Tiesībsarga Jura Jansona atbilde Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei saistībā ar viņas iesnieguma izskatīšanu.
[..] Saskaņā ar Tiesībsarga likuma 11. pantu tiesībsarga kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, kā arī labas pārvaldības principa nodrošināšanu valsts pārvaldē. Tomēr, veicot savus pienākumus, tiesībsargs neaizstāj to valsts iestāžu darbu, kuras ir primāri atbildīgas par personas cilvēktiesību ievērošanu konkrētā procesa ietvaros. Tādējādi personai vispirms ir jāizmanto visi ar likumu izveidotie mehānismi savu likumā noteikto tiesību aizsardzībai.
Iesniegumā norādāt uz Jūsu tiesību aizskārumiem, tomēr jāņem vērā, ka šobrīd ir pieņemts lēmums par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu personai. Līdz ar to, ievērojot likuma "Par valsts noslēpumu" 13. panta trešo daļu, iespējamo procesuālo pārkāpumu izvērtējums šobrīd ir Ģenerālprokurora kompetencē, tam izvērtējot pielaides anulēšanas tiesiskumu. Ievērojot ierobežoto pieejamās informācijas apjomu un konkrēto procedūras stadiju, Tiesībsarga birojs, pamatojoties uz Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses atziņām, var sniegt tikai vispārīgu viedokli par valsts noslēpuma pielaides procedūras tiesisko statusu un attiecīgi personas cilvēktiesību ierobežošanas pieļaujamību minētā procesa ietvaros.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 89. pantu valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Tiesības uz taisnīgu tiesu Satversmē ir noteiktas Satversmes 92. pantā, kas ir aplūkojamas kopsakarā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6. pantu.
Konvencijas 6. panta pirmā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesības, nosakot savu civilo tiesību un pienākumu vai jebkuras viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību krimināllietā, uz taisnīgu tiesu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā tiesā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesu nav absolūtas un var tikt ierobežotas, tomēr tikai tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes