Latvijas Republikas Saeima 2014. gada 3. jūlija plenārsēdē pirmajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā".1 Tas paredz reformēt maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administratori) statusu, tas ir, pielīdzināt valsts amatpersonām un uz tiem attiecināt likumā noteiktos valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumus. Tādēļ šī raksta mērķis ir izvērtēt iecerēto Maksātnespējas likuma grozījumu par administratoru statusa maiņu pamatojumu un nepieciešamību, kā arī analizēt šo grozījumu pretrunas un iespējamās problēmas, kas radīsies, ja minētais likumprojekts stāsies spēkā atbilstoši 3. jūlija plenārsēdē atbalstītajai redakcijai.
Redakcijas piebilde. Autora analizētais likumprojekts joprojām nav guvis tālāku virzību, taču 25. septembrī cita likumprojekta ietvaros, veicot grozījumus Maksātnespējas likumā, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī priekšlikumu, kas paredz maksātnespējas procesa administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām.
Spēkā esošais maksātnespējas tiesiskais regulējums neapšaubāmi nav pilnīgs, tostarp uzlabojama ir arī administratoru uzraudzības sistēma. Tomēr iecere ieviest tik radikālas izmaiņas attiecībā uz administratoru statusu rada pamatotas bažas par to, vai administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām ir piemērots un atbilstošs instruments maksātnespējas tiesiskā regulējuma uzlabošanai. Varbūt šaujam ar lielgabalu pa zvirbuļiem? Varbūt varam saskatīt āža kāju iecerētajā administratoru statusa reformā?
Reformas pamatojums un nepieciešamība
No likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" anotācijas izriet, ka administratoru statusa reformas pamatā ir valsts vēlme nodrošināt juridisko profesiju vienotu attīstību, administratoru rīcības neitralitāti un neatkarību, kā arī paaugstināt administratoru atbildības un kompetences līmeni. Jāteic gan, ka nav saprotams, kā plānotie grozījumi varētu nodrošināt šo mērķu sasniegšanu. Piemēram, likumprojekta normas ir ārkārtīgi attālinātas no citu juridisko profesiju (zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu) darbības vispārējiem principiem, korporatīvās pārvaldības un uzraudzības modeļiem, tādēļ ir skaidrs, ka šādi grozījumi nevar nodrošināt juridisko profesiju vienotu attīstību. Grozījumi Maksātnespējas likumā arī būtiski pazemina administratoru kvalifikācijas pilnveides prasības, tādēļ nav loģiski sagaidīt, ka šādi grozījumi varētu paaugstināt administratoru kompetenci.
Taču viens no būtiskākajiem aspektiem, kas jāuzsver saistībā ar iecerēto administratoru statusa reformu, – likumprojekta anotācija nesniedz atbildi uz jautājumu, kas ir tās funkcijas, kuru īstenošanas dēļ administratorus pēc būtības varētu pielīdzināt valsts amatpersonām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
