ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

[1] Tiesiskās aizsardzības process

Parādniekam turpmāk tiek noteikts pienākums pēc administratora pieprasījuma iesniegt visus dokumentus par prasījumu pamatotību, ziņas par plāna nodošanu visiem kreditoriem u.c. nepieciešamo informāciju,⁴ tādējādi nodrošinot tiesības administratoram izvērtēt tiesiskās aizsardzības procesa plānā norādīto kreditoru prasījumu pamatotību. Minētā norma uzliek administratoram pienākumu atzinumā tiesai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu norādīt uz pirmsšķietami (prima facie) nepamatotiem kreditoru prasījumiem,⁵ tādējādi novēršot tiesiskās aizsardzības procesa iespējami ļaunprātīgu izmantošanu. Jānorāda, ka šāds pienākums ir noteikts arī attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesiem, kas ierosināti, bet nav pasludināti līdz 2015. gada 28. februārim.⁶

Savukārt parādnieka pienākums ir nekavējoties informēt konkrēto kreditoru, kura prasījums, pamatojoties uz administratora vērtējumu, pirmsšķietami ir atzīts par nepamatotu. Kreditoram ir tiesības iesniegt tiesai pierādījumus par kreditora prasījuma pamatotību. Pieņemot attiecīgos grozījumus Civilprocesa likumā,⁷ kreditoram, kura prasījumu administrators atzinis par pirmsšķietami nepamatotu, tiktu dotas tiesības izteikt lūgumu tiesai pieaicināt vai pielaist to lietā kā ieinteresēto personu. Tiesai šāds lūgums būtu attiecīgi jāvērtē un jāpieņem lēmums. Svarīgi norādīt, ka [..] administratora atzinums ir pierādījums, kuram nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Līdz ar to, lemjot jautājumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu, tiesnesei [tiesai] minētais pierādījums [..] jāvērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta noteikumiem.⁸

Dažkārt ir izskanējuši apgalvojumi,⁹ ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process tiek izmantots ar mērķi iegūt parādniekam labvēlīgu administratoru. Jānorāda, ka līdz šim spēkā esošais regulējums ir noteicis, ka juridiskās personas maksātnespējas procesā, kas pasludināts vienlaikus ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administratora pienākumus turpina pildīt administrators, kurš iecelts tiesiskās aizsardzības procesā.¹⁰ Lai izvairītos no šādām situācijām, likumdevējs ir noteicis, ka, pārejot no tiesiskās aizsardzības procesa uz maksātnespējas procesu, tiek mainīts maksātnespējas procesa administrators. Administratora amata kandidātu konkrētam juridiskās personas maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija.¹¹

Droši vien, ka ne vienmēr tieši no maksātnespējas procesa administratora ir atkarīga plāna izpilde. Visdrīzāk tā ir atkarīga gan no paša parādnieka, gan no dažādiem blakus apstākļiem. Taču šāda veida administratoru maiņa varētu būt arī stimuls administratoram jau sākotnēji rūpīgāk izvērtēt ne tikai plāna formālo atbilstību Maksātnespējas likuma prasībām, bet arī tā īstenošanas iespējas.

Tiesiskās aizsardzības procesa metodes turpmāk nebūs attiecināmas arī uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā¹² un Krimināllikumā¹³ paredzētajiem sodiem.¹⁴ Tādējādi tiks precīzi noteikts, ka ar tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanas palīdzību nav iespējams izvairīties no šajos likumos paredzēto sodu samaksas.

Turpmāk kopējā kreditoru prasījumu apmērā, no kura aprēķina tiesiskās aizsardzības procesa plāna saskaņojošo kreditoru skaitu, neiekļaus personas, kuras ietilpst vienā koncernā ar parādnieku, fiziskās personas, kurām kā dalībniekiem ir izšķiroša ietekme uz parādnieku – kapitālsabiedrību, kā arī personas, kuras ir ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no iepriekš minētajām personām pēdējo divu gadu laikā pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas.