ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Jonam
Ja šeit kaut kas ir bezjēdzība, tad tā ir jūsu izpratne par tiesībām maksātnespējas procesā. Nav pamatots jūsu uzskats, ka tiesas pieņem šādus lēmumus, jo visi piekrīt un neviens ne par ko nesūdzās.
Tā, piemēram, banka tiesai sūdzas, ka administrators neatzīst banku par nenodrošināto kreditoru, jo bankas prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu. Administrators uzskata, ka banka ir nodrošinātais kreditors, nevis nenodrošinātais. Rajona tiesa 2013.gada oktobra lēmumā raksta. Citēju:
"Izvērtējot apstākļus lietā, tiesa uzskata, ka administratora lēmums ir likumpamatots un pareizs. Tā saskaņā ar Maksātnespējas likuma 7.panta pirmo daļu nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku. Tiesa uzskata, ka Bankas (minēts konkrēts nosaukums) secinājums par Maksātnespējas likuma 5.pantā norādīto fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķi ir kļūdains. Norādītā panta saturs -fiziskas personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas, tulkojums sistēmiski ar citām Maksātnespējas likuma normām un tāpēc nenozīmē, ka maksātnespējas process nevar skart trešās personas. Pretējā gadījumā Maksātnespējas likumā nebūtu iekļauta XVII nodaļa –darījumu apstrīdēšana, XVIII nodaļa –Līgumu izpilde un izbeigšana, XXVI nodaļas 144.pants –darījumu apstrīdēšana bankrota laikā, kuru regulējums tieši skar trešo personu tiesības un pienākumus. Līdz ar to 5.panta uzdevums ir pēc iespējas pilnīgāk izmantot parādnieka mantu, nevis izmantot tikai parādnieka mantu. Tā kā ir stājies spēkā tiesas spriedums (spriedums par parāda piedziņu no trešās personas), Banka jebkurā mirklī ir tiesīga realizēt savas hipotekārā kreditora tiesības, atsavinot (minēts vārds, mūsu gadījumā tas ir dēls jeb persona, kura devusi nodrošinājumu) dēla ieķīlātos īpašumus. Līdz ar to salīdzinot Banku ar citiem kreditoriem, kuru labā nav nostiprināta hipotēka, neapšaubāmi uzskatāma par nodrošināto kreditoru.
Tiesa uzskata par nepamatotu Bankas norādi, ka Maksātnespējas likuma 7.panta tiesību normas vārdiskā jēga ir plašāka nekā tās mērķis un likuma plāns, ka šis aizklātais likuma robs jānovērš teoloģiskās redukcijas ceļā – sašaurinot tiesību normas vārdisko izpausmi līdz tiesību normas mērķim. Tiesa secina, ka Bankai likumdevējs ir sniedzis iespēju parādnieka (tēva, mūsu gadījumā) saistības dzēst izmantojot ķīlas tiesību, kuras tiesisko dabu regulē Civillikums un kura tiesību normu atkārtots izklāsts Maksātnespējas likumā nav nepieciešams. Gadījumā, ja administrators atzītu Banku par nenodrošināto kreditoru, tai būtu iespēja tēva parādu atgūt dubultā –kā no tēva, tā arī no dēla ieķīlātajiem īpašumiem.
Ar šādu rīcību Banka rīkojusies pretēji Maksātnespējas likuma 6.pantā noteiktajiem principiem un proti pretēji labticības principam, kad noklusējusi savu saistību ar zemesgrāmatā reģistrētu hipotēku, tā izmantojot situāciju, lai netaisnīgi iedzīvotos, Banka rīkojusies pretēji kreditoru vienlīdzības principam, parādu atgūstot maksātnespējas procesā un vienlaicīgi ārpus tā."
Šādus lēmumus varu citēt un citēt. Pretēji tiesu lēmumi man nav zināmi. Protams, jūs jau varat domāt,ka esat gudrāks par visām Latvijas tiesām...Ko tad likumdevējs tagad ļoti labu izdarīja, precīzi pasakot grozījumos, ka kreditors, pretēji judikatūrai, ir uzskatāms par nenodrošināto kreditoru? Būs vēl lielāks ķīselis, kā jau tiesa raksta lēmumā –bankas izmantos to un mēģinās naudu saņemt dubultā –no tēva un dēla, noklusējot kreditora prasījumos tēva mn procesā, ka tāds nodrošinājums vispār ir, jo ja jau banka pēc 2015.gada 1.marta būs uzskatāma par nenodrošināto kreditoru šādos gadījumos, tad par kādiem nodrošinājumiem kreditora prasījumā tai vēl būtu jāraksta un administratoram jāatskaitās. Administrators jau arī nevar zināt potenciālās trešās personas, kuras varētu būt devušas nodrošinājumu, administrators zemesgrāmatā skatās tikai parādniekam piederošos īpašumus. Precedenti šādai banku pašdarbībai jau ir bijuši. Tām arī vienmēr nav jābūt bankām, tā var būt jebkura persona, kas saņēmusi nodrošinājumu. Tagad likumdevējs pavēris durvis vēl platāk... un mums atliek tikai paļauties uz šo personu, kuru prasījumu tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu, godaprātu.

Iespējams, ka spriedums ir taisnīgs, bet tomēr slikts. Ja liktu svaru kausos taisnīgumu un sliktumu,t.i., spriedums vairāk taisnīgs, vai slikts, tad grūti būtu noteikt uz kuru pusi tie nosvērtos, jo jāņem vērā, ka ne tikai iespējams izjaukta “shēma”, bet spriedumā izteiktās atziņas uzsāks savu “ceļojumu” uz citām lietām, kā rezultātā padarīs par neiespējamu realizēt labticīgus TAP. Protams, viegli no malas ir pateikt, ka spriedums ir slikts, bet atklāti sakot ļoti grūti šajā lietā būtu uzrakstīt LABU spriedumu, es domāju, ka esošajā situācijā - pat neiespējami, ja ar labu spriedumu domājams būtu novērst iespējamu shēmu un nesabojāt sistēmu kopumā. Un te nebūtu meklējama vaina tiesnešos – ne pirmajā līmenī, kas stiprināja TAP un kuriem pārmet nekompetenci, ne arī augstākajā līmenī, bet gan nesakarīgajā un pretrunīgajā tiesību normu jūklī ko mēs dēvējam par Maksātnespējas likumu. Un kā gan likums var būt sakarīgs, ja pat nosaukumu neaizdomājās nomanīt, kā rezultātā dzīvojam ar diviem Maksātnespējas likumiem (2007 un 2010.gads) un to nošķiršanai lietojam ļoti juridiskus terminus – vidējais likums un jaunais likums... Visu to pārdomājot, kontekstā ar komentēto spriedumu, nākas atcerēties senu parunu – no sūda kūku neuzcepsi! Atvainojos par izteikuma tiešumu, bet ir brīži, kad lietas ir jasauc īstajos vārdos.
Bet kamēr esošās tiesību normas darbojas, tienešiem, administratoriem un kreditoriem ir saistošs gan tas, ka saistības var tikt dzēstas, ja ievērota Maksātnespējas likumā noteiktā procedūra, kā arī Civillikuma 1309.pants, kurā noteikts ķīlas tiesības izbeigšanās pamats. Un pēdējais vēl nav atzīts par Satversmei neatbilstošu... un diez vai arī kādreiz tiks, jo juristi, kas rakstīja Civillikumu (BVCK), septiņas reizes padomāja un tad kaut ko rakstīja, savukārt mūsdienās vieglāk pieņemt septiņus dažādus maksātnepsējas tiesību regulējumus, pie tam ne reizi nepadomājot...
P.S. Pāris komentāriem - Ķīlas tiesība ir prasījuma blakus tiesība, nevis blakus saistība… Un citam autoram - ķīlas devējam nerodas regresa prasība pret parādnieku, tas nav galvojums!

Jā, es ļoti labi saprotu, ko es rakstu. Es Jums visu laiku skaidroju, ka es rakstu par jau vairākus gadus pastāvošu tiesu praksi. Administrators drīkst tirgot trešajai personai (dēlam) piederošu mantu, ja tēvam ir uzsākts mn process un šis administrators ir administrators tēva mn procesā. Tiesas šādu pieeju atbalsta. Vai gan dēls šādam nolūkam (tēva nespēja maksāt kredītu un tēva mn process) nebija tēva bankai šo nodrošinājumu devis? Bija. Tad kāda dēla īpašā piekrišana vēl vajadzīga. Dēls par to ir tikai jāinformē. Banka kā nodrošinātais kreditors arī ātri saņem naudu, nevajag nekādus izpildu dokumentus un tiesu nolēmumus. Uz tāda pamata administrators pārskaita tēva bankai naudu, ka banka tēva mn procesā ir nodrošinātais kreditors.
