Tieslietu padome tika izveidota pēc ilgstošām un plašām diskusijām gan speciāli izveidotajā Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijā, gan arī Juridiskajā komisijā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis bija nodrošināt līdzsvaru ar pārējiem valsts varas atzariem – Saeimu un Ministru kabinetu. Likumdevējs uzskatīja, ka tiesu sistēmai svarīgu jautājumu apspriešanā un izlemšanā vairāk jāiesaista pati tiesu vara.
Likuma "Par tiesu varu" 89.1. pants nosaka, ka Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.
Šodien no Saeimas skatpunkta esmu gatavojusies runāt par divām problēmām. Vispirms par likumdevēja, izpildu varas un tiesu varas savstarpējām attiecībām. Pēc tam izteikšu savu viedokli par to, vai Tieslietu padomes izveidošana ir sevi attaisnojusi.
Tieslietu padomes, likumdevēja, izpildu varas un tiesu varas savstarpējās attiecības
Balstoties uz Venēcijas komisijas 2007. gada ziņojumu,1 kas tika veltīts tiesnešu iecelšanai amatā un tieslietu padomju uzdevumiem, jāsaka, ka nav viena standartizēta modeļa, kas obligāti būtu jāizmanto demokrātiskai valstij, veidojot augstāko tieslietu padomi. Eiropas Savienības valstu vidū pastāv dažādi modeļi. Tāpēc nevaru piekrist I. Bičkoviča šodienas konferencē teiktajam. Venēcijas komisija nav norādījusi, ka politiķiem, parlamenta deputātiem un izpildvaras pārstāvjiem nevajadzētu būt padomes sastāvā. Ziņojumā ir minētas valstis, kur citu varas struktūru iesaiste šādās padomēs ir izslēgta vai minimizēta. Taču ir valstis, kur tieslietu padomēs ietilpst citu valsts varas struktūru pārstāvji. Galvenais, ka šādā padomē jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp tiesnešu skaitu un citiem ex officio vai ievēlētiem padomes locekļiem. Proti, lielākā daļa locekļu ir jāievēlē pašiem tiesnešiem, taču tiesnešu skaita nomācošs pārsvars var raisīt bažas par "korporatīvās pārvaldes" risku.2
Runājot par likumā noteikto Tieslietu padomes kompetenci, Latvijā pastāv divi atšķirīgi viedokļi. No vienas puses, atsevišķi tiesu varas pārstāvji pauž bažas par nepietiekamu funkciju un varas deleģējumu Tieslietu padomei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
