Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Decembris 2014 /Nr.49 (851)

Trieciens samākslotām tiesiskās aizsardzības shēmām
39 komentāri
Dr.habil.iur.
Kalvis Torgāns
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors

Šai rakstā meklēti cēloņi un risinājumi problēmai, kuras sakarā novembra sākumā četras bankas – AS "Norvik Banka", AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Reverta" – atklātā vēstulē vērsās pie jaunās 12. Saeimas deputātiem ar aicinājumu veikt efektīvus pasākumus. Vēstulē teikts: "Ļaunprātīgo maksātnespēju gadījumi jau sasnieguši tādu mērogu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu. Valstī atkārtoti tiek realizētas līdzīgas krāpšanas shēmas, izmantojot negodprātīgu tiesnešu, maksātnespējas administratoru un citu amatpersonu palīdzību, kuri savas rīcības tiesiskumu pamato ar formālu atsaukšanos uz tiesību aktiem un tajos piešķirtajām pilnvarām un uzliktajiem pienākumiem."1 Raksta ietvaros aplūkots judikatūras veidošanai nozīmīgs 2014. gada 31. oktobra Augstākās tiesas spriedums, kas lasāms šajā pašā "Jurista Vārda" laidienā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
12
3
komentāri (39)
39 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
mazgudrais
22. Decembris 2014 / 11:46
2
ATBILDĒT
tauta, beidzam cepties (īpaši tā sarkanā puķe)
likumdevējs ir paudis savu gribu, un viss; kreditori (un tiesas) visiem spēkiem mēģina nodarbotiues ar tiesību jaunradi ( faktiski "vecradi"), neatzīstot MNL likuma grozījumu tekstu un mēģinot iegrozīt to pavisam pretēji tā jēgai un mērķim, bet mērķis ir (arī) tāds - iedot bietē stulbam kreditoram, kurš nejēdz (vai negrib apjēgt), kam, cik aizdot, lai ar kredītiem nekropļu tautsaimniecību
Magone
20. Decembris 2014 / 17:23
0
ATBILDĒT
Jonam
Ja šeit kaut kas ir bezjēdzība, tad tā ir jūsu izpratne par tiesībām maksātnespējas procesā. Nav pamatots jūsu uzskats, ka tiesas pieņem šādus lēmumus, jo visi piekrīt un neviens ne par ko nesūdzās.
Tā, piemēram, banka tiesai sūdzas, ka administrators neatzīst banku par nenodrošināto kreditoru, jo bankas prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu. Administrators uzskata, ka banka ir nodrošinātais kreditors, nevis nenodrošinātais. Rajona tiesa 2013.gada oktobra lēmumā raksta. Citēju:
"Izvērtējot apstākļus lietā, tiesa uzskata, ka administratora lēmums ir likumpamatots un pareizs. Tā saskaņā ar Maksātnespējas likuma 7.panta pirmo daļu nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku. Tiesa uzskata, ka Bankas (minēts konkrēts nosaukums) secinājums par Maksātnespējas likuma 5.pantā norādīto fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķi ir kļūdains. Norādītā panta saturs -fiziskas personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas, tulkojums sistēmiski ar citām Maksātnespējas likuma normām un tāpēc nenozīmē, ka maksātnespējas process nevar skart trešās personas. Pretējā gadījumā Maksātnespējas likumā nebūtu iekļauta XVII nodaļa –darījumu apstrīdēšana, XVIII nodaļa –Līgumu izpilde un izbeigšana, XXVI nodaļas 144.pants –darījumu apstrīdēšana bankrota laikā, kuru regulējums tieši skar trešo personu tiesības un pienākumus. Līdz ar to 5.panta uzdevums ir pēc iespējas pilnīgāk izmantot parādnieka mantu, nevis izmantot tikai parādnieka mantu. Tā kā ir stājies spēkā tiesas spriedums (spriedums par parāda piedziņu no trešās personas), Banka jebkurā mirklī ir tiesīga realizēt savas hipotekārā kreditora tiesības, atsavinot (minēts vārds, mūsu gadījumā tas ir dēls jeb persona, kura devusi nodrošinājumu) dēla ieķīlātos īpašumus. Līdz ar to salīdzinot Banku ar citiem kreditoriem, kuru labā nav nostiprināta hipotēka, neapšaubāmi uzskatāma par nodrošināto kreditoru.
Tiesa uzskata par nepamatotu Bankas norādi, ka Maksātnespējas likuma 7.panta tiesību normas vārdiskā jēga ir plašāka nekā tās mērķis un likuma plāns, ka šis aizklātais likuma robs jānovērš teoloģiskās redukcijas ceļā – sašaurinot tiesību normas vārdisko izpausmi līdz tiesību normas mērķim. Tiesa secina, ka Bankai likumdevējs ir sniedzis iespēju parādnieka (tēva, mūsu gadījumā) saistības dzēst izmantojot ķīlas tiesību, kuras tiesisko dabu regulē Civillikums un kura tiesību normu atkārtots izklāsts Maksātnespējas likumā nav nepieciešams. Gadījumā, ja administrators atzītu Banku par nenodrošināto kreditoru, tai būtu iespēja tēva parādu atgūt dubultā –kā no tēva, tā arī no dēla ieķīlātajiem īpašumiem.
Ar šādu rīcību Banka rīkojusies pretēji Maksātnespējas likuma 6.pantā noteiktajiem principiem un proti pretēji labticības principam, kad noklusējusi savu saistību ar zemesgrāmatā reģistrētu hipotēku, tā izmantojot situāciju, lai netaisnīgi iedzīvotos, Banka rīkojusies pretēji kreditoru vienlīdzības principam, parādu atgūstot maksātnespējas procesā un vienlaicīgi ārpus tā."
Šādus lēmumus varu citēt un citēt. Pretēji tiesu lēmumi man nav zināmi. Protams, jūs jau varat domāt,ka esat gudrāks par visām Latvijas tiesām...Ko tad likumdevējs tagad ļoti labu izdarīja, precīzi pasakot grozījumos, ka kreditors, pretēji judikatūrai, ir uzskatāms par nenodrošināto kreditoru? Būs vēl lielāks ķīselis, kā jau tiesa raksta lēmumā –bankas izmantos to un mēģinās naudu saņemt dubultā –no tēva un dēla, noklusējot kreditora prasījumos tēva mn procesā, ka tāds nodrošinājums vispār ir, jo ja jau banka pēc 2015.gada 1.marta būs uzskatāma par nenodrošināto kreditoru šādos gadījumos, tad par kādiem nodrošinājumiem kreditora prasījumā tai vēl būtu jāraksta un administratoram jāatskaitās. Administrators jau arī nevar zināt potenciālās trešās personas, kuras varētu būt devušas nodrošinājumu, administrators zemesgrāmatā skatās tikai parādniekam piederošos īpašumus. Precedenti šādai banku pašdarbībai jau ir bijuši. Tām arī vienmēr nav jābūt bankām, tā var būt jebkura persona, kas saņēmusi nodrošinājumu. Tagad likumdevējs pavēris durvis vēl platāk... un mums atliek tikai paļauties uz šo personu, kuru prasījumu tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu, godaprātu.
Jons > Magone
22. Decembris 2014 / 10:17
1
ATBILDĒT
Magone, tak es jau teicu, Jūs paliekat pie sava, es pie sava (ja kas.. lasiet visu manu tekstu… tur daudz vairāk uzrakstīts, nekā Jūs te atkal pretī kaut ko rakstāt).
Visas iespējas Jums dotas, ejiet uz Satversmes tiesu un prasiet, lai atkal ir iepriekšējā 7.panta normas redakcija. Paskatīšos, kā Jums tas izdosies.
Es esmu diezgan daudz lasījis (saskāries arī) ar administratoru dīvaino normu traktējumu un tiesu praksi dīvaino… re pat Satversmes tiesa vienreiz pat to pateica, re tagad arī šajā Torgāna k-ga minētajā rakstā AT spriedums pieminēts… nja… un pieminēta tieši ‘’loti godprātīgā’’ administratora rīcība. Vai un par brīnumu.. administratori ‘’attaisnojas’’, ka lūk tā jau ir tikai normu neskaidrība, interpretācija, aa un vēl kreditori (parasti jau ‘’sazīmēti’’) tā lemj un sazin kas vēl, bet nekādā gadījumā administratoru ļaunprātība.. neviens taču administrators cietumā nesēž!
Ā.. un Jums nepatīk bankas? Nu ja.. bankas.. bankas… kādi nelieši tur ir… nu protams, ka nelieši (viņi takš piespieda nabaga uzņēmējus paņemt kredītus, pēc tam, kad jūt, ka ziepes spīd, piespiež sākt veidot shēmas.. tā jau uzņēmējs gribētu atdot aizdevumu, bet nu tā takš banka, kāpēc viņai atdot!?) nja… viņiem takš struktūrā ir juristi, kuri var kaut ko iebilst, pamatot pretēji administratoru ‘’tiesiskajam’’ viedoklim…, izcīnīt tiesvedībā kādu procesu, saskatot vistīrākās nejēdzības, gadu ilgajās cīņās tomēr kaut cik uzlabot tiesisko vidi (patoss?? Nu ja ka patoss!:D Jo tiesisko vidi paši administratori izveidotu bez bankām/kreditoriem, vienkārši bankas traucē to darīt!?) :D
p.s. ne visi administratori ir shēmotāji, ne visi, bet tie daži, kuru arī daudz, veido priekšstatu par visu kastu, bet tas kurš tiešām gribētu censties strādāt tiesiski, viņš vienkārši necels brēku, jo tad vispār viņu nelaidīs pie siles:(
Magone > Jons
22. Decembris 2014 / 11:07
0
ATBILDĒT
Bija interesanti palasīt jūsu rakstīto par sūro dzīvi maksātnespējas jomā. Administratori jau ir tādi paši cilvēki un juristi kā pārējie -ne vienmēr arī administratori prot pareizi interpretēt tiesību normas. Lai kļūtu par labu juristu, nepietiek tikai ar diplomu, ir jābūt talantam "sajust tiesības".
Pareizi jūs teicāt, ka es rakstu ne jau jums, bet visiem, kas lasa JV. Tāpēc es rakstu. Man ir skaidras tiesības maksātnespējas procesā, manā rīcībā ir pietiekami plaša tiesu prakse maksātnespējas lietās. Ir ar ko padalīties.
Bet ar bankām nav īpašu problēmu. Tieši otrādi, ir izveidojusies laba sadarbība, jo bankas ar laiku arī redz, kurš administrators ir sakarīgs un kurš tāds nav. Daudzi banku juristi atbalsta viedokli, ka banka ir nodrošinātais kreditors, ja bankas prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu, kā arī trešajām personām piederošas mantas pārdošanu maksātnespējas procesos, un nesaprot kā vispār var uzskatīt citādi.
Lielākā problēma, kuru novēroju juristu vidū, ir vājas teorētiskās zināšanas un kritiskas attieksmes trūkums pret viedokļiem. Viens muļķis kaut ko pasaka un pārējie dara pakaļ, juridiski neanalizējot teikto. Maksātnespējas likumam jau nebija ne vainas, kaut kādu mazu kosmētisko remontu vajadzēja uztaisīt, bet ne vairāk. Problēmas ir piemērotājos.
Aksels
19. Decembris 2014 / 12:31
4
ATBILDĒT
Iespējams, ka spriedums ir taisnīgs, bet tomēr slikts. Ja liktu svaru kausos taisnīgumu un sliktumu,t.i., spriedums vairāk taisnīgs, vai slikts, tad grūti būtu noteikt uz kuru pusi tie nosvērtos, jo jāņem vērā, ka ne tikai iespējams izjaukta “shēma”, bet spriedumā izteiktās atziņas uzsāks savu “ceļojumu” uz citām lietām, kā rezultātā padarīs par neiespējamu realizēt labticīgus TAP. Protams, viegli no malas ir pateikt, ka spriedums ir slikts, bet atklāti sakot ļoti grūti šajā lietā būtu uzrakstīt LABU spriedumu, es domāju, ka esošajā situācijā - pat neiespējami, ja ar labu spriedumu domājams būtu novērst iespējamu shēmu un nesabojāt sistēmu kopumā. Un te nebūtu meklējama vaina tiesnešos – ne pirmajā līmenī, kas stiprināja TAP un kuriem pārmet nekompetenci, ne arī augstākajā līmenī, bet gan nesakarīgajā un pretrunīgajā tiesību normu jūklī ko mēs dēvējam par Maksātnespējas likumu. Un kā gan likums var būt sakarīgs, ja pat nosaukumu neaizdomājās nomanīt, kā rezultātā dzīvojam ar diviem Maksātnespējas likumiem (2007 un 2010.gads) un to nošķiršanai lietojam ļoti juridiskus terminus – vidējais likums un jaunais likums... Visu to pārdomājot, kontekstā ar komentēto spriedumu, nākas atcerēties senu parunu – no sūda kūku neuzcepsi! Atvainojos par izteikuma tiešumu, bet ir brīži, kad lietas ir jasauc īstajos vārdos.
Bet kamēr esošās tiesību normas darbojas, tienešiem, administratoriem un kreditoriem ir saistošs gan tas, ka saistības var tikt dzēstas, ja ievērota Maksātnespējas likumā noteiktā procedūra, kā arī Civillikuma 1309.pants, kurā noteikts ķīlas tiesības izbeigšanās pamats. Un pēdējais vēl nav atzīts par Satversmei neatbilstošu... un diez vai arī kādreiz tiks, jo juristi, kas rakstīja Civillikumu (BVCK), septiņas reizes padomāja un tad kaut ko rakstīja, savukārt mūsdienās vieglāk pieņemt septiņus dažādus maksātnepsējas tiesību regulējumus, pie tam ne reizi nepadomājot...
P.S. Pāris komentāriem - Ķīlas tiesība ir prasījuma blakus tiesība, nevis blakus saistība… Un citam autoram - ķīlas devējam nerodas regresa prasība pret parādnieku, tas nav galvojums!
Magone
19. Decembris 2014 / 10:26
0
ATBILDĒT
Jā, es ļoti labi saprotu, ko es rakstu. Es Jums visu laiku skaidroju, ka es rakstu par jau vairākus gadus pastāvošu tiesu praksi. Administrators drīkst tirgot trešajai personai (dēlam) piederošu mantu, ja tēvam ir uzsākts mn process un šis administrators ir administrators tēva mn procesā. Tiesas šādu pieeju atbalsta. Vai gan dēls šādam nolūkam (tēva nespēja maksāt kredītu un tēva mn process) nebija tēva bankai šo nodrošinājumu devis? Bija. Tad kāda dēla īpašā piekrišana vēl vajadzīga. Dēls par to ir tikai jāinformē. Banka kā nodrošinātais kreditors arī ātri saņem naudu, nevajag nekādus izpildu dokumentus un tiesu nolēmumus. Uz tāda pamata administrators pārskaita tēva bankai naudu, ka banka tēva mn procesā ir nodrošinātais kreditors.
