Latvijas kā nelielas valsts tiesību sistēma ārvalstu tiesībnieku padziļinātu interesi izraisa visai reti un arī tad galvenokārt vēsturiskā vai salīdzinošo tiesību aspektā. Tādēļ īpašu mūsu uzmanību izpelnās katrs ārvalstīs tapis pētījums, kas veltīts kādam Latvijas tiesību institūtam, likumam vai tiesību nozarei.
Tā, piemēram, pirms dažiem gadiem lielu mūsu tiesībnieku ievērību guva vācu jurista Filipa Švarca (Philipp Schwartz) Vācijā aizstāvētais un grāmatas formā publicētais promocijas darbs, kas bija veltīts Civillikuma tapšanas apstākļiem un Vācijā tika izdots grāmatas formā (vēlāk tulkots latviski un izdots Latvijā Tiesu namu aģentūras apgādā).
Šī paša iemesla dēļ "Jurista Vārda" redakcijas interesi piesaistīja arī Maskavā izdota divu autoru (Valērijs Vorobjovs un Maksims Kacevs) monogrāfija, kas veltīta Latvijas konstitucionālās iekārtas izpētei: Валерий Воробьев, Максим Кацев. Конституционно-правовая система Латвийской Республики. Москва: МГИМО-Университет, 2011, 156 с.
Līdzīgi kā Švarca gadījumā, arī V. Vorobjova un M. Kaceva grāmatas pamatā ir zinātnisks darbs: viens no grāmatas autoriem M. Kacevs tieši par šo tēmu 2011. gadā ir aizstāvējis tiesību zinātņu kandidāta disertāciju, savukārt otrs grāmatas autors V. Vorobjovs ir bijis šī darba zinātniskais vadītājs. Jāatzīmē arī, ka M. Kacevs ir latviešu valodas pratējs un šis apstāklis ļāvis pētījumā izmantot avotus un literatūru latviešu valodā.
Īpašu nozīmi grāmatai piešķir apstāklis, ka abi tās autori (viens mācībspēka, otrs – kādreizējā studenta statusā) ir saistīti ar Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas paspārnē esošo Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtu (Московский государственный институт международных отношений) – augstskolu, kas ir galvenā šīs mūsu kaimiņvalsts diplomātiskā dienesta un ārlietu politikas kadru kalve.
Arī grāmatas ievadā autori norādījuši Krievijas ārpolitikas veidotājus kā savu mērķauditoriju un uzsvēruši grāmatas praktisko pielietojamību Latvijas Republikas iekšpolitisko procesu izpratnei, kā arī noderību Krievijas ārpolitikas prioritātes – "tautiešu politikas" – īstenošanā. Ņemot vērā aizvien agresīvāko Krievijas Federācijas starptautisko uzvedību, kas tiek balstīta tieši "tautiešu politikā" un kas 2014. gadā izpaudusies Krimas okupācijā un kara izraisīšanā Austrumukrainā, šis divu Krievijas Ārlietu ministrijas augstskolas tiesību zinātnieku kopdarbs pelna īpašu Latvijas juristu un politiķu ievērību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes