ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Decembris 2014 /Nr.49 (851)

EST spriedums pilnveido izpratni par ārzemnieku imigrācijas priekšnosacījumiem
Āris Kakstāns
Mg.iur. Latvijas Universitātē, Master II publiskajās tiesībās Aix-Marseille III universitātē Francijā 

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2014. gada 4. septembrī publicēja spriedumu lietā C-575/12 "Air Baltic Corporation AS pret Valsts robežsardzi",1 ar kuru tā būtībā atgādina, ka vairākos būtiskos imigrācijas jautājumos ir jāpiemēro Šengenas Robežu kodekss2 un Vīzu kodekss.3 Tādējādi nav jāpiemēro ar tiem nesaderīgs dalībvalsts nacionālais likums. Šajā lietā konkrēti risināts jautājums par ārzemnieka ieceļošanu dalībvalstu teritorijā un vīzu izsniegšanu/anulēšanu. No sprieduma secināms, ka Latvijas Republikā tas ir Imigrācijas likums, kura piemērošanu vistiešāk ietekmē abas minētās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulas.

Vērtējot izskatītās lietas būtību, jāsecina, ka tā ir saistīta ar situāciju, kad ārzemniekam ir divas pases. Viena pase ir derīga ceļošanai, bet tajā nav vīzas; savukārt otra pase vairs nav derīga, taču tajā ir derīga vīza. Sprieduma iespējamais efekts nebūtu ierobežojams tikai ar šādām situācijām, kad jānosaka vīzas derīguma noteikšanai piemērojamais regulējums. Pirmkārt, protams, ir jāņem vērā sprieduma tiešā ietekme uz tajā vērtētajiem derīgas vīzas derīguma kritērijiem. Tomēr svarīgi izvērtēt arī tā iespējamo pozitīvo ietekmi uz ārzemnieku tiesību aizsardzību, ieceļojot Šengenas valstu teritorijā caur dažādu dalībvalstu robežpunktiem.

 

1. Lietas C-575/12 būtiskie faktiskie apstākļi

Kā izriet no spriedumā ietvertā faktisko apstākļu izklāsta, problēmas cēlonis ir tāds, ka 2010. gada 8. oktobrī AS "Air Baltic Corporation" (turpmāk – "Air Baltic") ar reisu Maskava–Rīga uz Latviju atveda Indijas pilsoni, kas robežkontrolē vienlaicīgi uzrādīja divus dokumentus: 1) derīgu Indijas pilsoņa pasi bez vienotas vīzas; 2) anulētu Indijas pilsoņa pasi, kurā bija ielīmēta vīza ar derīguma termiņu no 2009. gada 25. maija līdz 2014. gada 25. maijam.4

Lai gan Šengenas Robežu kodekss tiešā veidā neliedz personai ieceļošanu Šengenas valstu teritorijā ar šādu dokumentu sastāvu, tomēr konkrētajā situācijā priekšroka dota Imigrācijas likuma regulējumam, kas to nepieļauj. Tas ir, Indijas pilsonim atteica ieceļošanu Latvijas Republikas teritorijā tāpēc, ka viņam nebija derīgas vīzas Imigrācijas likuma izpratnē. Atvedot Indijas pilsoni, "Air Baltic" ir izdarījusi administratīvu pārkāpumu (personas pārvadāšanu uz Latvijas Republiku bez robežas šķērsošanai vajadzīgajiem ceļošanas dokumentiem). Tādējādi lietas dalībniekam "Air Baltic" ar 2010. gada 14. oktobra lēmumu Valsts robežsardze (turpmāk – VR) uzlika administratīvu naudas sodu Ls 2000 apmērā. Lietas gaitā "Air Baltic" sūdzība par minēto lēmumu VR priekšniekam ar 2010. gada 9. decembra lēmumu noraidīta. Arī Administratīvajā rajona tiesa ar 2011. gada 12. augusta spriedumu "Air Baltic" prasību noraidīja.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Trieciens samākslotām tiesiskās aizsardzības shēmām
Šai rakstā meklēti cēloņi un risinājumi problēmai, kuras sakarā novembra sākumā četras bankas – AS "Norvik Banka", AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Reverta" – atklātā vēstulē ...
39 komentāri
Aleksandrs Fillers
Skaidrojumi. Viedokļi
Contra proferentem un favor debitoris prezumpcija civiltiesībās
Tiesisko darījumu interpretācijā bieži tiek izmantotas dažādas prezumpcijas. Šādas prezumpcijas atvieglo tiesu darbu un nodrošina interpretācijas paredzamību. Šajā rakstā tiek apskatītas divas šādas prezumpcijas – contra ...
Dina Gailīte, Gatis Bārdiņš
Notikums
Satversmes tiesa atzīmē 18 gadu darba cēlienu  
Par labu tradīciju kļuvusi ikgadējā Satversmes tiesas konference, kas norit decembra sākumā un ar kuru tiek atzīmēta Latvijas konstitucionālās tiesas dibināšanas gadadiena. Šī gada konferences tēma bija "Satversmes tiesas ...
Tiesību politika
Administratoru asociācija iesniegusi priekšlikumus maksātnespējas jomas attīstībai
Atbildot uz Tieslietu ministrijas aicinājumu tieslietu nozares nevalstiskajām organizācijām iesniegt priekšlikumus Tieslietu ministrijas Valdības rīcības plāna projekta sadaļai, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru ...
1 komentāri
Maija Glazjeva
Informācija
Atziņas un secinājumi par civilprocesa konferences aktualitātēm
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti 2014. gada 5. decembrī rīkoja konferenci par civilprocesa aktuālajiem jautājumiem. Konferences mērķis bija analizēt nozares aktualitātes, ...
AUTORU KATALOGS