ŽURNĀLS Intervija

17. Jūnijs 2014 /Nr.24 (826)

Jurisprudences studijas, sekojot sirdsbalsij
Krista Bērziņa intervijā Kristīnei Gailītei un Evai Vīksnai
15 komentāri
Kristīne Gailīte
LU JF komandas dalībniece 
Foto: Boriss Koļesņikovs

Šajā laikā, kad augstskolās tūlīt aizritēs pēdējie pārbaudījumi un absolventu izlaidumu virpulis un atkal sāksies pieteikšanās jaunajām studijām, arī "Jurista Vārds" ļāvās nebijušam pārbaudījumam, uzticot divām Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes 2. kursa studentēm – Kristīnei Gailītei un Evai Vīksnai – interviju ar citu studenti – Kristu Bērziņu.

Par ikdienišķu studenti viņu gan ir grūti nosaukt, jo K. Bērziņa, kas nākamajā mācību gadā studēs LU Juridiskās fakultātes maģistrantūras pēdējā kursā, ir gan "Jurista Vārda" zinātniski pētnieciskā konkursa, gan arī pieredzes bagāta tiesu izspēļu dalībniece, tostarp prof. Kārļa Dišlera XV konstitucionālās tiesas procesa izspēles dalībniece un 2013. gada civiltiesību izspēles uzvarētāja. Turklāt K. Bērziņa līdztekus studijām strādā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamentā, kā arī darbojas Amerikas Savienoto Valstu jauniešu konsultatīvajā padomē un Eiropas tiesību zinātņu studentu asociācijas valdē.

Tādēļ šī ir saruna par to, ko var paveikt mērķtiecīgs un darbīgs students un kas pamudina uz izvēli par labu jurista profesijai.

Tiesu procesu izspēļu rūdījums

Nesen ar civiltiesību izspēli noslēdzās arī šī studiju gada studentu savstarpējās sacensības, kas tradicionāli notiek ziemā un pavasarī. Tajās pati esi piedalījusies vairākkārt. Kā notika tava satikšanās ar tiesu izspēlēm?

Biju dzirdējusi par tādām tiesu izspēlēm, bet tās tobrīd vēl nebija tik populāras, un tolaik arī mani kursa biedri nebija īpaši aktīvi un neiesaistījās tajās. Pirmo reizi tā īsti informācijā par tiesu izspēlēm ieklausījos publisko tiesību lekcijā pie pasniedzēja Māra Lejnieka. Viņš mūs informēja, ka ir iespēja piedalīties starptautiskā izspēlē, un mani tas ļoti ieinteresēja.

Sākotnēji apsvēru, ka, iespējams, jāsāk ar nacionālajām izspēlēm, bet nezināju, kad un kā tās notiek. Tad uzzināju par prof. K. Dišlera XIV Konstitucionālās tiesas procesa izspēli. Tobrīd komandas jau bija sakomplektētas, bet kursa biedrene, kura zināja, cik ļoti vēlos piedalīties, ieteica komandu, kurā bija tikai divi man līdz tam nepazīstami dalībnieki.