Ne tikai rajona tiesas atbalsta šādu pieeju, bet redz ko nupat 2014.gada oktobrī raksta Rīgas apgabaltiesa, atceļot rajona tiesneses lēmumu, kur rajona tiesnese uzskatīja, ka administrators nedrīkstot tirgot trešajai personai piederošu mantu: "Nodrošinātajam kreditoram paredzētās privilēģijas izriet no Civillikuma 1278.panta un 1319.panta, paredzot, ka ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt prasījuma samaksu, un ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai. Lietā nav strīda par to, ka banka (minēts konkrēts bankas nosaukums) atzīta par nodrošināto kreditoru. Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese ir vērtējusi iespējamo paradnieces (mūsu gadījumā tēva, turpmāk tā arī rakstīšu) mantas sastāvu, vadoties no Maksātnespējas likuma 92.panta pirmās daļas 3.punkta - atgūtā manta, nonākot pie maldīga secinājuma, ka tēva maksatnespējas procesa administrators ir tiesīgs pārdot tikai tēvam piederošu mantu. Šajā gadījumā ieķīlātais īpašums ir dēla īpašums, kas nodrošina tēva saistības saskaņā ar aizdevuma līgumu un ķīlas līgumu (minēti konkrēti līguma numuri). No lietas materiāliem izriet, ka administratore Maksātnespējas likuma 81.panta trešās daļas, 146.panta trešās daļas kārtībā, (datums) nosūtīja mantas pārdošanas plānu visiem kreditoriem un parādniecei (tēvam), ka arī dēlam (ķīlas devējam). Pārdošanas plānā iekļauta dēlam piederošā ieķīlātā manta. No lietas materiāliem izriet, ka iebildumi netika pieteikti, kas deva piekrišanu plāna īstenošanai pārdodot īpašumu izsolē. Līdz ar to administratorei nebija tiesiska pamata nepildīt plānu. Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese nav izvērtējusi to, ka, ja jau kreditors uzskatāms par nodrošināto kreditoru, no tā izriet administratora pienākums apmierināt kreditora prasījumu. Šāda rīcība atbilst kreditoru un parādnieka interesēm, veicina iespējami ātru līdzekļu atgūšanu un sava prasījuma apmierināšanu, kas atbilst Maksātnespējas likuma 92.panta pirmās daļas 5.punktam. No pārsūdzētā lēmuma izriet, ka izsoles kārtība ir notikusi saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto kartību. Pirmās instances tiesas ieskatā "tēva maksātnespējas procesa ietvaros ir pārdots nekustamais īpašums, kas nepieder tēvam, tad ir atzīstams, ka administratore ir pieļāvusi būtiskus procesuālus pārkāpumus, tad izsole ir atzīstama par spēkā neesošu". Minētais ir pretrunīgs.

Nu jau šajā diskusijā aiz kokiem mežu neredz. Taču vienlaikus jāatzīst, ka šī diskusija atsedza kādu labu jautājumu – kā galvenā parādnieka saistību dzēšana fiziskās personas maksātnespējas procesā ietekmē nodrošinātā kreditora tiesības saņemt dzēsto saistību izpildījumu no trešās personas dotas hipotēkas? Un tādēļ man ir LIELS LŪGUMS Jurista Vārda redakcijai un pofesoram Torgāna kungam – būtu jauki lasīt dziļi iztirzātu rakstu par šo jautājumu. Un ir ļoti svarīgi, lai rakstu gatavo pieredzējis, autoritatīvs un – galvenais – objektīvs tiesību zinātnieks. Jo šī diskusija skaidri parāda, ka nezinātnieki deķīti pārlieku velk uz savu pusi. Līdzīgi kā Markss, Engelss un Ļeņins iedelizēja proletariātu, pazaudējot jebkādu objektīvismu, arī šajā diskusijā skaidri redzama nosliece bankas pataisīt par svēto grālu, cietējām un vadošo „šķiru”. Bet paliek jautājums – kāpēc tad banka deva 3, 5 vai padsmit miljonu kredītu „plikai bazbnīcas žurkai”? Vai tad tas savā būtībā nav absurds un muļķība, un muļķim mulķa tiesa – tāda taču bija tautas paruna.
Es katrā ziņā nevaru piekrist Jurčika interprtācijai par Civillikuma 1309.panta saturu. Jo pamatjautājums jau ir – kas ir hipotēka? Tā nav saistība, bet gan tiesība uz lietu gadījumā, ja saistība netiek pildīta. Bet, ja nav saistības, tad arī nav lietai par ko atbildēt. Es nesaprotu, kā var cieti uzskatīt, ka saistību dzēšana neietekmē tiesības vērsties pret hipotēku. Bet varbūt, ka 31.oktobra AT CD spriedums maina jau no sen seniem laikiem nākušo un Civillikumā nostiprināto hipotēkas kā LIETU TIESĪBAS raksturu. Jurista Vārda redakcija – lūdzu sarūpējiet kādu labu rakstu par šo jautājumu! Citādi šis karstais kartupelis kļūst pārlieku karsts, tiesu lietas būs daudz par šo jautājumu, tas nu ir skaidrs!
Svētītus Ziemassvētkus visiem!

AT 9 tiesnešu sastāvā īstenībā pateica to, ko māca juristiem LU kādā 2 kursā - … par hipotēkas, kā ‘’svētās govs’’ neaizskaramību, gan par pierādījumu vērtēšanas nepieciešamību u.c.
Savukārt Torgāna k-gs vēl pastiprināja AT spriedumā norādītās atziņas, prieks par valodu, kas ir skaidra un nepārprotama, bet žēl, ka tāpat atradīsies administratori krāpnieki un tiesneši, kas ‘’uzticas’’ administratoru viedoklim un tāpat shēmot turpinās un atkal paies gadi, kad konstatēs, ka hipotēka lietā ir hipotēka, ka tomēr administratoram nav taisnība… bet, kas ta administratoram, viņu piebaroja kreditors un tāpat nesauks takš par viņa tiesībām celt prasību vai lemt, kā ‘’nosaka’’ likums.

‘’Skats no malas’’ izskatās, ka ir ‘’lietā iekšā esošais’’ un nepatīk raksts, jo grauj ‘’skata no malas’’ safantazēto prasību/paskaidrojumu tiesā :)

Torgāna kungs, es kā maksātnespējas procesa administratore esmu gatava Jums bučot rokas par šo rakstu! Beidzot viens cilvēks, kurš saprot maksātnespējas procesu, saistību un lietu tiesības! Citādi tiesām līdz apnikumam var skaidrot lietas -kura tiesa saprot, kura ne. Bet te vesels raksts un tiesas spriedums, kas atvieglos dzīvi un skaidrošanu tiesām! Paldies!
Par tā kreditora statusu, kura prasījuma tiesības nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu... Nu, bet, protams, ka tas ir nodrošinātais kreditors, nevis nenodrošinātais. Kaut gan Maksātnespējas administrācija ar bijušo H.Jaujas kungu priekšgalā un arī bankas ar R.Neilandu priekšgalā un arī daudzi citi, piem. G.Flinters, mēģināja tulkot likumu, ka šis kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu, esot uzskatāms par nenodrošināto kreditoru, jo prasījuma tiesības neesot nodrošinātas ar maksātnespējīgā parādnieka mantu, tomēr tiesām bija izdevies to ieskaidrot, ka kreditors ir uzskatāms par nodrošināto kreditoru, jo prasījuma tiesības vai nu ir nodrošinātas, vai nav, un faktam, kura persona devusi nodrošinājumu, nav nozīmes. Tiesas bija to sapratušas un tiesu praksē atzinušas. Cik daudz darba tika ieguldīts, lai tā būtu!
Bet prieki īsi, jo jaunajos Maksātnespējas likuma grozījumos 7.pantā grozījumu izstrādātāji/diletanti ir iepļekājuši jaunu normu, ka šāds kreditors uzskatāms par nenodrošināto kreditoru. Kā tagad rīkoties?! Visa tiesu prakse aiziet pa pieskari. Lietas paliek neskaidras, ķīlas tiesības jēga un būtība –izkropļota. Paldies, ka rakstā paudāt atziņu, ka kreditors vienalga uzskatāms par nodrošināto. Bet vai tiesas tagad sapratīs, ka 7.pants tulkojams kopsakarā ar citiem pantiem, turklāt, ja tas nebūs ĀTAP process, bet, piem., fiziskās personas process, turklāt, ja likumā skaidri ierakstīts, ka šis kreditors uzskatāms par nenodrošināto kreditoru? Atkal būs jācīnās! Tāpēc priecājos par katru cilvēku, kas kaut ko saprot no maksātnespējas lietām, jo šajā jomā ir daudz diletantu, kas tikai apgrūtina dzīvi un likuma piemērošanu.
Paldies, profesor, par lielo ieguldījumu tiesību jomā! Tas ir neatsverams! Cik ļoti mums Latvijā ir paveicies, ka Jūs mums esat! Lai Jums laba veselība un priecīgus Ziemassvētkus!