ŽURNĀLS Informācija

Likumprojekts¹

A SADAĻA
Administratīvo pārkāpumu pamatnoteikumi

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī nodrošināt efektīvu administratīvo pārkāpumu procesu, īstenojot noteikto sodu piemērošanu bez neattaisnotas iejaukšanās personas pamattiesībās, un panākt tiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu.

2.pants. Likuma darbība

Likums paredz:

1) administratīvā pārkāpuma jēdzienu un administratīvās atbildības piemērošanas vispārīgos noteikumus;

2) administratīvo sodu sistēmu, soda veidus un to piemērošanas noteikumus;

3) administratīvo pārkāpumu procesu no tā uzsākšanas brīža līdz nolēmuma izpildei, tai skaitā:

a) administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu;

b) administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošanu izskatīšanai;

c) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu;

d) administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanu augstākai amatpersonai;

e) administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanu tiesā;

f) nolēmuma izpildi;

4) kompetentās amatpersonas administratīvo pārkāpumu lietās.

3.pants. Administratīvo sodu sistēma

(1) Administratīvo sodu sistēmu veido šis likums, nosakot administratīvo sodu piemērošanas pamatnoteikumus un procesu, kā arī likumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kuros noteikti administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem. Likumos papildus administratīvajiem pārkāpumiem un sodiem par tiem var tikt noteikti arī sodu izpildes speciālie noteikumi, kā arī kompetentās amatpersonas administratīvo pārkāpumu procesā.

(2) Pašvaldību domes šajā likumā noteiktajos gadījumos ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēti administratīvie pārkāpumi, sodi par tiem un kompetentās amatpersonas administratīvo pārkāpumu procesā.

(3) Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti ir daļa no administratīvo sodu sistēmu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

(4) Papildus šā likuma nosacījumiem administratīvo pārkāpumu procesā ir piemērojami arī Latvijas Republikai saistošo starptautisko nolīgumu nosacījumi. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu.

4.pants. Likuma spēks telpā

(1) Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu Latvijas Republikas teritorijā vai citā ar starptautiskajiem tiesību aktiem noteiktā Latvijas Republikai piekritīgā teritorijā, ir atbildīga par to saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem.

(2) Ja administratīvo pārkāpumu Latvijas Republikas teritorijā izdarījis ārvalstu diplomātiskais pārstāvis vai cita persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem nolīgumiem nav pakļauta Latvijas Republikas jurisdikcijai, jautājumu par šīs personas saukšanu pie atbildības par administratīvo pārkāpumu izlemj diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos.

5.pants. Likuma spēks laikā

(1) Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā ar likumu vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā.

(2) Likumam un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(3) Likumam un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas atzīst rīcību par sodāmu, pastiprina sodu vai ir citādi nelabvēlīgs personai, atpakaļejoša spēka nav.

2. nodaļa. Administratīvais pārkāpums un administratīvā atbildība

6.pants. Administratīvā pārkāpuma jēdziens

(1) Administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība.

(2) Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi, vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi pārkāpuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos, vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi pārkāpuma kaitīgās sekas, un kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos.

(3) Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona nav paredzējusi pārkāpuma kaitīgo seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc pārkāpuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt, vai arī persona paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst.

(4) Par administratīvo pārkāpumu nav atzīstama personas rīcība (darbība vai bezdarbība), kam ir administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīta vai pieļauta apstākļos, kas izslēdz administratīvo atbildību.

(5) Administratīvā atbildība par likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība.

7.pants. Vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība

Pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu.

8.pants. Juridisko personu atbildība

(1) Par likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētu administratīvo pārkāpumu juridiskajai personai, piemēro administratīvo atbildību, ja juridiskā persona nav pildījusi vai ir nepienācīgi pildījusi kādu uz juridisko personu attiecināmu pienākumu, par kura nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība juridiskajai personai vai ja pārkāpumu juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis:

1) balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā;

2) balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

3) īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros.

(2) Persona, kura veic komercdarbību, bet nav juridiskā persona, par administratīvo pārkāpumu atbild kā juridiskā persona.

