Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Marts 2015 /Nr.09 (861)

Aktuālie grozījumi Maksātnespējas likumā: kas un kāpēc mainījies
24 komentāri
Mg.iur.
Gaidis Bērziņš
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors

Sākotnēji tika noteikts, ka 2015. gada 1. janvārī stāsies spēkā apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā.1 Tomēr pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija neatbalstīja attiecīgi saistīto Civilprocesa likuma redakciju, tika nolemts, ka šie grozījumi Maksātnespējas likumā stāsies spēkā ar 2015. gada 1. martu2 līdz ar iespējamiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Par grozījumu mērķi gan Tieslietu ministrija,3 gan Saeima ir noteikusi maksātnespējas procesa regulējuma uzlabošanu. Šajā rakstā autors iepazīstinās ar atsevišķiem būtiskākajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, sniedzot to skaidrojumu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
2
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (24)
24 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
kā tad
6. Marts 2015 / 15:40
0
ATBILDĒT
Cita starpā jānorāda, ka 2013. gadā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir veikusi novērtējumu [..]. Jānorāda, ka administratoru sertifikācijas kārtība ir novērtēta ar maksimālo novērtējumu[..].

Uz papīra sertifikācijas process ir smuks, bet praktiski to iegūt ir ārkārtīgi grūti, ja vien nav speciāla "atslēga".
Viedais
6. Marts 2015 / 09:52
4
ATBILDĒT
Kamēr maksātnespējas regulējums turpinās būt dažu kundziņu ietekmes sfēra, tikmēr tiks klabināti visādi bezjēdzīgi juridiskie kalamburi un maksātnespējas procesa regulējums Latvijā tiks tā samudžināts, ka neviens vairs neko nesapratīs. Acīmredzami tas ir kādam izdevīgi vai nu arī tas tiek darīts aiz muļķības....
Seskis
4. Marts 2015 / 19:41
0
ATBILDĒT
Maksātnespējas lietās, tāpat arīdzan nodokļu iekasēšanas procesā būtiski jau sākotnējā eksekūcijas stadijā nošķirt godīgos maksātnespējas alcējus no dažādiem viltus maksātimpotentiem un razbainiekiem - sieciņu nemaksātājiem.
Teitan varētu līdzēt tāda zinātnes nozare kā dendrohronoloģija. Metodes pamatā ir koka stumbra vai zara šķērsgriezuma pētīšana nolūkā noskaidrot precīzus datus pēc gadskārtu apļiem, Proti, labos un auglīgos gados gadskārtu apļi ir platāki, jo tad koks brangāk audzis, savukārt liesajos gados koka stumbra gredzeni ir šauri, jo kokam bija slikti augšanas apstākļi.
Tā kā Latvijā jau izsenis nodokļu parādi tika iegrebti koka birkās, turklāt Latvijā ir tūkstošiem Bērziņu, Kļaviņu, Ozoliņu u.c. koku pasugu uzvārdos, minēto metodi droši var piemērot finansu jomā.
Metodes ieviešana finansu jomā un maksātnespējas procesā varētu izpausties kā obligātā "sākumdeklarēšanās" - katram Latvijas iedzīvotājam tiek nozāģēta rokas pirksta falanga.
Maksātnespējas administrators vai nodokļu iestādes amatpersona zem ķīķerējamā stikla apskata nozāgētā pirksta falangu un nekļūdīgi konstatē, kuros gados pirksta bijušajam īpašniekam ir bijusi laba dzīve un, atiecīgi, plati pirksta gadskārtu apļi, un kuros gados īpašnieks pārticis tikai no plastmasas nūdelēm.
Līdz ar to ietaupītos ievērojami līdzekļi visos tajos funkcionālajos un sistēmiskajos auditos, jo audits tiktu veikts tikai par "treknajiem gadiem", ko varētu noteikt pēc gadskārtu apļiem.
Lai Latvijas iedzīvotāji nestaigātu kā tādi kropļi, par ietaupītajiem līdzekļiem tiktu izveidotas pirkstu protēzes ar datu nesēju un procesoru, kas uzkrātu informāciju par īpašnieka finansiālo stāvokli, fiksētu darījumus ar skaidru naudu, un to visu pārsūtītu maksātnespējas administratoram vai nodokļu iestādes darbiniekam ar GPS starpniecību.
