ŽURNĀLS Tiesību politika

11. Novembris 2014 /Nr.44/45 (846/847)

Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
Rīga, 2014. gada novembris

Ievads

Partija "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ir vienojušās izveidot valdību, kura turpinās iepriekšējās valdības iesākto politiku, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, fiskālās atbildības un makroekonomiskās stabilitātes, ilgtspējas, sociālās un teritoriālās solidaritātes, kā arī nozaru sadarbības principiem, nodrošinot regulāru dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

Valdības prioritātes ir vērstas uz Latvijas iedzīvotāju apņēmību kopīgi sekmēt valsts attīstību, lai sasniegtu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam (NAP 2020) noteiktos mērķus.

Valdības darba virsmērķis ir vairot ikvienas ģimenes un iedzīvotāja labklājību un piederību Latvijai, lai latviskā dzīvesziņa kļūtu par būtisku ikdienas sastāvdaļu. Tā sasniegšanu panāksim ar strauju, bet ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kas sakņojas plašākā nodarbinātībā un ikviena veikuma produktivitātes pieaugumā. Veidosim Latviju par ģimenēm un bērniem draudzīgāko valsti.

Valdības prioritātes – tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte un valsts drošība – ir vērstas uz Latvijas iedzīvotāju apņēmību kopīgi veidot valsts attīstību, sagaidot Latvijas simtgadi plaukstošā aktīvu, veselu, izglītotu un atbildīgu pilsoņu valstī.

Valdība apņemas stiprināt nacionālo drošību, kas ir būtisks valsts stabilitātes, labklājības un attīstības garants. Tikai mēs paši esam savas valsts nākotnes veidotāji. Mums savā zemē ir jāgādā par drošību ne tikai krīzes situācijās, bet arī ikdienā, nodrošinot stabilitāti un sniedzot sociālo drošību ikvienam. Centīsimies panākt uz vienotām vērtībām balstītas sabiedrības saliedētību, īpašu uzmanību veltot sabiedrības integrācijas jautājumiem.

Uzsākot darbu pie 2015.–2017. gada budžeta ietvara, budžeta investīcijas tiks veiktas valdības noteiktajās prioritātēs, vienlaikus saglabājot fiskāli atbildīgu budžeta politiku un makroekonomisko stabilitāti.

Mēs apņemamies strādāt, lai nodrošinātu NAP2020 rādītāju sasniegšanu, tajā skaitā:

  • vidējais ikgadējais IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju turpmākajos trijos gados sasniegs piecus procentus;

  • virzīsimies uz to, lai iedzīvotāju dabiskais pieaugums 2020. gadā sasniegtu pozitīvu vērtību;

  • samazināsies ienākumu nevienlīdzība, summārajam ienākumu nevienlīdzības S80/S20 indeksam 2017. gadā sasniedzot 5,4;

  • palielināsies nodarbinātības līmenis, 2017. gadā sasniedzot 73 % iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem;

  • darbaspēka produktivitāte apstrādes rūpniecībā uz vienu nodarbināto 2017. gadā sasniegs 24 tūkst. euro faktiskajās cenās;

  • ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2017. gadā sasniegs 1,2 % no iekšzemes kopprodukta;

  • izglītojamo proporcija profesionālās izglītības programmās pēc pamatizglītības ieguves 2017. gadā sasniegs 45 %;

  • dabas resursu izmantošanas produktivitāte 2017. gadā pieaugs līdz 540 euro uz vienu resursu tonnu;

  • nabadzības riska indekss ģimenēs ar trim un vairāk apgādībā esošiem bērniem 2017. gadā samazināsies līdz 30 %;

  • Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits 2017. gadā sasniegs 56 gadus vīriešiem un 60 gadus sievietēm.

 

I. TAUTSAIMNIECĪBAS IZAUGSME

Nodrošināsim tautsaimniecības izaugsmi ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājībai un konkurētspējai, vienojoties par galvenajiem mērķiem budžeta, nodokļu politikas, nodarbinātības, uzņēmējdarbības, investīciju piesaistes, digitālo tehnoloģiju izmantošanas, izglītības, dabas resursu un ar tām saistītajās nozarēs.

 

Tautsaimniecības izaugsme, makroekonomiskā stabilitāte, fiskālā politika

1. Nodrošināsim nodokļu iekasējamības palielinājumu, virzoties uz nodokļu ieņēmumu apjomu pret iekšzemes kopproduktu 1/3 apmērā.

2. Turpmākajos gados īstenosim vidēja termiņa budžeta ietvarā noteiktos strukturālā deficīta mērķus. Turpināsim ievērot fiskālo politiku, kas paredz virzību uz ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta ieviešanu.

3. Nodrošināsim prognozējamu nodokļu politikas attīstību.

4. Īstenosim ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus un aktīvi vērsīsimies pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot kontrabandas, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas, aplokšņu algu un nelegālās nodarbinātības apkarošanai.

5. Nodrošināsim stabila, efektīvi regulēta un uzraudzīta finanšu sektora attīstību par inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu tautsaimniecības nozari, kas sniedz kvalitatīvus finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tajā skaitā piesaista investīcijas uzņēmējdarbībai.

6. Lai pilnveidotu mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu, veiksim visaptverošu izvērtējumu, ņemot vērā nodokļa regulējuma ietekmi uz valsts budžetu, ēnu ekonomiku, nodarbināto sociālo aizsardzību un uzņēmējdarbības uzsākšanu.

7. Ņemot vērā tirgus nepilnību analīzi un papildinot komercsektora piedāvājumu, izstrādāsim jaunas atbalsta programmas, paplašinot Attīstības finanšu institūcijas darbību.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Domu mantojums
Frīdrihs Georgs fon Bunge  
1864. gada 12. novembrī Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprināja tiesību zinātņu doktora Frīdriha Georga fon Bunges sastādīto Baltijas provinču tiesību kodifikācijas trešo, privāttiesību nodaļu – Livonijas, Igaunijas un ...
3 komentāri
Jānis Lazdiņš
Domu mantojums
Baltijas Civillikums laikmetu griežos: likuma pieņemšanas 150 gadu jubilejas atcerei
Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa jeb Baltijas Civillikums tika izstrādāts vācu vēsturiskās tiesību skolas pandektu doktrīnas garā, ievērojot romiešu–ģermāņu tiesību tradīciju, saglabājot likuma tekstā atsevišķas ...
Erlens Kalniņš
Domu mantojums
Vietējo civillikumu kopojuma “romiešu tiesību daļas” izstrādāšanas metode
Jānis Rozenfelds
Domu mantojums
Maldības tiesiskā regulējuma īpatnības Vietējo Civillikumu kopojumā
Civīllikumi (Vietējo likumu kopojuma III daļa), dažos izdevumos1 arī Latvijas (Baltijas) privātlikums, arī Vietējo civillikumu kopojums2 – apstiprināti 1864. gada 12. novembrī, stājušies spēkā 1865. gada 1. jūlijā.3 No vietējiem ...
Jurista Vārds
Informācija
Darbu sākusi 12.Saeima un 38.Ministru kabinets  
Kā jau plašāk izskanējis, pagājušajā nedēļā darbu sāka Latvijas Republikas jaunievēlētā 12. Saeima, kā arī pēc skaita 38. Ministru kabinets. Līdz ar to ir mainījies gan valdības, gan Saeimas un tās Prezidija, arī pastāvīgo ...
AUTORU KATALOGS