Pagājušajā nedēļā Vācijas medijos parādījās pirmie kadri no filmas, kurā Sašas Barona Koena jeb "Borata" stilā ekranizēts pasaules mēroga vācu bestsellers – Timura Vermeša (Timur Vermes) parodija "Viņš ir atkal klāt" (latviski izdots 2014. gadā Silvijas Brices tulkojumā). Gan grāmatā, gan filmā Hitlers "pamostas" 2011. gadā kādā Berlīnes būvlaukumā, kur kādreiz bijis viņa bunkurs. Un klaiņo pa pilsētu, pamazām iepazīdams mūsdienu Vācijas ikdienu un politiku un beigu beigās absurdā kārtā kļūdams par spožu TV zvaigzni...
Grāmatas autora iecere var šķist ļoti drosmīga, ņemot vērā, ka "fīrera" un nacionālsociālisma tēma Vācijā joprojām ir ļoti sāpīga un pat Hitlera kariķēšanu kāds var uztvert kā šī masu slepkavas popularizēšanu. Ekranizācijas autori gājuši vēl tālāk – liekot aktierim Hitlera paskatā klaiņot pa Berlīnes ielām un vērojot garāmgājēju reakciju uz viņa parādīšanos (filmā kombinēti dokumentāli un spēles kadri). Apskatnieki, kas filmu jau redzējuši, ziņo, ka starp uzjautrinātiem selfiju medniekiem un "Heil, Hitler!" sveicienā joka pēc paceltajām rokām vismaz daži sveicieni tomēr izskatījušies aizdomīgi nopietni... Likumsakarīgi rodas jautājums: tātad pat pēc 70 ļoti aktīvas denacifikācijas un Vācijas baisāko vēstures lappušu skaidrošanas gadiem var atrasties kāds, kurš Hitlera "augšāmcelšanos" tiešām gaidītu?
Šai sakarā aktuāls ir arī kāds "autortiesību jautājums". Sākot ar 2016. gadu (70 gadus pēc autora nāves), beigsies autortiesību ierobežojumi uz Ādolfa Hitlera ideoloģijas rokasgrāmatu – 30. gados daudzos miljonos tiražēto sacerējumu "Mein Kampf" (kuru katram vācietim vajadzēja iegādāties tikpat brīvprātīgi kā padomju kolhozniekam abonēt "Cīņu"). Līdz šim šī darba izplatīšanu liedza Bavārijas pavalsts, kura bija pārņēmusi izdošanas tiesības no pēckara gados likvidētās nacionālsociālistiskās izdevniecības "Franz-Eher-Verlag". Kad autortiesību ierobežojumu vairs nebūs, var gadīties, ka "Mein Kampf" kļūst par ekstrēmo politisko aprindu kulta literatūru un tādu pašu bestselleru kā Hitleru kariķējošais "Viņš ir atkal klāt". Tomēr Vācijas iekšējās drošības dienesti esot droši, ka tā nenotiks, jo pētījumi rādot, ka sabiedrība esot atbrīvojusies no nacionālsociālisma ideoloģiskajām gara deformācijām un pat mūsdienu vācu neonacistiem esot maz kopēja ar fīrera pasaules uzskatiem.
Tātad – spēcīgā demokrātiskā sabiedrībā nav aizliegto tēmu?