komentāri (15)
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
cilvēks
20. Aprīlis 2015 / 23:09
1
ATBILDĒT
Man priekritīs gandrīz jebkurš šīs studentes kursa biedrs. Tik daudz, cik viņa ir špikojusi, nav špikojuši pat visi pārējie kursa biedri kopā.
Un tā tiek pelnītas labās atzīmes.
Lasītājs
25. Jūnijs 2014 / 12:33
2
ATBILDĒT
Pieļauju, intervijas mērķis bija motivēt citus studentus. Spriežot pēc raksta, K.B. ir diezgan aktīva un uzņēmīga meitene, par ko liecina arī šī intervija, jo jau ne katru klasisku LU studenti JV intervē :) , tomēr K.B. atbildes ir diezgan paredzamas.
Kam es pievērsu uzmanību, ir universitātes pieeja, ļaujot pētīt to pašu vēlreiz un vēlreiz. K.B. izvēlētais maģistra darba temats nav īpaši jauns vai oriģināls, jo šo tematu jau pētījis gan prof. Torgāns, gan citi studenti. Uzskatu, ka temata atkārtota pētīšana būtu racionāla, ja iepriekš cits students nav ticis gala ar uzdevumu vai arī ir pētījis tā paša priekšmetu citus aspektus, vai arī ir mainījusies regulējums un/vai tiesu prakse. Protams, tas būtu arī atkarīgs no mācībspēkiem, kuriem būtu vairāk jākontrolē zinātniskā darbu izstrādi.
mja > Lasītājs
25. Jūnijs 2014 / 13:10
1
ATBILDĒT
Vētīt atkārtošanos BD vai MD būtu vērts, ja tos darbus kaut kam izmantotu. Dažus kaut kādā apmērā publicē, bet, kas notiek ar tiem simtiem pārējo katru gadu? Tāpat, katrs pētot var kādu sīku savu niansi pamanīt, ko neviens cits nav iepriekš saredzējis. Diez vai BD un MD varētu saukt par zinātniskiem darbiem, drīzāk formalitāti vairākumam un treniņu dažiem, kas zinātnei pievērsīsies nopietnāk.
Lasītājs > mja
25. Jūnijs 2014 / 14:46
0
ATBILDĒT
Daži darbi ir elektroniski pieejami LU noslēguma darbu datubāzē, citu darbu autori rezultātu kopsavilkumu publicē raksta veidā. Es piekristu, ka palasot atsevišķus darbus, rodas vairāki jautājumi gan par studentu attieksmi, gan par vadītāja lomu. Tomēr vadītājs nevar un nedrīkst visu darīt visu studenta vietā, ja bakalaurs vai maģistrs ir studenta izstrādātais darbs, saprotiet mani pareizi.
Runa ir par universitātes politiku, piedāvājot vai piespiežot pētīt tādus tematus, kuri ir aktuāli. Ne jau visi studenti ir neapzinīgi. Es neredzu jēgu tajā, lai ļautu rakstīt 10 darbus par īres līgumu izīrētāja maiņas gadījumā, 10 reizes atkārtojot vienu un to pašu ar citiem vārdiem, vai arī tajā, lai pēc tam, kad darbs ir apstiprināts katedrā, aizstāvot darbu, studentam tiktu paziņots, ka temats nav aktuāls.
vajadzētu
20. Jūnijs 2014 / 09:50
3
ATBILDĒT
Redakcijai vajadzētu rūpīgāk izvērtēt, par kuriem rakstiem prasīt samaksu.
Topošais absolvents
18. Jūnijs 2014 / 18:13
6
ATBILDĒT
Vēlējos izteikt savu mazā cilvēka viedokli. Intervijai nav ne vainas un arī atbildes ir interesantas. Problēma slēpjas apstāklī, ka tik tiešām salīdzinoši ikdienišķš students tiek uzdots par kaut ko īpašu.

Pareizi daži norāda, ka lielākā daļa maģistrantu strādā un mazāka daļa no viņiem piedalās vietējās un starptautiskās izspēlēs, saņem stipendijas, brauc apmaiņas programmās, darbojās ELSA un tamlīdzīgi.

Ne jau sveša laime sāpina, bet gan (juristu) sabiedrības neizpratne par to, kas ir un kas nav ievērības cienīgs sasniegums. Manuprāt, labas sekmes studijās un piedalīšanās vietēja mēroga mootos ir norma vidējam budžeta studentam. Plus punkti par de facto darbošanos ELSA un ASV vēstniecības padomē, bet tas noteikti nav nekas wow.

