ŽURNĀLS Domu mantojums

Ievads

Pēc pirmajiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem izstrādāt Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļu, kurā tiktu kodificētas spēkā esošās Baltijas guberņu civiltiesības, 19. gs. 50. gadu beigās šis darbs tika uzticēts bijušajam Tērbatas Universitātes profesoram un ievērojamam Baltijas vietējo civiltiesību pētniekam Frīdriham Georgam fon Bungem (Friedrich Georg von Bunge),¹ kurš tolaik ieņēma Rēveles rātes sindika un birģermeistara amatus.

Civillikumu kopojuma sākotnējais projekts tika izstrādāts samērā ātri, un to iespieda pa daļām laikā no 1860. līdz 1862. gadam. Projekta plašāka apspriešana nenotika, taču tika ņemti vērā atsevišķu augstāko tiesu, tiesnešu un pilsētu rāšu, kā arī praktizējošo juristu un tiesību zinātnieku izteiktie viedokļi. 1862. gada oktobrī civillikuma kopojuma projekts vācu valodā tika pabeigts, un īpašas komitejas vadībā projekts tika sagatavots galīgai apstiprināšanai, t.sk. pārtulkots krievu valodā. Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļu jeb Vietējo civillikumu kopojumu – tā tekstu krievu valodā Krievijas impērijas cars Aleksandrs II apstiprināja 1864. gada 12. novembrī.

Vietējo civillikumu kopojums tika publicēts 1864. gada 25. novembrī vienlaikus krievu un vācu valodā (bez jebkādas norādes uz to, ka oficiālais statuss būtu tekstam krievu valodā), un tas stājās spēkā 1865. gada 1. jūlijā. Taču 1869. gadā kādā jautājumā (par zemes atsavināšanu dzelzceļa vajadzībām) tika konstatētas atšķirības starp abiem tekstiem. Tāpēc 1870. gada 16. novembrī cars apstiprināja Valsts padomes lēmumu, kurā tika noteikts, ka pretrunu gadījumā prioritāte ir Vietējo civillikumu kopojuma tekstam krievu valodā.²

Izstrādājot Vietējo civillikumu kopojuma projektu, fon Bunges uzdevums bija sakopot Baltijas guberņās spēkā esošās civiltiesības, pēc būtības neko nemainot un neradot jaunas tiesību normas. Tāpēc šī kopojuma izstrādāšanu nevar uzskatīt par kodifikāciju īstā nozīmē, jo tās rezultātā notika vienīgi spēkā esošo tiesību normu apkopošana un sistematizēšana vienā likumu krājumā. Turklāt zem katra Vietējo civillikumu kopojuma panta ir uzrādīti tiesību avoti, uz kuriem pamatojas attiecīgajā pantā izteiktā tiesību norma.³

Izstrādāšanas metodes raksturojums jaunākajā literatūrā

Kā norādījis ievērojamais tiesību vēsturnieks Voldemārs Kalniņš, izstrādājot Vietējo civillikumu kopojuma projektu, fon Bunge ir centies aizgūt pantu formulējumus pēc iespējas no kādiem autoritatīviem avotiem un ir atkāpies no tiem tikai ārkārtējos gadījumos.