Ne tikai rajona tiesas atbalsta šādu pieeju, bet redz ko nupat 2014.gada oktobrī raksta Rīgas apgabaltiesa, atceļot rajona tiesneses lēmumu, kur rajona tiesnese uzskatīja, ka administrators nedrīkstot tirgot trešajai personai piederošu mantu: "Nodrošinātajam kreditoram paredzētās privilēģijas izriet no Civillikuma 1278.panta un 1319.panta, paredzot, ka ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt prasījuma samaksu, un ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai. Lietā nav strīda par to, ka banka (minēts konkrēts bankas nosaukums) atzīta par nodrošināto kreditoru. Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese ir vērtējusi iespējamo paradnieces (mūsu gadījumā tēva, turpmāk tā arī rakstīšu) mantas sastāvu, vadoties no Maksātnespējas likuma 92.panta pirmās daļas 3.punkta - atgūtā manta, nonākot pie maldīga secinājuma, ka tēva maksatnespējas procesa administrators ir tiesīgs pārdot tikai tēvam piederošu mantu. Šajā gadījumā ieķīlātais īpašums ir dēla īpašums, kas nodrošina tēva saistības saskaņā ar aizdevuma līgumu un ķīlas līgumu (minēti konkrēti līguma numuri). No lietas materiāliem izriet, ka administratore Maksātnespējas likuma 81.panta trešās daļas, 146.panta trešās daļas kārtībā, (datums) nosūtīja mantas pārdošanas plānu visiem kreditoriem un parādniecei (tēvam), ka arī dēlam (ķīlas devējam). Pārdošanas plānā iekļauta dēlam piederošā ieķīlātā manta. No lietas materiāliem izriet, ka iebildumi netika pieteikti, kas deva piekrišanu plāna īstenošanai pārdodot īpašumu izsolē. Līdz ar to administratorei nebija tiesiska pamata nepildīt plānu. Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese nav izvērtējusi to, ka, ja jau kreditors uzskatāms par nodrošināto kreditoru, no tā izriet administratora pienākums apmierināt kreditora prasījumu. Šāda rīcība atbilst kreditoru un parādnieka interesēm, veicina iespējami ātru līdzekļu atgūšanu un sava prasījuma apmierināšanu, kas atbilst Maksātnespējas likuma 92.panta pirmās daļas 5.punktam. No pārsūdzētā lēmuma izriet, ka izsoles kārtība ir notikusi saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto kartību. Pirmās instances tiesas ieskatā "tēva maksātnespējas procesa ietvaros ir pārdots nekustamais īpašums, kas nepieder tēvam, tad ir atzīstams, ka administratore ir pieļāvusi būtiskus procesuālus pārkāpumus, tad izsole ir atzīstama par spēkā neesošu". Minētais ir pretrunīgs.
Jons > Magone
19. Decembris 2014 / 11:39
1
ATBILDĒT
Likumdevējs beidzot ļoti korekti attiecībā uz 7.pantu pateica, kad ir kas uzskatāms par nodrošināto un nenodrošināto kreditoru, tieši dēļ tā, ka pirms tam notika bezjēdzība.
Nu redz tiesai vairs nebūs iemesla izpausties. (jūs jau minat tos piemērus, kad dēli neiebilda, ka viņa mantu ieliek tēvu pārdošanas plānos un tirgo – tā situācija tiešām izskatās ļoti jauka – bet tikai no vienas puses. Tādā sarunāšanas kontekstā tas nav slikti un saprotam, ja jau ieķīlā mantu dēls, tad jāatbild par tēva saistību (tiešām ir labi arī kreditoram – nevajag tērēties, lai iztiesāt labprātīgo izsoli pret dēla mantu)). Tiesai jau viegli bija secināt, jo pēc būtības jau neviens īpaši necentās mainīt tiesu praksi, skaidrot teoriju, skaidrot Maks.likumā ietvertos nosacījumus par TAPiem, ka ‘’Jūsu nodrošinātais (tātad bez ķīlas)’’ nevarēs visu izpildīt principā, jo viņam tēvam - juridiskai personai nav mantas (ui, par šo daudz ko vēl par pateikt. Bet neteikšu :D, arī fizisko personu maksātnespējas procesos jāņem vērā, ka nodrošinātā kreditora statuss nav korekts apspriežamajā gadījumā. Sīkāk skat. MN likuma 148.pantu, tātad, ja manta pieder trešais personai – tas nav izpildāms un piemērošanā absurds!
Ziniet, mēs paliksim katrs savās domās :o)
Magone > Magone
19. Decembris 2014 / 10:27
0
ATBILDĒT
Civillietu tiesu kolēģija vērš uzmanību uz Maksātnespējas likuma 7.panta pirmajā daļā iekļauto nodrošinātā kreditora definīciju. Likumdevējs pantā nav speciāli noteicis, ka nodrošinājumam jābūt piederošam maksātnespējīgajam parādniekam (tēvam). Nodrošinātās mantas piederība nav norādīta vispār. Likumdevējs pantā ir norādījis kvalificējošo pazīmi - komercķīla, zemesgrāmatā reģistrēta hipotēka utt. Iespējams, ka likumdevējs nav uzskatījis par vajadzīgu konkrēti definēt nodrošinājuma piederību, jo nav uzskatījis to par kvalificējošo pazīmi, pēc kā noteikt kreditora statusu. Līdz ar to,
Maksātnespējas likuma 7.panta pirmās daļas tiesiskais sastāvs atbilst tiesiskajai situācijai,
kad kreditora prasījuma tiesības nodrošinātas ar maksātnespējīgajam parādniekam piederošu
mantu, ka arī tiesiskajai situācijai, kad kreditora prasījuma tiesības nodrošinātas ar trešajai
personai piederošu mantu.
Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā judikatūru, proti, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 4.oktobra lēmumu lietā NR.SPC-42/2013: "Ķīlas (hipotēkas) ņēmēja aizsardzības nosacījumi maksātnespējas procesā", kā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 5.februāra lēmumu lietā Nr. SKC-1447/2014, kurā norādīts, ka:
"Atbilstoši Maksātnespējas likuma 145.panta pirmajai daļai parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators. Parādnieka mantas pārdošanas plāns tiek realizēts atbilstoši likuma XX nodaļas noteikumiem, ciktāl šajā sadaļā nav noteikts citādi (Maksātnespējas likuma 146.panta ceturtā daļa).
Savukārt šā likuma 116.panta otrās daļas trešais teikums noteic, ka, vienojoties ar nodrošināto kreditoru par ieķīlātās mantas pārdošanu, administrators gādā, lai šī manta tiktu pārdota par iespējami augstāku cenu, ņemot verā nenodrošināto kreditoru intereses. Minētās normas iztulkojums kontekstā ar šā likuma 1.pantā definēto likuma mērķi - veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ia iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus, dod pamatu atzinumam, ka maksātnespējas procesa administratora uzdevums ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas, t.i., darboties kreditoru
interesēs."
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos argumentus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese nepareizi piemērojusi Civilprocesa likuma 617.panta pirmās daļas 6.punktu, atzīstot izsoli par spēkā neesošu. Civillietu tiesu kolēģija vērš pirmās instances tiesas uzmanību uz LR Civilprocesa likuma 617.panta ceturto daļu, kas nosaka, ja nekustamā īpašuma izsole atzīta par spēkā neesošu, rīkojama atkārtota izsole pēc tās izsoles noteikumiem, kura atzīta par spēkā neesošu" (proti, administratoram atkārtoti ir jāpārdod izsolē dēla manta).

Tā ir pastāvošā tiesu prakse. Bet likumdevējam sagribējās izkropļot tiesu praksi un turpmāk likuma 7.pantā ierakstīt, ka kreditors, kura prasījuma tiesības nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu, ir uzskatāms par nenodrošināto kreditoru. Tādēļ radīsies daudzas problēmas, tajā skaitā, problēma, kad tēva mn process ir beidzies, bet dēla hipotēka vēl nav pārdota utt.
Varbūt jums vēl ko atsūtīt un izskaidrot? Vienmēr laipni!
Skats no malas
19. Decembris 2014 / 10:20
0
ATBILDĒT
Nu jau šajā diskusijā aiz kokiem mežu neredz. Taču vienlaikus jāatzīst, ka šī diskusija atsedza kādu labu jautājumu – kā galvenā parādnieka saistību dzēšana fiziskās personas maksātnespējas procesā ietekmē nodrošinātā kreditora tiesības saņemt dzēsto saistību izpildījumu no trešās personas dotas hipotēkas? Un tādēļ man ir LIELS LŪGUMS Jurista Vārda redakcijai un pofesoram Torgāna kungam – būtu jauki lasīt dziļi iztirzātu rakstu par šo jautājumu. Un ir ļoti svarīgi, lai rakstu gatavo pieredzējis, autoritatīvs un – galvenais – objektīvs tiesību zinātnieks. Jo šī diskusija skaidri parāda, ka nezinātnieki deķīti pārlieku velk uz savu pusi. Līdzīgi kā Markss, Engelss un Ļeņins iedelizēja proletariātu, pazaudējot jebkādu objektīvismu, arī šajā diskusijā skaidri redzama nosliece bankas pataisīt par svēto grālu, cietējām un vadošo „šķiru”. Bet paliek jautājums – kāpēc tad banka deva 3, 5 vai padsmit miljonu kredītu „plikai bazbnīcas žurkai”? Vai tad tas savā būtībā nav absurds un muļķība, un muļķim mulķa tiesa – tāda taču bija tautas paruna.
Es katrā ziņā nevaru piekrist Jurčika interprtācijai par Civillikuma 1309.panta saturu. Jo pamatjautājums jau ir – kas ir hipotēka? Tā nav saistība, bet gan tiesība uz lietu gadījumā, ja saistība netiek pildīta. Bet, ja nav saistības, tad arī nav lietai par ko atbildēt. Es nesaprotu, kā var cieti uzskatīt, ka saistību dzēšana neietekmē tiesības vērsties pret hipotēku. Bet varbūt, ka 31.oktobra AT CD spriedums maina jau no sen seniem laikiem nākušo un Civillikumā nostiprināto hipotēkas kā LIETU TIESĪBAS raksturu. Jurista Vārda redakcija – lūdzu sarūpējiet kādu labu rakstu par šo jautājumu! Citādi šis karstais kartupelis kļūst pārlieku karsts, tiesu lietas būs daudz par šo jautājumu, tas nu ir skaidrs!
Svētītus Ziemassvētkus visiem!
Magone > Skats no malas
21. Decembris 2014 / 13:18
0
ATBILDĒT
Jā, tā ir -saistību dzēšana maksātnespējas procesā neietekmē tiesības vērsties pret hipotēku un neietekmē arī galvojuma spēkā esamību. Neskaidrības radušās, jo juridiskais formulējums -saistību dzēšana -nav gluži izdevies. Pareizāk būtu saistību dzēšanu dēvēt par "parādnieka atbrīvošanu no pienākuma nokārtot saistības pret kreditoriem". Tad lietas būtu skaidrākas un tā tas arī ir jāuztver. Saistību tiesība pēc maksātnespējas procesa nedzēšas un neizbeidzas. Tā ir spēkā esoša arī pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas. Saistību tiesību izbeigšanās veidi un spēkā esamība ir norādīti Civillikumā.
Jons
17. Decembris 2014 / 14:22
0
ATBILDĒT
AT 9 tiesnešu sastāvā īstenībā pateica to, ko māca juristiem LU kādā 2 kursā - … par hipotēkas, kā ‘’svētās govs’’ neaizskaramību, gan par pierādījumu vērtēšanas nepieciešamību u.c.
Savukārt Torgāna k-gs vēl pastiprināja AT spriedumā norādītās atziņas, prieks par valodu, kas ir skaidra un nepārprotama, bet žēl, ka tāpat atradīsies administratori krāpnieki un tiesneši, kas ‘’uzticas’’ administratoru viedoklim un tāpat shēmot turpinās un atkal paies gadi, kad konstatēs, ka hipotēka lietā ir hipotēka, ka tomēr administratoram nav taisnība… bet, kas ta administratoram, viņu piebaroja kreditors un tāpat nesauks takš par viņa tiesībām celt prasību vai lemt, kā ‘’nosaka’’ likums.

‘’Skats no malas’’ izskatās, ka ir ‘’lietā iekšā esošais’’ un nepatīk raksts, jo grauj ‘’skata no malas’’ safantazēto prasību/paskaidrojumu tiesā :)
Skats no malas > Jons
18. Decembris 2014 / 11:26
1
ATBILDĒT
Man ar šo lietu ir tīeši tikpat liels sakars kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kas nav šīs lietas dalībnieks. Un savā sākotnējā komentārā jau norādīju, ka šī lieta izskatāas aidomīga un varētu būt pelnījusi nosaukumu "shēma". Tādēļ, raugoties no taisnīguma kā augstākās juridiskās kategorijas aspekta, pēc būtības spriedums ir pareizs. Tomēr mani satrauc sprieduma un arī cienījamā profesora Torgāna kunga tēžu plašais formulējums, kuru turpmāka pieērošana praksē ne vien mazinās shēmas, bet diemžēl izpildīs teju kaprača funkciju arī godprātīgiem TAP. No vienas puses, spriedums runā par to, ka nevar būtiski samazināt nodrošinātā kreditora tiesības bez viņa piekrišanas. Bet būtiski ir it viss, kas pārsniedz 10 %, tādā taču ir teorija. Un, ja prakse tagad aizies virzienā, kas bez kreditora piekrišanas TAPā nevar samazināt kreditora prasījumu virs 10 %, tad tas ne tikai būs klajā pretrunā ar Maksātnespējas likuma 45.panta pirmo daļu, bet faktiski padarīs TAP institūtu nevajadzīgu un lieku.
Un vēl, iespējams, ka rakstot spriedumu un rakstu, nebija padomāts, ka tā tēzes var ""pārceļot" uz fizisko personu maksātnespējas procesiem. Diemžēl precedenti jau ir, ka pēc saistību dzēšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, kreditors vēršas pret ķīlas devēju nolūkā panākt sava dzēstā prasījuma izpildījumu.
Jons > Skats no malas
18. Decembris 2014 / 14:20
0
ATBILDĒT
Pag pag par šo : ''Diemžēl precedenti jau ir, ka pēc saistību dzēšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, kreditors vēršas pret ķīlas devēju nolūkā panākt sava dzēstā prasījuma izpildījumu.'' Ko ta ''skats no malas'' uzskata (tālāk ar piemēru labāk), ja tēvs ņēma kredītu, dēls ieķīlāja īpašumu, tēvs aiziet uz maksātnespēju-saistību dzēšanas plānu izpildīja, tad kreditoram nav tiesības vērst saistību izpildi pret ķīlu!!!???? Tālāk attīstām piemēru, tad tēvs ir parādā pārs miljonus, dēla īpašums aptuveni tikpat vērtīgs, bet tēvam atliek pa ~ 3 gadiem saistību dzēšanas procedūras laikā samaksāt ~ 4 000.00 un … uz kaut kāda mistiska pamata (cik saprotu ‘’skatam no malas’’ ir zināmas normas) tiks dzēsta kreditora hipotēka par pārs miljoniem. Nja… var apbrīnot tikai izdomas spēku, lai tik blēžus piesegt.