Vērīgākie Jurista Vārda lasītājiem gan jau atcerēsies senās rubrikas par nedēļas juristiem - atsauce uz Torgāna kungu arī nepārsteidz, savukārt tēze " [n]egribu laist garām priekšmetus šeit, man tie visi tiešām patīk. Ir sajūta, ka, piemēram, izvēloties "Erasmus" programmu, es ļoti daudz tur iegūtu, bet vienlaikus kaut ko zaudētu šeit" liek pasmaidīt.

Es nevaru teikt neko sliktu par K.Bērziņu, jo viņu nepazīstu, bet gribētu ieteikt profesionāļiem akli nevērtēt šādu studentu kā ne-ikdienišķu un super-duper perspektīvu. Katrai monētai ir divas puses un sausais atlikums, ko redzu no šī raksta ir sekojošs:

Starptautisko izspēļu un ārvalstu studiju pieredzes neesamība šādam, Latvijas vadošajā juridiskajā žurnālā aprakstītam studentam, var norādīt uz divām lietām - nevēlēšanos/nespēju sevi pierādīt augstākā līmenī un/vai uz sliktām juridiskās angļu valodas prasmēm. Tas pats attiecas uz de facto darbību sabiedriskajās organizācijās - tur ir desmitiem biedru, un es neredzu iemeslu, kādēļ pats darbības fakts tiek uzskatīt par sasniegumu.

Vēlreiz atkārtošu, ka nekādā veidā nemēģinu nopelt K.Bērziņas aktivitātes, vien vēlos uzsvērt, ka intervijā minētā informācija norāda, ka viņa ir viena no klasiskām LU studentēm, ne vairāk, ne mazāk. Varu saderēt, ka viņas kursa biedri varētu nosaukt vismaz vēl 5-10 citus studentus, kas ir piedalījušies starptautiskās izspēlēs, studējuši ārvalstīs, saņēmuši Morberga stipendijas, rakstījuši Jurista Vārdam, strādā valsts pārvaldē/tiesā/zvērinātu advokātu birojos un tamlīdzīgi.

PR nenorāda uz izcilību, tas norāda tikai uz PR. To ir grūti nepamanīt! Tomēr vienmēr atrodās daļa sabiedrības, kas ikdienišķo pārveido par kaut ko īpašu un tie, kas neiedziļinās, nodomā ""jā, jā, tā taču ir... ja jau pat Jurista Vārds tā raksta." Tikai manas pārdomas, paldies.
Baraks Osama > Topošais absolvents
18. Jūnijs 2014 / 21:13
6
ATBILDĒT
Par starptautiskajiem mootiem - var jau būt, ka necenšanās piedalīties tajos liecina par godkāres trūkumu (kaut gan noteikti ne katrā gadījumā), bet vai tas pats par sevi ir pietiekami spēcīgs arguments? Kā pretstatu varu norādīt studentus, kas, šķiet, nelaiž garām nevienu no mootiem, bet pārējos studiju kursos sekmes ir stipri svārstīgas. Vai nu viņus saista tikai šis šaurais studiju aspekts (nesaku, ka mazvarīgais), vai arī pārējās studijas apzināti tiek upurētas sacensību vārdā. Ne katrs to var un grib. Bez tam - ko darīt studentiem, kam starptautiskajos mootos apspēlētās tiesību nozares (SPT, ES tiesības) neinteresē tik lielā mērā, lai iedziļinātos tajās mootam atbilstošā līmenī?