Piemēram, politiski labilām personām tiktu amputēta rādītājpirksta pirmā falanga, lai nestabilais indivīds nevarētu Doņeckā karot seperātistu rindās un šaut no strēlnieku ieročiem, un vietā pielikta protēze "Uzvaras pieminekļa" formā, lai vizuālās apsekošanas laikā nekļūdīgi varētu noteikt personas politisko pārliecību.
Šajā sakarā nepieciešams izveidot arī jaunu mācību priekšmetu - "Fiskālā homohronoloģija", kur atbildīgās amatpersonas varētu apgūt zinātniskās metodes.
Seski, es Tevi mīlu! > Seskis
8. Marts 2015 / 00:08
1
ATBILDĒT
Tavi teksti man ir kā atdzesēta, dzirkstoša (pēc tradicionālās šampanizācijas metodes ražota) dzēriena malks tveicīgā vasaras naktī! Gribu vēl!

Es pat šaubos, vai Pāvilam Rozītim vai Anšlavam Eglītim (bet tomēr varbūt Jānim Joņevam?) varētu ienākt prātā, ka:
Maksātnespējas administrators vai nodokļu iestādes amatpersona zem ķīķerējamā stikla apskata nozāgētā pirksta falangu un nekļūdīgi konstatē, kuros gados pirksta bijušajam īpašniekam ir bijusi laba dzīve un, atiecīgi, plati pirksta gadskārtu apļi, un kuros gados īpašnieks pārticis tikai no plastmasas nūdelēm.
[..] politiski labilām personām tiktu amputēta rādītājpirksta pirmā falanga, lai nestabilais indivīds nevarētu Doņeckā karot seperātistu rindās un šaut no strēlnieku ieročiem, un vietā pielikta protēze "Uzvaras pieminekļa" formā, lai vizuālās apsekošanas laikā nekļūdīgi varētu noteikt personas politisko pārliecību.
Magone
4. Marts 2015 / 10:01
0
ATBILDĒT
Gribēju palabot raksta 3.3.tēzi. Tajā G.Bērziņš raksta, ka naudas summa fiziskās personas maksātnespējas procesā divu minimālo mēnešalgu apmērā ir paredzēta maksātnespējas procesa izmaksu segšanai. Nē, tā bija iepriekš, tagad likumdevējs ar grozījumiem noteicis, ka šī summa ir administratora atlīdzības segšanai (Maksātnespējas likuma 129.panta trešā daļa). Izmaksas ir atlīdzība plus izdevumi. Tas nav viens un tas pats. Tas nozīmē, ka divas minimālās mēn.algas tagad ir tikai administratora atlīdzība, bez izdevumiem. Izdevumus parādnieks administratoram maksā atsevišķi (sk.grozīto Maksātnespējas likuma 139.panta 6.punktu).
mazgudrais > Magone
4. Marts 2015 / 11:07
0
ATBILDĒT
cienītā, Jūs kā kompetenta persona (visā nopietnībā) varbūt varētu paskaidrot (lūdzu), kādā termiņā saskaņā ar Maksātnespējas likumu tiek dzēstas fiziskās personas saistības, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir 30 000,99 EUR (trīsdesmit tūkstoši EUR 99 centi)?
Magone > mazgudrais
4. Marts 2015 / 12:42
0
ATBILDĒT
2 gadi, mīļais.
mazgudrais > Magone
4. Marts 2015 / 15:21
0
ATBILDĒT
citēju no likuma - "viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 euro; divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 euro līdz 150 000 euro,"
kur te sanāk 2 gadi pie saistībām 30 000 euro un 99 centi, beibe?
Armands > mazgudrais
4. Marts 2015 / 15:32
0
ATBILDĒT
Piemēro summas noapaļošanas uz leju vai augšu principu. :-)
300'000.99 noapaļojot uz augšu, iznāk 300'001.00, tātad 2 gadi, vecais!
? > Armands
5. Marts 2015 / 12:23
0
ATBILDĒT
Paskaidrosiet, kurā tiesību normā ir ietverts regulējums tam (uz loģiku, lūdzams, neatsaukties), ka 30 tūkstošus un 99 centus var apaļot?
Armands > ?
5. Marts 2015 / 12:57
0
ATBILDĒT
Es savu atbildi mazgudrajam biju vairāk domājis kā joku, bet, ja nu Jūs man tā nopietni jautājat, tad mēģināšu daudzmaz nopietni atbildēt:

1) par tiesību normu, kas noteic apaļošanu - lūdzu, Eiro ieviešanas likuma 6.pants. Uzreiz jau dzirdu Jūsu iebildumu, kas tas attiecas tikai uz eiro ieviešanu, latus denominējot uz eiro. Šādam Jūsu eventuālajam iebildumam varētu piekrist, un vienīgais, ko varu Jums likt pretī, ka apaļošana pastāv kā uz matemātikas (loģikas) likumiem balstīta paraža, kas Eiro ieviešanas likumā ir pozitivizēta (ietverta rakstītas tiesību normas veidā).

2) kā līdz šim mēs esam tikuši galā ar to apaļošanu, tāpat to var atrisināt arī mazgudrā pievestajā situācijā. Zinu, ka tiesību piemērošanas praksē, piemēram, spriežot tiesu, bieži vien ir jāsaskaras ar apaļošanu. Iedomāts piemērs: tiesa nospriež no 3 personām par labu Pēterītim piedzīt 10 eiro, nosakot, ka kompensāciju katra no trīs personām maksā vienādās daļās. Matemātiski tas izskatās tā, ka katrai no trīs personām jāmaksā Pēterītim 3.3333 (līdz bezgalībai) eiro. Kā Jums šķiet, vai tiesa spriedumā raksta, ka katram jāmaksā 3.33 eiro vai 3.333333 (līdz bezgalībai) eiro?! Neviena tiesību norma nenoteic tiesas spriešanā piemērot apaļošanu, tomēr visi to pieņem par pašsaprotamu, tāpēc atļaujos to saukt par paražu (iespējams, kļūdaini).
mazgudrais > Armands
4. Marts 2015 / 16:43
0
ATBILDĒT
par šito nebiju padomājis, puisi!
Magone > mazgudrais
4. Marts 2015 / 17:14
1
ATBILDĒT
Var jau mēģināt iežēlināt tiesu, lai piespriež vienu gadu, bet to otru gadu -nosacīti :-)
mazgudrais > Magone
4. Marts 2015 / 22:01
0
ATBILDĒT
labāk jau atzīsiet, ka likumā brāķis, gan jau ka administratori pie grozīšanas piedalījās, būs šiem kapitāli misējies, par žēlināšanu - kas tur ko žēlināt vai nežēlināt, pēc likuma saistības, kas lielākas par 30 000 EUR bet mazākas kā 30 001 EUR, nedzēšas principā, te ne ar kādu interpretāciju neizlīdīs no likuma cauruma, un ne ar kādu analoģiju to (caurumu) neaizlāpīs
Tā no malas
3. Marts 2015 / 18:28
15
ATBILDĒT
Vispār jau šī kolēģu saruna te, komentāros, nopietnu iespaidu par jums neatstāj - laikam ikdienā nav ar ko parunāt, ka tādu savstarpēju sviestu te taisat. ja nav par ko runāt, var arī paklusēt, bet vislabāk jau būtu izteikties raksta sakarā. Negribētos, ka te arī pavelkas uz Delfu variantu.
Armands > Tā no malas
3. Marts 2015 / 19:01
4
ATBILDĒT
Pardon, cik mēs smalki!
Man gan Seska komentāri uzlabo garastāvokli ar lielisko humora izjūtu, eleganto valodu un lieliskām zināšanām vēsturē, literatūrā, mitoloģijā un tiesībās. Turklāt arī pārējie komentētāji šoreiz lielisku turpināja Seska iesākto.
Seskis
3. Marts 2015 / 08:52
3
ATBILDĒT
Paldies par lakonisko, strukturēto un pārskatāmo rakstu!
Tomēr Seski nomoka vairāki problēmjautājumi, risinājumu kuriem Seskis nerod likumu kreatora normatīvās atklāsmes staros.
Piemēram, Seskim ir gadu gados krāts studiju kredīts, attiecībā uz kuru varētu uzsākt maksātnespējas procesu, bet, kā mīl izteikties Godmaņa kungs, ir viens "bet".
Seskis pēc sava sociālā stāvokļa ir dzimtzemnieks "Tupenīšu" mājās. Parādu vārgs, jo savulaik nevarēja atdot saimniekam divas asis malkas, četras virves, divdesmit četras olas, un divus pipirkšķus kaņepju.
Turklāt pirms pāris gadiem "Tupenīšu" māju patrimonālapgabalā parādījās Barona lielskundze, kura pasludināja Seski par sava atgūtā senjorālā aloda piederumu.
Seska ģimenes stāvoklis ir eksogāms konkubināts, tas ir, Seskim ir viena saimniecība kūtiņā ar divām 15 gadus vecām pusbrīvajām ex-ģimnāzistēm, kuras veic darbus laidarā.
Līdz ar to nav skaidrs, vai ģimenes maksātnespējas institūts varētu tikt attiecināts arī uz Seska kontubernālajām partnerēm, tas ir, vai visi sērdieņi no "Tupenīšu" mājām varēs atbrīvoties no parādiem.
Un vēl Seskis ierosinātu likumu kreatoram noteikt tā dēvēto "kumulatīvo" maksātnespēju - parādnieks tiek atsvabināts ne tikai no parādsaistībām, bet arī atgūst personisko brīvību no senjorālajiem zemes kungiem un dažāda kalibra labiešiem - bajāriņiem, saimniekiem un citiem asinssūcējiem.
Jackpot > Seskis
3. Marts 2015 / 11:12
0
ATBILDĒT
Nē nu fascinē mani Seska vārdu krājums, tiešām fascinē
mazgudrais > Seskis
3. Marts 2015 / 10:09
1
ATBILDĒT
godātais, Jūsu stāvoklis (personīgais un līdzatbildētāju) ir tik bēdīgs, ka gadījumā, ja Jūs steigšus neatradīsiet kaut ko par cietu valūtu realizējamu, Jums nāksies pašuzstādītās sesku lamatās savu nožēlojamo eksistenci izbeigt, un cerēt, ka gadījumā, ja Jūsu seskāda iepriecēs Jūsu īpašnieci vairāk kā Jūs būtu spējīgs viņu iepriecēt kūtsdarbu starplaikos, Jūsu ex-ģimnbāzistes kā bārenes varētu tik pieaudzētas uz muižas rēķina līdz precību gadiem, un izprecētas kādam suņupuisim vai kučierim (cita Jums derīga risinājuma maksātnespējas regulējumā nesaskatu)
Seskis > mazgudrais
3. Marts 2015 / 10:20
3
ATBILDĒT
Paldies arī Jums!
Tik vēl nav saprašanas par tā kontubernālajām partnerēm - nupatās pērminderis izteicās, ka tās ex-ģimnāzistes arī varētu pārdot parāda deldēšanai, jo tās arī esot kā mobilās senjoram piederošās Seska blakuslietas, kuras var pārdot, ja galvenā lieta (Seskis) ir tiktāl zaudējusi savu vērtību, ka inventāra sarakstā ir tikai viens aktīvs - studiju kredīts.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
visi numura raksti
Sannija Matule
Notikums
Dažāds skatījums uz maksātnespējas procesa jaunajiem spēles noteikumiem  
Pagājušo trešdien, 25. februārī, "Jurista Vārda" autoru un lasītāju tikšanos cikla ietvaros LU Bibliotēkā, Raiņa bulvārī 19, aizritēja jau trešais un šoreiz jaunajam Maksātnespējas likuma regulējumam veltīts pasākums. Taču ar ...
Evija Novicāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valdes locekļa atbildība par dokumentu nenodošanu maksātnespējas procesa ietvaros
Raksta mērķis ir sniegt skaidrojumu par Maksātnespējas likuma 72.1 panta saturu, piemērošanas priekšnoteikumiem un ierobežojumiem. Rakstā autore īpašu uzmanību veltīs jaunā valdes atbildības regulējuma problēmjautājumiem – ...
Olavs Cers
Skaidrojumi. Viedokļi
Parādnieku mantas atsavināšanas procedūras problēmas nav izskaustas pilnībā
Ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 2015. gada 1. martā, daļēji iecerēts atrisināt daļu problēmu, kas pastāv maksātnespējas procesos mantas atsavināšanas procedūrā, taču jau šobrīd ir secināms, ka ...
2 komentāri
Rolands Neilands
Skaidrojumi. Viedokļi
Trešo personu hipotēku problemātika maksātnespējas procesos
Rakstā atspoguļots, ka it kā tik vienkāršs darījums kā nekustamā īpašuma ieķīlāšana par trešās personas saistībām var izrādīties sarežģīts, kad ieķīlātājs kļūst maksātnespējīgs un ieķīlātais īpašums ir gana ...
8 komentāri
Uldis Apsītis
Skaidrojumi. Viedokļi
Atsevišķi jautājumi par Maksātnespējas likuma 17. panta 3.1 daļas piemērošanu
Nešaubīgi, ka pārkāpumi administratora darbībā nav pieļaujami un, ja tādi ir bijuši, par tiem ir jāseko atbilstošai atbildībai. Vienlaikus autors uzskata, ka, radot jaunas tiesību normas, ir jāizvērtē to atbilstība pastāvošajai ...
AUTORU KATALOGS