Tuvojas diena, kad Latvijā atteiksimies no likuma, kurš pieņemts vēl Padomju Savienības laikā, proti, no 1984. gada 7. decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Tomēr tas notiek tikai 2014. gadā, un jaunais tiesiskais regulējums varētu stāties spēkā tikai 2017. gadā. "Jurista Vārds" aicināja tieslietu ministri Baibu Broku uz interviju, lai izjautātu par Tieslietu ministrijas izstrādāto Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu un tā tapšanas gaitu – kādas bija grūtības un kāds labums būs no jaunā regulējuma.
Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ir spēkā 1984. gada Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Par tā neatbilstību mūsdienu prasībām runāts jau ilgu laiku. Tikai tagad izstrādāts Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekts. Kāda prioritāte bija šim jautājumam Tieslietu ministrijai?
Tieslietu ministrijas darba plānā šis jautājums bijis viens no prioritāriem pēdējos desmit gadus. Tā izstrāde bija rūpīgs un laikietilpīgs darbs, kura laikā vajadzēja panākt līdzsvaru un vienošanos ar apmēram 150 iestādēm, kam ir tiesības piemērot administratīvo atbildību.
Tomēr kāpēc šis likumprojekts netika izstrādāts agrāk?
Tieslietu ministrijā bijuši vairāki mēģinājumi izstrādāt jaunu regulējumu administratīvo pārkāpumu jomā, taču dažādu iemeslu dēļ ar iesaistītajām institūcijām nav izdevies panākt kompromisu par visiem jautājumiem, piemēram, par administratīvā aresta izslēgšanu no administratīvo sodu sistēmas un jaunu procesuālo institūtu ieviešanu, lai efektivizētu administratīvo pārkāpumu procesu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes