ŽURNĀLS Tiesību politika

5. Maijs 2015 /Nr.18 (870)

Par advokāta klātbūtni pārrunās ar drošības iestādēm

Tiesībsarga Jura Jansona atbilde Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei saistībā ar viņas iesnieguma izskatīšanu.

[..] Saskaņā ar Tiesībsarga likuma 11. pantu tiesībsarga kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, kā arī labas pārvaldības principa nodrošināšanu valsts pārvaldē. Tomēr, veicot savus pienākumus, tiesībsargs neaizstāj to valsts iestāžu darbu, kuras ir primāri atbildīgas par personas cilvēktiesību ievērošanu konkrētā procesa ietvaros. Tādējādi personai vispirms ir jāizmanto visi ar likumu izveidotie mehānismi savu likumā noteikto tiesību aizsardzībai.

Iesniegumā norādāt uz Jūsu tiesību aizskārumiem, tomēr jāņem vērā, ka šobrīd ir pieņemts lēmums par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu personai. Līdz ar to, ievērojot likuma "Par valsts noslēpumu" 13. panta trešo daļu, iespējamo procesuālo pārkāpumu izvērtējums šobrīd ir Ģenerālprokurora kompetencē, tam izvērtējot pielaides anulēšanas tiesiskumu. Ievērojot ierobežoto pieejamās informācijas apjomu un konkrēto procedūras stadiju, Tiesībsarga birojs, pamatojoties uz Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses atziņām, var sniegt tikai vispārīgu viedokli par valsts noslēpuma pielaides procedūras tiesisko statusu un attiecīgi personas cilvēktiesību ierobežošanas pieļaujamību minētā procesa ietvaros.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 89. pantu valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Tiesības uz taisnīgu tiesu Satversmē ir noteiktas Satversmes 92. pantā, kas ir aplūkojamas kopsakarā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6. pantu.

Konvencijas 6. panta pirmā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesības, nosakot savu civilo tiesību un pienākumu vai jebkuras viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību krimināllietā, uz taisnīgu tiesu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā tiesā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesu nav absolūtas un var tikt ierobežotas, tomēr tikai tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Studentu skaits, mācībspēku kvalitāte un citi Juridiskās fakultātes izaicinājumi  
Šopavasar noslēdzas Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas otrais pilnvaru termiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) dekāna amatā, un viņas portrets jau drīzumā pievienosies dekānu galerijā redzamajām ...
Linards Muciņš
Juristu likteņi
Akadēmiķis Jānis Vēbers: cīņa par Latvijas tiesību pēctecību un identitāti  
Akadēmiķa, Latvijas Universitātes (LU) profesora, Dr.iur.hab. Jāņa Vēbera1 (1.05.1930.–14.08.1997.), kura 85. dzimšanas dienu šogad atzīmējam, dzīve, zinātniskā un pedagoģiskā darbība ir maz pētīta un analizēta, kaut arī par ...
3 komentāri
Jurista Vārds
Akadēmiskā dzīve
LU Juridiskajai fakultātei vēlēs jaunu dekānu
Rīt, 6. maijā, ir paredzētas Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes jaunā dekāna vēlēšanas, kurām, atsaucoties izsludinātajam konkursam, ir pieteikusies viena amata pretendente – asoc.prof. Dr.iur. Anita Rodiņa. Šim ...
15 komentāri
Modrīte Vucāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Bāriņtiesa: vai vecās pagasttiesas pinekļos
Bērnu tiesību jautājumi ir aktuāli un izraisa interesi sabiedrībā, tādējādi uzmanības lokā nonāk arī bāriņtiesas1 (līdz 2007. gada 1. janvārim arī pagasttiesas),2 kurām likumdevējs ierādījis lielu lomu bērnu tiesību ...
Juristu likteņi
Atmiņas par Jāni Vēberu
AUTORU KATALOGS