Augustā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā gājuši bojā 28 cilvēki; astoņu gadu laikā Afganistānā bojā gājuši četri Latvijas karavīri. Var arī nesalīdzināt, tomēr tas liek apzināties traģisko situāciju uz mūsu ceļiem un liecina, ka ceļu satiksmes drošība valstiskā līmenī netiek risināta efektīvi un kompleksi.
Ne Iekšlietu ministrijas, ne Satiksmes ministrijas pakļautības iestādes neveic satiksmes negadījumu apstākļu rekonstrukciju, nenoskaidro negadījumu cēlonisko saistību. Ceļu satiksmes drošība valstī netiek nopietni analizēta un neseko attiecīga rīcība. Parādās tikai atsevišķi valsts amatpersonu viedokļi, izteikumi, ziņas masu medijos.
Turklāt secinājumi un apgalvojumi par ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem ir pretrunīgi un subjektīvi:
apzināta braukšanas ātruma pārsniegšana un neatbilstoši apstākļiem izvēlēts ātrums 40% gadījumu izvēršas ceļu satiksmes negadījumā;
neuzmanīgi autovadītāji izraisa aptuveni 40% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem;
apmēram 38% ceļu satiksmes negadījumu notiek distances neievērošanas dēļ;
automašīnas vadīšana alkohola reibumā ir faktors, kas izraisa 25% autoavāriju;
noguruši vadītāji pieļauj kļūdas un veido 20% no nopietniem ceļu satiksmes negadījumiem.
Profesionālā līmenī ar autotehniskajām ekspertīzēm nodarbojas Valsts tiesu ekspertīžu birojs. Analizējot 2014. gadā veikto 573 autotehnisko ekspertīžu analīzi, birojs ir konstatējis būtiskākos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus (sk. tabulu žurnāla 31. lpp.).
Viens no biroja secinājumiem: apdzīšanas manevrs ir starp visbīstamākajiem, jo saistīts ar ilgstošu braukšanu pa pretējo kustības joslu palielinātā ātrumā. Drošu satiksmes plūsmu raksturo vienmērīgums. Jo vienmērīgāka plūsma, jo drošāka satiksme. Otrs secinājums: bīstama ir ne tikai ātra braukšana, bet arī nepamatoti lēna braukšana, kas provocē bīstamus apdzīšanas manevrus.
Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperti uzskata, ka starp negadījumu cēloņiem neparādās tādi faktori kā ceļa seguma, uzstādīto ceļa zīmju un horizontālā ceļa apzīmējuma ietekme, kā arī citi satiksmes drošībai būtiski apstākļi, kurus būtu jāfiksē notikuma vietā.
Nozīmīgu lēmumu šogad pavasarī pieņēma Satiksmes drošības padome: jāveic pētījums par smagu un biežu ceļu satiksmes negadījumu vietām, lai noskaidrotu visus tehniski konstatējamos faktorus. Veicot šādu pētījumu, būtu iespējams noskaidrot negadījumu cēloņus un indetificēt veicamos pasākumus situācijas uzlabošanai. Taču pagaidām nekāda rīcība nav sekojusi.
Satiksmes ministrijas mājaslapā teikts: ceļu satiksmes drošība vienmēr ir bijusi viena no ministrijas prioritātēm, jo īpaši ņemot vērā šī jautājuma būtisko ietekmi uz iedzīvotāju dzīvību, veselību un valsts tautsaimniecību kopumā. Tāpēc izstrādāts Ceļu satiksmes drošības plāns 2014.–2016. gadam. Plāns izstrādāts, izvirzot mērķi līdz 2020. gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, kā arī par 50% samazināt smagi ievainoto skaitu.
Tomēr statistika liecina, ka virzība uz šo mērķi notiek "atpakaļgaitā pa pretējo braukšanas joslu": 2014. gadā Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājies par 17,9%. Ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumus šā gada augustā, nepieciešams izvirzīto drošības prioritāti noteikt ne tikai uz papīra.