Eiropas Komisijas attīstības komisārs Andris Piebalgs šā gada 24. septembrī ANO Ģenerālās asamblejas sesijā uzstājās ar runu Rights-Based Approach – a contribution for the post 2015, kurā uzsvēra, ka "cilvēktiesībām jābūt attīstības sirdī".
19. augustā "Jurista Vārdā" bija publicēts Jāņa Plepa raksts "Ārvalstu precedenti konstitucionālajā tiesvedībā: Latvijas prakse", kurā autors secina, ka pēdējā laikā vērojama rezervēta un mazliet skeptiska Satversmes tiesas attieksme pret ārvalstu precedentiem. Daudz nozīmīgāka šajā ziņā joprojām ir starptautisko institūciju, vispirms jau Eiropas Cilvēktiesību tiesas, prakses pārņemšana Latvijas tiesiskajā sistēmā. Likumdevēja mērķis nav bijis Satversmē ietvertās cilvēktiesību normas pretstatīt starptautiskajām cilvēktiesību normām, bet gan gluži pretējs – panākt šo normu savstarpēju harmoniju. Satversme pēc iespējas iztulkojama tā, lai šis iztulkojums nenonāktu pretrunā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību aizsardzības jomā.
Savukārt kaimiņos Lietuvas Konstitucionālā tiesa nav tik samiernieciska ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi. Iespējams arī, ka mūsu Satversmes tiesai vienkārši nav bijis izdevības spilgtāk parādīt sava raksturu, jo nav bijusi tāda nepieciešamība kā Lietuvai.
2004. gada 25. maijā Lietuvas Konstitucionālā tiesa pieņēma spriedumu, ar ko atzina, ka valsts prezidentam, kurš ir atcelts no amata impīčmenta procedūrā, ir uz mūžu liegts atkārtoti kandidēt uz valsts prezidenta amatu. Turklāt 2004. gada 15. jūlijā Lietuvas parlaments pieņēma Parlamenta vēlēšanu likuma grozījumus, ar kuriem noteica, ka persona, kura atbrīvota no amata impīčmenta procedūrā, nevar būt parlamenta deputāts. Savukārt 2011. gada 6. janvārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta lietā Paksas v. Lithuania atzina, ka Lietuva ir pārkāpusi R. Paksa pamattiesības, uz mūžu liedzot viņam iespēju piedalīties parlamenta vēlēšanās. Tiesa šo aizliegumu atzina par nesamērīgu un neatbilstošu tiesībām uz brīvām vēlēšanām. Palika jautājums: vai aizliegums uz mūžu piedalīties valsts prezidenta vēlēšanās ir samērīgs cilvēktiesību ierobežojums? Ar šo jautājumu 2014. gadā Lietuvas parlaments vērsās Konstitucionālajā tiesā.
Lietuvas Konstitucionālā tiesa 2014. gada 20. marta lēmumā atzina, ka tā neatkāpjas no 2004. gada 25. maija spieduma un joprojām atzīst, ka aizliegums uz mūžu atkārtoti kandidēt uz valsts prezidenta amatu nepārkāpj R. Paksa cilvēktiesības. Turklāt Lietuvas Konstitucionālā tiesa nodefinēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas ietekmi uz valsts konstitucionālo sistēmu. Konstitucionālā tiesa atzina, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmums pats par sevi nevar kalpot par pamatu pārinterpretēt (mainīt) oficiālo konstitucionālo doktrīnu (tās noteikumus), ja šāda pārinterpretācija, neesot atbilstošiem valsts konstitūcijas grozījumiem, būtiski maina konstitucionāli tiesisko regulējumu (inter alia konstitucionālo institūtu – impīčmenta, zvēresta un vēlēšanu tiesību – sistēmisko izpratni), kā arī pārkāpj konstitucionālās vērtības un samazina valsts konstitūcijas pārākumu tiesību sistēmā.
Lietuvas Konstitucionālā tiesa ir pateikusi, kurā pusē atrodas cilvēktiesību sirds, un nodefinējusi robežu, cik tālu plešas Lietuvas Konstitūcijas atvērtība Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei. Iespējams, nākotnē arī Satversmes tiesai var nākties noteikt šo robežu, lai aizsargātu Satversmes ievaddaļā noteiktās konstitucionālās vērtības.