ŽURNĀLS Juristu likteņi

Bērnība un skolas gaitas

Izcilais vācbaltiešu tiesībnieks Johans Augusts Lēbers (Johan August Leober) dzimis 1865. gadā Rīgā vācbaltiešu ģimenē. Viņa tēvs Teodors (Theodor Loeber, 1820–1901) bija tirgotājs, Lielās Ģildes vecākais. Augstākās tiesas muzejā (turpmāk – muzejs) glabājas gan tēva fotogrāfija no 1870. gada, gan mātes Ženijas Lēberes (Jenny Loeber, 1829–1910), dzimušas Kuncendorfas (Kuntzendorff), portreta fotokopija. Gleznas autors ir mātes brālis, savā laikā Rīgā pazīstams gleznotājs Karls Portens (Carl August Poorten). 1852. gadā gleznotais portrets šobrīd atrodas muzejā Poznaņā.

A. Lēbers mācījās Rīgas guberņas ģimnāzijā. 1884. gada 1. pusgadā izdotā liecībā lasāms viņa sasniegumu vērtējums: disciplīna, regularitāte – ļoti labi, audzināšana, tikumība – ļoti labi, kavējumi – nav. Mācību priekšmetos vērtējums trīs aspektos – uzmanība, čaklums un panākumi. Atzīmes panākumu ailē: reliģija – labi, latīņu valoda – visumā labi, grieķu valoda, vācu valoda – labi, krievu valoda – visumā labi, vēsture, Krievijas vēsture, matemātika un vingrošana – labi.

Tālāk sekoja studijas Tērbatas (toreiz – Derptas) universitātē. Muzejā glabājas universitātes izdots A. Lēbera diploms, kurā vācu un krievu valodā rakstīts, ka Ķeizariskās Derptas universitātes vārdā un saskaņā ar Padomes 1889. gada 5. jūnija apstiprinājumu universitātes Juridiskā fakultāte apliecina, ka A. Lēbers, izturot gala pārbaudījumu, ieguvis tiesību zinātņu kandidāta grādu un visas tiesības un priekšrocības, kuras saskaņā ar esošajiem Krievijas impērijas likumiem ir saistītas ar šo grādu, proti, tiesības uz 10. klasi, stājoties civildienestā, kā arī tiesības uz Kara klausības likumā noteikto samazināto kara klausības dienesta termiņu.

No Tērbatas A. Lēbers devās uz Getingeni (Gottingen) iegūt tiesību doktora grādu. Getingenes universitāte tolaik bija zināma kā viena no izcilākajām akadēmiskās izglītības iestādēm Eiropā un kā liberālisma balsts. Profesors Rūdolfs fon Jērings (von Jhering), kura raksti likuši pamatus mūsdienu tiesību teorijai, vadīja A. Lēbera zinātnisko darbu. 1889. gadā 24 gadus vecais doktorants "no Vidzemes" (aus Livland – tā viņš atzīmēts titullapā) summa cum laude (ar augstāko uzslavu) aizstāvēja savu disertāciju, kuras tēma bija "Sods par preču līguma nepildīšanu". Pēc tam A. Lēbers zināšanas papildināja Francijā un Anglijā, gūstot ieskatu šo zemju tiesībās, un visbeidzot pusotru gadu stažējās Rjazaņas apgabaltiesā kā tiesamatu kandidāts ar kolēģijas sekretāra rangu.