Trauksmes cēlēji, ziņotāji vai varbūt svilpavnieki? Par labāko latvisko tulkojumu angļu terminam whistle-blower vēl jādomā. Kaut gan daudz sarežģītāka par valodniecisko aspektu ir šīs parādības izpratnes problēma un attieksmes veidošana pret to.
Par "svilpavniekiem" pasaulē sauc personas, kas, dažkārt pārkāpjot tiesību normas (piemēram, darba līgumā ietvertos konfidencialitātes pienākumus), ziņo par dažādām nejēdzībām (piemēram, nepamatotiem tēriņiem) vai pat noziedzīgiem nodarījumiem (teiksim, korupciju), kas notiek valsts pārvaldē vai citās nozīmīgās institūcijās. Šāda ziņošana parasti izpaužas kā ierobežotas pieejamības informācijas nopludināšana institūcijām, kas spēj ietekmēt sabiedrisko domu, piemēram, presei vai sabiedriskām organizācijām. "Svilpavnieku" rīcību vada galvenokārt ētiski apsvērumi – nespēja samierināties ar, viņuprāt, morāli nepieņemamo vai pretlikumīgo situāciju, ar kuru viņi ir saskārušies un kuras risināšanu var panākt tikai ar sabiedriskās domas spiediena palīdzību. Kā liecina ārvalstu gadījumi, lielākā daļa "svilpavnieku" ir "insaideri" jeb apsūdzēto organizāciju darbinieki, jo tieši viņiem ir pieejama informācija, kādas nav ārpusē.
Attieksme pret "svilpavniekiem", saprotams, ir krasi atšķirīga. Institūcijas, kuru darbinieki uz āru ziņo par iekšējām problēmām, tos nereti sauc par nodevējiem un cenšas vajāt tiesiskā ceļā vai vismaz morāli degradēt. Savukārt sabiedrība uzskata viņus par varoņiem, kas, riskējot ar savu darbavietu vai pat drošību, gatavi cīņai par taisnību un kopējo labumu. Arī tiesu attieksme pret "svilpavniekiem" dažādās valstīs un atkarībā no konkrētā gadījumā bijusi ļoti dažāda.
Pēdējā laika skaļākais internacionālais "svilpavnieks" bez šaubām ir ASV izlūkošanas un drošības dienestu darbinieks Edvards Snoudens, kas 2013. gadā laikrakstiem nodeva slepenu informāciju par ASV iestāžu veikto masveida telefonsarunu noklausīšanos un neticama apmēra interneta spiegošanu visā pasaulē. (Bēgot no saniknotajām ASV varas iestādēm, viņš šobrīd ir spiests uzturēties vārda brīvības "citadelē" Krievijā, bet tas jau ir cits stāsts...)
Arī Latvijai ir savi "svilpavnieki", tai skaitā pagājušajā nedēļā Rīgas rajona tiesas attaisnotais Neo jeb Ilmārs Poikāns, kurš sabiedrībai ziņoja uzreiz par vairākām būtiskām lietām: par nekvalitatīvo VID datubāzi, kura tika izstrādāta par nodokļu maksātāju naudu, un līdz tam slepenajām, bet dažbrīd fantastiskajām un neizprotamajām valsts pārvaldes darbinieku algām. Gadījums izraisīja pamatīgu skandālu, un publiskā sektora algas nu vairs nav valsts noslēpuma statusā, turklāt datubāze arī, cerams, ir salabota.
Jaunāks "svilpavnieku" aktivitāšu un problēmu piemērs Latvijā ir ziņojums par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem un amatpersonu pienākumu nepildīšanu sociālās aprūpes centrā "Ziedkalni". Šai gadījumā prokuratūra ķērās pie līdz šim nedzirdētiem līdzekļiem, nosūtot labklājības ministram Uldim Augulim prokurora brīdinājumu par nepieļaujamību vērsties pret amatpersonām, kuras ziņo par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šis solis sekoja pēc tam, kad ministrs pret "svilpavniekiem" bija ierosinājis disciplinārlietas par sociālās iestādes diskreditēšanu.
Acīmredzot apzinoties "svilpavnieku" problēmas un noderību sabiedrībai, šī gada pavasarī arī Latvijā sākts runāt par aizsardzību, kas nepieciešama šādām personām. "Sabiedrība par atklātību – Delna" pat vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ar aicinājumu izstrādāt īpašu likumu. Interesanti, vai šāda iniciatīva gūs politisku un sabiedrības atbalstu (Latvijai, tāpat kā visai pēcpadomju telpai, specifiska varētu būt zināma atturība, kas saistīta ar negatīvajām atmiņām par padomju laikos veicināto "stučīšanu").
Šobrīd aizraujošākais tomēr ir gaidīšanas prieks, līdz uzzināsim, kāda motivācija ir vadījusi Rīgas rajona tiesu, attaisnojot Neo. Vai spriedumā ir analizēta sabiedriskā kaitējuma un sabiedriskā ieguvuma proporcija, kā tas pienāktos, ja tiesa atzītu Neo par ziņotāju tiesiskā nozīmē (kaut arī Latvijā šāda regulējuma pagaidām nav)?
Taču šis kriminālprocess bija slēgts, tātad tiesas argumentācija netiks publiskota! Ja nu vienīgi atkal kāds "svilpavnieks" sabiedrības interešu vārdā to varētu darīt mums zināmu...