Iepriekš būdams Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks, 2011. gada 2. augustā Ints Ķuzis kļuva par visas Valsts policijas priekšnieku. Jaunais amats sakrita ar laiku, kad liela daļa kolēģu, tostarp pieredzējuši izmeklētāji, jau bija atstājuši vai vēl steidza pamest policistu rindas. Nenoliedzami, tas līdz ar krīzes dēļ samazināto finansējumu šai jomai ietekmēja Valsts policijas darbu, un pēdējos gados aizvien biežāk publiski ir izskanējusi kritika tās veiktajai izmeklēšanas kvalitātei. Cik tā ir pamatota un ko no policijas šodien var prasīt un sagaidīt sabiedrība, profesionālo svētku – ikgadējās Policijas dienas – priekšvakarā "Jurista Vārds" intervijā jautāja ģenerālim I. Ķuzim.
Mūsu saruna notiek policijas profesionālo svētku, ko atzīmē 5. decembrī, gaidās un Zolitūdes traģēdijas atceres pirmajā gadadienā. Ar kādām sajūtām šogad Valsts policijas vadība sagaida Policijas dienu?
Pirms vairākiem gadiem, raksturojot situāciju Valsts policijā, varēja sacīt, ka ejam cauri ellei, jo kopš 2009. gada, kad visapkārt plosījās dižķibele, manuprāt, tieši mēs izjutām vislielāko triecienu, sāpi un zaudējumus – bija jāšķiras ne vien no krietnas atalgojuma daļas, bet arī no ļoti daudziem kolēģiem. Arī es stājos šajā amatā laikā, kad viss bija sabrucis un bija jāceļ atkal augšā, taču vienlaikus ar to bija jāsadzīvo, tas viss bija jāsaprot.
Savukārt, ja runājam par šo gadu, iepriekš minētā kontekstā var sacīt, ka gaisma tuneļa galā jau ir saskatāma un uz to virzāmies. Mums ir skaidrs plāns, kā šo gaismu sasniegt, taču jautājums, vai plānotais piepildīsies. Ja mūsu iecerētais īstenosies, tad gan Valsts policijas attīstība ir neizbēgama.
Atskatoties uz aizvadīto gadu, no vienas puses, kopumā to noteikti varētu raksturot kā sarežģītu. Traģiskie notikumi Zolitūdē ļoti tieši skāra arī policiju, pieprasot no tās citādu rīcību un kompetenci izmeklēt tādu lietu, kāda līdz šim nav pieredzēta. No otras puses, šogad bijušas arī pozitīvas iezīmes, un noteikti vēlos pateikties kolēģiem, kuri bija ar mums un nāca klāt, jo beidzot esam sasnieguši to līmeni, kad darbu Valsts policijā atstāj mazāk cilvēku nekā pienāk klāt.
Visi šie pēdējie gadi mums ir saistīti tikai ar lieliem izaicinājumiem, un labi, ja mēs tos zinām, varam prognozēt. Diemžēl nereti par tiem uzzinām, tikai sastopoties aci pret aci, kā tas bija, piemēram, situācijā ar Zolitūdes traģēdiju – veikala ēkas sabrukšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes