skursteni procesa dalībnieku utilizācijā. Arī garā, baltā Tiesu administrācijas siena nav tikai arhitekta iegriba, bet praktisks apsvērums soda izpildes nodrošināšanā.
Kas attiecas uz Valsts amatpersonu aizsardzību, izmaiņas Kriminālprocesā norāda uz pareizu tendenci - pamazām, bet neatlaidīgi jāīsteno princips, ka Valsts amatpersonas bauda tiesisku imunitāti, un nav saucamas pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības. Ja Latvija vēlas dēvēt savu tiesību sistēmu kā piederīgu kontinentālās Eiropas tiesību lokam, tad jāņem vērā princips - "tikai līdzīgs var tiesāt līdzīgu". Tādējādi jāveido speciālas Nobilitātes tiesas, kur amatpersonas tiesās sev līdzīgos, bet vispārējas jurisdikcijas tiesas ir atstājamas "prasto ļaužu" tiesāšanai.
visi numura raksti
Gatis Litvins
Intervija
Lēmumi par administratīvā soda piemērošanu būs kvalitatīvāki
Tuvojas diena, kad Latvijā atteiksimies no likuma, kurš pieņemts vēl Padomju Savienības laikā, proti, no 1984. gada 7. decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Tomēr tas notiek tikai 2014. gadā, un jaunais tiesiskais ...
1 komentāri
Anda Smiltēna, Natālija Laveniece-Straupmane, Ilze Andruškina, Jolanta Gaijsa
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvo pārkāpumu joma uz pārmaiņu sliekšņa
Šā gada 22. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums"1 (turpmāk – likumprojekts), ar ko paredzēts aizstāt 1984. gadā pieņemto Latvijas ...
Ilze Dubava, Edijs Poga
Notikums
Ar priekšlasījumu konkurences tiesībās sāk ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmu
2014. gada 30. maijā Rīgā, Mazās ģildes Lielajā zālē, Londonas Karaliskās koledžas emeritētais profesors, karalienes goda padomnieks Ričards Višs (Richard Whish QC Hon) uzstājās ar vieslekciju "Tirgus varas nozīme Eiropas Savienības ...
Diskusija
Vai amatpersonu lietām kriminālprocesā pienākas priekšroka
Saeima 29. maijā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Grozījumi paredz izteikt Kriminālprocesa likuma 14. panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu ...
Andrejs Judins
Diskusija
Kriminālprocesa efektivizācija, aizsargājot sabiedrības drošību un intereses
1 komentāri
AUTORU KATALOGS