Savukārt par apmaiņas studijām nesaskatu neko sliktu, ka meitene vēlas pilnvērtīgi apgūt vietējos ūdeņus un tikai tad skatīties uz aizrobežu labumiem. Es arī nekad neesmu bijis pārliecināts, ka studiju laikā braukāt apmaiņas programmās un tur pamācīties kaut ko bez dziļāka konteksta (jo kāds konteksts var būt svešā programmā studiju vidū?) ir labāk nekā jau pēc LU pabeigšanas iegūt konkrētu specializāciju ārvalsts programmā. Principā tas pats, kas iepriekšējam argumentam - noteiktu studenta tipu šāda darbošanās droši vien piesaista un tas no tās gūst labumu, bet diez vai tas ir universāls kvalitātes rādītājs. Ja tā padomā, būšu nepatīkami pārsteigts, ja pie mums nākotnē izplatīsies tendence šķībi skatīties uz studentiem bez starptautiskās studiju/izspēļu pieredzes.
Slaists > Baraks Osama
19. Jūnijs 2014 / 07:11
1
ATBILDĒT
Labi, ka pats esi sasniedzis kaut vai tik daudz. Tas jau ir apsveicami. Ja uzskati, ka katrs students - studē, strādā mācās, piedalās mootos un dažādās organizācijās, tad vai to visu pats dari? Un kāds Tavuprāt būt "īpašs" students? Tas kas piedalījies vienā vai dažos statptautiskos mootos? Tādu tiešām ir daudz. Lai meitenei veicas un beidzam meklēt kaut ko sliktu parastā intervijā.
. > Slaists
19. Jūnijs 2014 / 08:16
5
ATBILDĒT
Īpašs students ir tāds, kurš pārspēj savus vienaudžus ar unikālu un nobriedušu skatījumu uz dzīvi un jurisprudenci. Vārdus, lai varētu salīdzināt? Tāds kā MP, kurš savās studenta publikācijās pateica to, ko Latvijas tiesas tobrīd vēl nesaprata (genocīda vs. noziegumu pret cilvēci izpratne), tāds kā ED, kura pirmā kursa kāzusa risinājumu KT rādīja kā piemēru vecāko kursu studentiem, tāds kā AR, kurš uzvarēja prestižākajā tiesu izspēlē Eiropā un nav tālāk jāstāsta, kur viņš studēja. Lūk, šādi studenti ir īpaši un šādu cilvēku intervijas es labprāt izlasītu. Būtu interesanti uzzināt viņu skatījumu uz studiju procesu šeit un ārvalstīs, tiešas atbildes uz jautājumiem, kā viņi tik agrā vecumā prata vairāk un labāk nekā pieredzējušie juristi. Gribētu uzzināt to odziņu, kas viņiem ļāva atšķirties no pārējiem un izrauties no gaļasmašīnas, kā arī atbildi uz tik vienkāršo jautājumu - kā Jūs studējiet? Vai ED lasa vairāk kā citi? Ja mēs visi tik daudz lasīsim, vai mēs visi kļūsim par doktoriem un studentu mīlētiem pasniedzējiem? To es gribētu uzzināt. Šajā intervijā es to neuzzināju.
Topošais absolvents > Baraks Osama
18. Jūnijs 2014 / 23:03
5
ATBILDĒT
Labojiet, ja kļūdos, bet šķiet, ka Jūsu argumenta esence ir mēģinājums pierādīt, ka starptautiska pieredze nebūt nav nepieciešams priekšnoteikums Latvijas darba tirgum. Protams, tam es neiebilstu.

Turpretī ar savu iepriekšējo komentāru es centos norādīt uz, manuprāt, absurdo intervijas/raksta būtību, proti, apstākli, ka "klasiska" LU studente ar labām sekmēm, darba pieredzi, dalību pāris vietēja mēroga izspēlēs un ķeksīti sabiedriskās organizācijās, tiek novietota uz Latvijas juristu podesta kā etalons ikvienam "ne-ikdienišķam" jaunajam profesionālim, kā paraugs pēc kura jātiecas. Kā jau norādīju iepriekš - šajā rakstā minētā informācija nenorāda uz nevienu ekstraordināru īpašību, kas izceltu mūsu diskusiju varoni uz citu studentu fona, ja vien neskaita centību un šo PR rakstu. Ar to visu gribēju teikt - ir vairāk nekā uz abu roku pirkstiem saskaitāmi studenti, kuru akadēmiskās kvalitātes un līdzšinējie rezultāti ir ievērojami augstāki nekā rakstā minētie. Un jau atkal - tas nebūt nenoniecina K.Bērziņas aktivitātes, tomēr vērīgam cilvēkam būtu jāspēj atšķirt "kas ir kas", uz ko es arī rūpīgi aicinu visus raksta plusiņu licējus.

Mums nevajadzētu krist eiforijā par kārtīgu studentu ikdienišķām darbībām un ir jāatšķir graudi no pelavām. Mēs visi studējam, strādājam un esam sociāli aktīvi, bet vai šīs de facto darbības padara mūs par īpašiem? Nē. Ir vairāki, nu jau pieredzējuši profesionāļi, kuri tiešām ir devuši ievērojamu artavu tiesiskās domas attīstībā un bijuši izcili vēl būdami studenti. Tomēr, lai kā es censtos, raksta varoni šiem cilvēkiem pieskaitīt nevaru (vismaz ne pašlaik). Tāpēc aicinu visus būt rūpīgākiem un kritiskākiem savos spriedumos, citādi šis raksts atgādina I.Grigules priekšvēlēšanu kampaņu. Pāris plakātu un puse valsts notic, ka cilvēks patiešām ir vissvarīgākais alias atzīme 8 un trīs izspēles ir tas, pēc kā ir jāttiecas. C''mon!
mja
18. Jūnijs 2014 / 16:40
5
ATBILDĒT
Kad pašam nav priecīgs prāts, tad sveša laime sāpina.
STUDENTE
18. Jūnijs 2014 / 16:15
6
ATBILDĒT
Tieši tā! Daudzi strādā, piedalās izspēlēs un vēl studē. Tad vajadzēja kādu talantīgāku intervēt, kur patiešām lieli sasniegumi.
Seskis
18. Jūnijs 2014 / 12:00
1
ATBILDĒT
Ja es nebaidītos no Prokuratūras un piespiedu ārstēšanas, ievietotu arī pašslavinošu rakstu par sevi, bet šoreiz respektēšu Jurista Vārda cienījamo lasītāju psihisko stāvokli un izvairīšos no traumējošām darbībām.
Studente
18. Jūnijs 2014 / 08:22
7
ATBILDĒT
Tikai sevis slavināšana. Nekā noderīga.
. > Studente
18. Jūnijs 2014 / 09:44
4
ATBILDĒT
Piekrītu. Ceturtajā kursā strādāt un piedalīties tiesu izspēlēs absolūti nav nekas unikāls. Katrā kursā ir vismaz 20 tādi studenti. Bet reklāmraksts jauks!
visi numura raksti
Gatis Litvins
Diskusija
Kur ir vārda brīvības robežas, runājot par PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumiem
2014. gada 15. maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā, un Valsts prezidents 31. maijā tos izsludināja. Krimināllikuma 74.1 pantā dispozīcija izteikta šādā redakcijā: "Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, ...
4 komentāri
Andrejs Judins
Diskusija
Starptautisko noziegumu noliegšana, attaisnošana, slavināšana un rupja noniecināšana
2014. gada 15. maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Šī publikācija ir sagatavota, lai palīdzētu labāk izprast KL 74.1 pantā noteikto un veicinātu diskusiju par tā ...
Ilze Tralmaka, Artūrs Kučs
Diskusija
Vēstures faktu interpretācija Krimināllikumā un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos
2014. gada 15. maijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem likumdevējs noteica kriminālatbildību par divu režīmu – Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk – PSRS) un nacistiskās ...
Aleksejs Dimitrovs
Diskusija
Krimināllikuma 74.1 pants: īss komentārs no cilvēktiesību skatpunkta
Jurista Vārds
Tiesību politika
Smēķēsim ierobežotāk!
Šā gada 12. jūnijā Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu". Pieņemtās izmaiņas likumā, kas reglamentē tabakas izstrādājumu tirdzniecību, ...
AUTORU KATALOGS