ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Decembris 2014 /Nr.49 (851)

Contra proferentem un favor debitoris prezumpcija civiltiesībās

Tiesisko darījumu interpretācijā bieži tiek izmantotas dažādas prezumpcijas. Šādas prezumpcijas atvieglo tiesu darbu un nodrošina interpretācijas paredzamību. Šajā rakstā tiek apskatītas divas šādas prezumpcijas – contra proferentem un favor debitoris. Contra proferentem prezumpcija ir iekļauta vairākos starptautiskos un reģionālos ieteikuma tiesību avotos, kā arī Latvijai saistošajā 1980. gada ANO Konvencijā par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem (turpmāk – CISG). Otrā – favor debitoris – ir ietverta Civillikumā (turpmāk – CL) un tiek piemērota Latvijas tiesu praksē.

Šim rakstam ir divi mērķi. Pirmkārt, autors sniegs pamatojumu, kādēļ, autoraprāt, būtu saprātīgi atteikties no favor debitoris prezumpcijas piemērošanas nacionālajās tiesībās, aizvietojot to ar contra proferentem prezumpciju. Otrkārt, autors apskatīs contra proferentem prezumpcijas piemērošanas priekšnosacījumu un ierobežojumus, par pamatu ņemot šīs prezumpcijas piemērošanas teoriju un praksi starptautiskajās līgumtiesībās.

Rakstam ir šāda struktūra. Pirmajā nodaļā autors apskatīs contra proferentem piemērošanas teoriju un praksi starptautiskajās līgumtiesībās. Otrā nodaļa būs veltīta favor debitoris prezumpcijas kritikai. Beidzot, trešajā nodaļā autors apskatīs, kādā veidā būtu jānotiek šai pārejai no vienas darījumu interpretācijas prezumpcijas uz otru.

 

I. Contra proferentem: teorija un prakse starptautiskajās līgumtiesībās

Contra proferentem prezumpcija paredz, ka, "pastāvot šaubām par savstarpēji neapspriesta līguma noteikuma nozīmi, līguma noteikums iztulkojams par ļaunu tai pusei, kas šo noteikumu piedāvājusi".1

Šī prezumpcija ir plaši atzīta daudzās jurisdikcijās,2 taču contra proferentem saknes ir meklējamas romiešu tiesībās. Tieši romiešu juristi secināja, ka risku par neskaidrajiem līguma noteikumiem ir jāuzņemas līguma autoram.3 Romiešu tiesību agrākajā attīstības periodā šīs prezumpcijas mērķis bija nevis aizsargāt otru līguma dalībnieku, kurš attiecīgajiem līguma noteikumiem bija piekritis, bet gan nodrošināt maksimālu līguma noteikumu precizitāti.4 Mūsdienās contra proferentem ir cits pamatojums – līguma noteikumu autors tiek uzskatīts par līguma ekonomiski stiprāko dalībnieku. Ja līguma noteikumu bez tā apspriešanas līgumā ir iekļāvis viens dalībnieks, tas visdrīzāk aizsargās vienīgi viņa intereses.5 Vājākajam līguma dalībniekam atliek viena izvēle – piekrist piedāvātajiem noteikumiem vai arī atteikties no līguma slēgšanas.6 Turklāt tiek atzīts, ka līguma noteikuma autors labāk nekā jebkurš cits apzinās, kā attiecīgais noteikums paplašinās viņa tiesības un kādi strīdi var rasties par tā saturu.7 Ņemot vērā šos apsvērumus, risku par neskaidrībām līgumu noteikumos ir jāuzņemas to autoram.

Contra proferentem prezumpcija ir atzīta pasaules attīstītākajās jurisdikcijās, uz ko norāda tās iekļaušana trijos svarīgos starptautisko līgumtiesību dokumentos. Gan Unidroit Starptautisko komerctiesību principi, gan Eiropas līgumu tiesību principi, gan arī Eiropas Savienības kopējais civiltiesību modelis ietver šo prezumpciju.8 Šo avotu mērķis, inter alia, ir ietekmēt valstu likumdevējus, nacionālās tiesas un arī zinātnisko domu, lai tie pārņemtu piedāvātos juridiskos risinājums.9 Šiem dokumentiem ir vienīgi ieteikuma tiesību spēks, bet to autoritāte balstās tajā, ka tos ir izstrādājuši pasaules atzītākie privāttiesību zinātnieki no dažādām attīstītām jurisdikcijām, mēģinot apkopot visus progresīvākos līgumtiesību risinājumus. Tādēļ contra proferentem iekļaušana visos šajos tiesību avotos norāda, ka tās piemērošana sevi ir attaisnojusi un būtu pārņemama arī jurisdikcijās, kas līdz šim to nav piemērojušas.

Pamatotāks ir viedoklis, ka contra proferentem ir saprātīgas personas testa sastāvdaļa. Saskaņā ar šo skaidrojumu saprātīga persona interpretēs cita līguma dalībnieka sastādītu paziņojumu vai līguma noteikumu sev par labu.

Contra proferentem sakarā ir vērts vērst īpašu uzmanību uz CISG. Šī konvencija satur ļoti abstraktas normas attiecībā uz darījumu interpretāciju.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Trieciens samākslotām tiesiskās aizsardzības shēmām
Šai rakstā meklēti cēloņi un risinājumi problēmai, kuras sakarā novembra sākumā četras bankas – AS "Norvik Banka", AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Reverta" – atklātā vēstulē ...
39 komentāri
Dina Gailīte, Gatis Bārdiņš
Notikums
Satversmes tiesa atzīmē 18 gadu darba cēlienu  
Par labu tradīciju kļuvusi ikgadējā Satversmes tiesas konference, kas norit decembra sākumā un ar kuru tiek atzīmēta Latvijas konstitucionālās tiesas dibināšanas gadadiena. Šī gada konferences tēma bija "Satversmes tiesas ...
Āris Kakstāns
Skaidrojumi. Viedokļi
EST spriedums pilnveido izpratni par ārzemnieku imigrācijas priekšnosacījumiem
Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2014. gada 4. septembrī publicēja spriedumu lietā C-575/12 "Air Baltic Corporation AS pret Valsts robežsardzi",1 ar kuru tā būtībā atgādina, ka vairākos būtiskos ...
Tiesību politika
Administratoru asociācija iesniegusi priekšlikumus maksātnespējas jomas attīstībai
Atbildot uz Tieslietu ministrijas aicinājumu tieslietu nozares nevalstiskajām organizācijām iesniegt priekšlikumus Tieslietu ministrijas Valdības rīcības plāna projekta sadaļai, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru ...
1 komentāri
Maija Glazjeva
Informācija
Atziņas un secinājumi par civilprocesa konferences aktualitātēm
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti 2014. gada 5. decembrī rīkoja konferenci par civilprocesa aktuālajiem jautājumiem. Konferences mērķis bija analizēt nozares aktualitātes, ...
AUTORU KATALOGS