(3) Par pārkāpumiem, kurus izdara publisko tiesību juridiskā persona, pie administratīvās atbildības sauc publisko tiesību juridiskās personas amatpersonu, ja tā nav pildījusi vai nepienācīgi pildījusi kādu uz amatpersonu attiecināmu pienākumu, par kura nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība.

9.pants. Karavīru un citu speciālajos likumos noteikto personu administratīvās atbildības īpatnības

(1) Par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts ārpus aktīvā dienesta pienākumu pildīšanas, karavīru sauc pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem, bet par administratīvo pārkāpumu, ko karavīrs izdarījis, pildot aktīvā dienesta pienākumus, viņu sauc pie disciplinārās atbildības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus, var pakļaut administratīvai aizturēšanai.

(3) Citas personas, uz kurām attiecas speciālie disciplināratbildības likumi, izņemot šā panta pirmajā daļā norādītās personas, šajos speciālajos likumos paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem ir saucamas pie disciplināratbildības, bet pārējos gadījumos – pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem.

10.pants. Administratīvo atbildību izslēdzošie apstākļi

Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kura izdarījusi darbību, kas atbilst administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, ja:

1) persona rīkojusies galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud šīs personas vai citas personas tiesības, kā arī šo vai citu personu, valsts vai sabiedrības intereses, ja attiecīgo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais;

2) persona rīkojusies nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot savas vai citas personas tiesības, valsts vai sabiedrības intereses, kā arī personu pret prettiesisku apdraudējumu tādā veidā, ka apdraudētājam tiek radīts kaitējums, un nav pārkāpusi nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

3) radīts kaitējums, aizturot personu. Tā ir darbība, kas vērsta pret tādu personu, kura izdara vai izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Administratīvā atbildība par šo darbību neiestājas, ja nav pieļauta personai radītā kaitējuma acīmredzama neatbilstība pārkāpuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam.

4) iestājies attaisnojams profesionālais risks. Administratīvā atbildība neiestājas par kaitējumu, kas nodarīts ar profesionālu darbību, kurai ir administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, ja šī darbība izdarīta, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nebija iespējams sasniegt citādā veidā. Ar šo darbību saistītais profesionālais risks uzskatāms par attaisnojamu, ja persona, kas pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm. Risks nav atzīstams par attaisnotu, ja tas ir apzināti saistīts ar vairāku personu dzīvības apdraudējumu vai ar draudiem izraisīt ekoloģisku katastrofu vai sabiedrisku postu.

11.pants. Nepieskaitāmība

Pie administratīvās atbildības nav saucama fiziskā persona, kas administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav varējusi saprast vai vadīt savu darbību.

3. nodaļa. Pašvaldības kompetence administratīvo sodu noteikšanā un piemērošanā

12.pants. Pašvaldības tiesības noteikt administratīvos pārkāpumus un sodus

(1) Pašvaldības dome likumā noteikto autonomo funkciju ietvaros ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par pārkāpumiem.

(2) Pildot deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, pašvaldība var izdot saistošos noteikumus un paredzēt tajos administratīvo atbildību tikai tad, ja pienākumi noteikti likumos un Ministru kabineta noteikumos.

13.pants. Procesuālais regulējums pašvaldības saistošajos noteikumos par administratīvo atbildību

(1) Pašvaldība administratīvo pārkāpumu procesu veic saskaņā ar šo likumu.

(2) Pašvaldība, izdodot pašvaldību saistošos noteikumus, kuros paredz administratīvo atbildību, nosaka pašvaldības pastarpinātās pārvaldes iestādes amatpersonas, kuras:

1) ir tiesīgas uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu;

2) izskata administratīvā pārkāpuma lietas un pieņem lēmumus;

3) ir augstākas amatpersonas šā likuma izpratnē.

(3) Pašvaldību saistošajos noteikumos par administratīvo atbildību šā panta otrās daļas 3.punktā minēto augstāku amatpersonu nenosaka, ja nozaru likumos ir noteikta pašvaldības pastarpinātās pārvaldes amatpersonu funkcionālā padotība valsts pārvaldes iestādei vai amatpersonai, vai augstākai amatpersonai.

(4) Pašvaldības saistošo noteikumu administratīvo pārkāpumu lietā amatpersona ir pašvaldības iestādes amatpersona vai pašvaldības administratīvā komisija.

4. nodaļa. Administratīvais sods

14.pants. Administratīvā soda mērķis

Administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.

15.pants. Administratīvo sodu veidi

(1) Par administratīvo pārkāpumu var piemērot šādus sodus:

1) aizrādījums;

2) naudas sods;

3) tiesību atņemšana;

4) tiesību izmantošanas aizliegums.

(2) Aizrādījums un naudas sods ir pamatsodi, bet tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums – papildsodi.

16.pants. Aizrādījums

Aizrādījums ir personas izdarītā administratīvā pārkāpuma nosodījums, ko izsaka rakstveidā.

17.pants. Naudas sods

(1) Naudas sods ir noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu. Naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās. Nolēmumā par sodu norāda piemērotās naudas soda vienības un naudas soda summu euro valūtas vienībās.

(2) Vienas naudas soda vienības vērtība ir pieci euro.

(3) Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības.

(4) Maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienību.

(5) Maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktā administratīvā soda sankcijā var tikt pārsniegts, ja lielākas sankcijas nepieciešamību nosaka no Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām izrietošas prasības.

(6) Likumos īpaši paredzētos gadījumos sodu par pārkāpumiem finanšu vai valsts regulēto sabiedrisko pakalpojumu nozarēs nosaka procentuāli no finanšu darījuma vērtības (summas) vai pārskata gada neto apgrozījuma, neievērojot šā panta ceturtās daļas nosacījumu par maksimālo soda apmēru, bet nepārsniedzot trīsdesmit procentus no finanšu darījumu vērtības (summas) vai pārskata gada neto apgrozījuma.

(7) Pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos minimālajam naudas soda apmēram jāatbilst šā panta trešās daļas nosacījumiem, bet maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 100 naudas soda vienību, juridiskajām personām – 300 naudas soda vienību.

18.pants. Tiesību atņemšana

(1) Tiesību atņemšana ir personai piešķirto tiesību anulēšana, nosakot aizliegumu noteiktu laiku atkārtoti iegūt šīs tiesības. Ja personai tiesības nav piešķirtas, tiesību atņemšana izpaužas kā aizliegums noteiktu laiku iegūt šīs tiesības.

(2) Aizliegumu iegūt vai atkārtoti iegūt tiesības nosaka uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem.

(3) Tiesības, kuras tiek anulētas, nosaka likumā.

19.pants. Tiesību izmantošanas aizliegums

(1) Tiesību izmantošanas aizliegums ir papildsods, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību.

(2) Tiesību izmantošanas aizliegumu nosaka uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem.

(3) Tiesību izmantošanas aizliegumu nosaka ar likumu.

5. nodaļa. Administratīvā soda piemērošana

20.pants. Vispārīgie noteikumi soda piemērošanai

(1) Sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldības saistošie noteikumi, kuros paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu.

(2) Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

21.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību

(1) Atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) pie atbildības saucamā persona atzinusi un nožēlojusi izdarīto;

2) pie atbildības saucamā persona labprātīgi atlīdzinājusi zaudējumu vai novērsusi nodarīto kaitējumu;

3) pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ;

4) pie atbildības saucamā persona labprātīgi pieteikusies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas;

5) pārkāpums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē.

(2) Par atbildību mīkstinošiem var atzīt arī citus apstākļus.

22.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību

Atbildību par administratīvo pārkāpumu var pastiprināt šādi apstākļi:

1) prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvarotas amatpersonas prasību to izbeigt;

2) pilngadīga persona pārkāpuma izdarīšanā iesaistījusi nepilngadīgo;

3) pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;

4) pārkāpumu izdarījušās personas izelpā konstatēta paaugstināta alkohola koncentrācija vai pārkāpumu izdarījusī persona atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā;

5) pārkāpuma izdarīšanas motīvs ir naids pret tādām personas atšķirīgām iezīmēm kā rase, nacionālā vai citas skaidri nosakāmas personas atšķirīgās iezīmes;

6) ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa.

23.pants. Administratīvo sodu piemērošana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi

(1) Ja viena persona izdarījusi divus administratīvos pārkāpumus vai vairāk, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi.

(2) Ja ar vienu un to pašu darbību izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu. Šādā gadījumā naudas sods par katru pārkāpumu piemērojams atsevišķi, taču to kopējā summa nevar pārsniegt dubultu maksimālo naudas soda robežu, kas noteikta šā likuma 17. pantā.

24.pants. Administratīvā soda termiņa aprēķināšana

Administratīvā soda (tiesību atņemšana, tiesību izmantošanas aizliegums) termiņu aprēķina dienās, mēnešos un gados.

25.pants. Sodāmības dzēšana

(1) Sodāmība ir administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas soda piemērošanas administratīvi tiesiskās sekas, kas ir spēkā nolēmuma par sodu izpildes laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai.

(2) Persona uzskatāma par sodītu no nolēmuma par sodu spēkā stāšanās brīža.

(3) Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izpildījusi pamatsodu un papildsodu.

(4) Ja sods ir izpildīts, persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc soda izpildes. Pēc minētā termiņa beigām persona atzīstama par administratīvi nesodītu.

(5) Ja sods nav izpildīts, persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc šā likuma 275.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām.

(6) Sodāmības dzēšana anulē visas administratīvā pārkāpuma administratīvi tiesiskās sekas.

26.pants. Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods

Administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods.

27.pants. Atkārtota administratīvā sodīšana ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā

(1) Ilgstošs administratīvais pārkāpums ir nepārtraukta viena administratīvā pārkāpuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar tai sekojošu ilgstošu pienākumu neizpildīšanu.

(2) Ja ilgstošs administratīvais pārkāpums ar administratīvā soda piemērošanu netiek pārtraukts, jaunu administratīvo sodu par ilgstošu administratīvo pārkāpumu var piemērot pēc tam, kad pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai.

B SADAĻA
Administratīvā pārkāpuma procesa kārtība

PIRMĀ DAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

6. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa pamatnoteikumi

28.pants. Administratīvā pārkāpuma procesa uzdevums

Administratīvā pārkāpuma procesa uzdevums ir nodrošināt administratīvi tiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un pieņemtā lēmuma izpildi.

29.pants. Vienlīdzības princips

Šis likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.

30.pants. Tiesiskuma princips

Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

31.pants. Nevainīguma prezumpcija

Persona netiek uzskatīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kamēr viņas vaina nav pierādīta. Personai nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nevar novērst ar pierādījumu pārbaudi, vērtē par labu personai.

32.pants. Procesuālā taisnīguma princips

Amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa, pieņemot nolēmumu, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.

33.pants. Tiesības uz objektīvu procesa norisi

(1) Amatpersonai, augstākai amatpersonai, tiesnesim, tulkam un ekspertam jāatsakās no piedalīšanās procesā, ja viņš ir personiski ieinteresēts administratīvā pārkāpuma lietas rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.

(2) Ja amatpersona, augstāka amatpersona, tulks vai eksperts sevi neatstata, personai ir tiesības uz to norādīt, pārsūdzot administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu.

34.pants. Administratīvā pārkāpuma procesu regulējošo tiesību normu spēks laikā

Administratīvā pārkāpuma procesa kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

35.pants. Tiesības uz aizstāvību

(1) Pie atbildības saucamajai personai ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda pārkāpuma izdarīšanā to tur aizdomās, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

(2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati, ar aizstāvja līdzdalību vai pārstāvja starpniecību.

36.pants. Tiesības uz atlīdzinājumu

(1) Personai, kurai iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā ir nodarīts kaitējums, ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iestāžu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

(2) Personai, kurai ar administratīvo pārkāpumu ir nodarīts kaitējums, ir tiesības prasīt kaitējuma atlīdzinājumu no pārkāpēja Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.