Jurčiks > Skats no malas
18. Decembris 2014 / 13:32
0
ATBILDĒT
Jā, un par "TAP drīzo galu" - ja palasa avotus, tad TAP (sanācija u.tml.) sekmīgi pasaulē norisinās salīdzinoši retos gadījumos, tas ir drīzāk izņēmums, nevis likumsakarība. Latvijā tas aizgāja uz urrrā TIKAI tāpēc, ka tas bija ideāls koncepts shēmošanai. Nu nevar ar balsu vairākumu atņemt mantu 49% kreditoru! NE-VAR! , it īpaši neparedzot nekādu mantiskās kompensācijas mehānismu. Da kaut vai kapitalizāciju. Jo pretējā gadījumā baigi forši sanāk - nolaida uzņēmumu uz grunti un palika tā īpašnieks. Feini, ko neteiksi...
Jons > Jurčiks
18. Decembris 2014 / 14:25
0
ATBILDĒT
Jurčik, tikko taisījos rakstīt to ko uzrakstīji – Sanācija un TAP tikai shēmošanas avots (atsevišķos gadījumos uz vienas rokas varbūt skaitāmos – TAP drusku piebremzēja kreditora vēlmi visu izpārdot.., citos gadījumos TAPi bija izdevīgi arī pašiem kreditoriem (īstajiem, nevis sazīmētajiem.. ), bet lielākoties tas bija komunikācijas trūkums jau sākotnēji starp kreditoru un parādnieku – ja grib vienoties un piestrādā pie tā, tad arī bez TAPiem var vienoties!)
Jurčiks > Skats no malas
18. Decembris 2014 / 13:27
0
ATBILDĒT
Citāts: iespējams, ka rakstot spriedumu un rakstu, nebija padomāts, ka tā tēzes var ""pārceļot" uz fizisko personu maksātnespējas procesiem. Diemžēl precedenti jau ir, ka pēc saistību dzēšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, kreditors vēršas pret ķīlas devēju nolūkā panākt sava dzēstā prasījuma izpildījumu.

Un pareizi dara! Jo tur jau arī uzmetienu shēmas sākas. Piemēram, SIA dod hipotēku fiziskās personas saistību nodrošinājumam, pēc 2 gadiem FP iziet tīra un balta no maksātnespējas procesa bez saistībām, bet SIA mēģina dzēst hipotēku. Nekā! Pareizi AT pateica: saistību dzēšana TAP ietvaros nenozīmē saistības izbeigšanos CL 1309.p. izpratnē. Un PRECĪZI TAS PATS attiecināms arī uz FP maksātnespēju. Cieti! :)
Jurčiks > Jons
17. Decembris 2014 / 15:03
1
ATBILDĒT
Un ko otrā kursa studentiem māca par Civillikuma 1309.pantu? Un kā to sasiet kopā ar TAP-u? Esmu par 250% pārliecināts (nu labi, par 210% pārliecināts), ka to LU nemāca NEVIENĀ kursā. Jautājums nebija no sērijas "hipotēka pāri pār visu", tas ir pārāk primitīvi. Turklāt, cik noprotu, maksātnespēju tur pamatā lasa no administratoru branžas nākošie, kuri arī visas šīs ziepes ievārīja ar savu (apzināti?) aplamo interpretāciju.
Jons Jručikam > Jurčiks
17. Decembris 2014 / 15:29
0
ATBILDĒT
Jurčik palasi vēlreiz 9 AT tiesnešu viedokli...
tur jau tā lieta, ka administratori sashēmojās – ja jau vienā lietā mēs dzēšam saistību (kā ‘’izrādījās’’ prettiesiski), tad citā lietā (kur hipotēka ir) noignorē hipotēku. Tātad, tomēr varbūt paliekam pie tā, ka ir diezgan vienkārši – ja hipotēka ir, tad pirms, ko tai gribi ‘’darīt pāri’’ padomā (ar CL 1309.p. būs pa maz.. kā vispār Jurčik kaut ko tādu mini pēdējā savā komentārā, ja tikko vēlreiz Torgāna k0gs pateica, ka nav tik vienkārši nodrošināto kreditoru pretlikumīgi nostumt…).
Magone
16. Decembris 2014 / 13:37
8
ATBILDĒT
Torgāna kungs, es kā maksātnespējas procesa administratore esmu gatava Jums bučot rokas par šo rakstu! Beidzot viens cilvēks, kurš saprot maksātnespējas procesu, saistību un lietu tiesības! Citādi tiesām līdz apnikumam var skaidrot lietas -kura tiesa saprot, kura ne. Bet te vesels raksts un tiesas spriedums, kas atvieglos dzīvi un skaidrošanu tiesām! Paldies!
Par tā kreditora statusu, kura prasījuma tiesības nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu... Nu, bet, protams, ka tas ir nodrošinātais kreditors, nevis nenodrošinātais. Kaut gan Maksātnespējas administrācija ar bijušo H.Jaujas kungu priekšgalā un arī bankas ar R.Neilandu priekšgalā un arī daudzi citi, piem. G.Flinters, mēģināja tulkot likumu, ka šis kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu, esot uzskatāms par nenodrošināto kreditoru, jo prasījuma tiesības neesot nodrošinātas ar maksātnespējīgā parādnieka mantu, tomēr tiesām bija izdevies to ieskaidrot, ka kreditors ir uzskatāms par nodrošināto kreditoru, jo prasījuma tiesības vai nu ir nodrošinātas, vai nav, un faktam, kura persona devusi nodrošinājumu, nav nozīmes. Tiesas bija to sapratušas un tiesu praksē atzinušas. Cik daudz darba tika ieguldīts, lai tā būtu!
Bet prieki īsi, jo jaunajos Maksātnespējas likuma grozījumos 7.pantā grozījumu izstrādātāji/diletanti ir iepļekājuši jaunu normu, ka šāds kreditors uzskatāms par nenodrošināto kreditoru. Kā tagad rīkoties?! Visa tiesu prakse aiziet pa pieskari. Lietas paliek neskaidras, ķīlas tiesības jēga un būtība –izkropļota. Paldies, ka rakstā paudāt atziņu, ka kreditors vienalga uzskatāms par nodrošināto. Bet vai tiesas tagad sapratīs, ka 7.pants tulkojams kopsakarā ar citiem pantiem, turklāt, ja tas nebūs ĀTAP process, bet, piem., fiziskās personas process, turklāt, ja likumā skaidri ierakstīts, ka šis kreditors uzskatāms par nenodrošināto kreditoru? Atkal būs jācīnās! Tāpēc priecājos par katru cilvēku, kas kaut ko saprot no maksātnespējas lietām, jo šajā jomā ir daudz diletantu, kas tikai apgrūtina dzīvi un likuma piemērošanu.
Paldies, profesor, par lielo ieguldījumu tiesību jomā! Tas ir neatsverams! Cik ļoti mums Latvijā ir paveicies, ka Jūs mums esat! Lai Jums laba veselība un priecīgus Ziemassvētkus!
Jons > Magone
18. Decembris 2014 / 14:48
2
ATBILDĒT
Magone, nekur (MN likumā) nav pateikts, ka parādnieka (nosauksim par tēvu) maksātnespējas procesa ietvaros, kreditoru, kuram par labu ieķīlāja īpašumu tikai trešā persona (nosauksim par dēlu), atzīstams par nodrošināto kreditoru. Tēva maksātnespējas procesa ietvaros tāds kreditors atzīstams par Nenodrošināto!
Es pieļauju, ka Torgāna k-gs to pieminēja tikai kā to, ka vajadzētu kaut kā nodefinēt, lai nav nevajadzīgu pārpratumu – rakstā jau šī joma netika vērtēts kā nosaukt kreditoru!
Re Magone jau salecās no priekiem, ka tiesā atsauksies uz prof.Torgānu! bet laikam pārsteidzās, likumu ieteicams lasīt – ta Magones ieskatā sanāk kā kreditors būs kā nodrošinātais kreditors gan tēva, gan dēla maksātnespējas procesos, kaut ķīla pieder tikai dēlam??!! Izdoma ir varena …. Nja.. tikai kā tāds ‘’nodrošinātais’’ kreditors pildīs MNlikumā noteiktās nodrošinātajam kreditoram tiesības un pienākumus, ja tur nav ķīlas!!?? Ui… bērnudārzs..
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 19
visi numura raksti
Aleksandrs Fillers
Skaidrojumi. Viedokļi
Contra proferentem un favor debitoris prezumpcija civiltiesībās
Tiesisko darījumu interpretācijā bieži tiek izmantotas dažādas prezumpcijas. Šādas prezumpcijas atvieglo tiesu darbu un nodrošina interpretācijas paredzamību. Šajā rakstā tiek apskatītas divas šādas prezumpcijas – contra ...
Dina Gailīte, Gatis Bārdiņš
Notikums
Satversmes tiesa atzīmē 18 gadu darba cēlienu  
Par labu tradīciju kļuvusi ikgadējā Satversmes tiesas konference, kas norit decembra sākumā un ar kuru tiek atzīmēta Latvijas konstitucionālās tiesas dibināšanas gadadiena. Šī gada konferences tēma bija "Satversmes tiesas ...
Āris Kakstāns
Skaidrojumi. Viedokļi
EST spriedums pilnveido izpratni par ārzemnieku imigrācijas priekšnosacījumiem
Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2014. gada 4. septembrī publicēja spriedumu lietā C-575/12 "Air Baltic Corporation AS pret Valsts robežsardzi",1 ar kuru tā būtībā atgādina, ka vairākos būtiskos ...
Tiesību politika
Administratoru asociācija iesniegusi priekšlikumus maksātnespējas jomas attīstībai
Atbildot uz Tieslietu ministrijas aicinājumu tieslietu nozares nevalstiskajām organizācijām iesniegt priekšlikumus Tieslietu ministrijas Valdības rīcības plāna projekta sadaļai, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru ...
1 komentāri
Maija Glazjeva
Informācija
Atziņas un secinājumi par civilprocesa konferences aktualitātēm
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti 2014. gada 5. decembrī rīkoja konferenci par civilprocesa aktuālajiem jautājumiem. Konferences mērķis bija analizēt nozares aktualitātes, ...
AUTORU KATALOGS