ŽURNĀLS Redaktora sleja

13. Oktobris 2015 /Nr.40 (892)

Fīrers Berlīnes ielās
5 komentāri

Pagājušajā nedēļā Vācijas medijos parādījās pirmie kadri no filmas, kurā Sašas Barona Koena jeb "Borata" stilā ekranizēts pasaules mēroga vācu bestsellers – Timura Vermeša (Timur Vermes) parodija "Viņš ir atkal klāt" (latviski izdots 2014. gadā Silvijas Brices tulkojumā). Gan grāmatā, gan filmā Hitlers "pamostas" 2011. gadā kādā Berlīnes būvlaukumā, kur kādreiz bijis viņa bunkurs. Un klaiņo pa pilsētu, pamazām iepazīdams mūsdienu Vācijas ikdienu un politiku un beigu beigās absurdā kārtā kļūdams par spožu TV zvaigzni...

Grāmatas autora iecere var šķist ļoti drosmīga, ņemot vērā, ka "fīrera" un nacionālsociālisma tēma Vācijā joprojām ir ļoti sāpīga un pat Hitlera kariķēšanu kāds var uztvert kā šī masu slepkavas popularizēšanu. Ekranizācijas autori gājuši vēl tālāk – liekot aktierim Hitlera paskatā klaiņot pa Berlīnes ielām un vērojot garāmgājēju reakciju uz viņa parādīšanos (filmā kombinēti dokumentāli un spēles kadri). Apskatnieki, kas filmu jau redzējuši, ziņo, ka starp uzjautrinātiem selfiju medniekiem un "Heil, Hitler!" sveicienā joka pēc paceltajām rokām vismaz daži sveicieni tomēr izskatījušies aizdomīgi nopietni... Likumsakarīgi rodas jautājums: tātad pat pēc 70 ļoti aktīvas denacifikācijas un Vācijas baisāko vēstures lappušu skaidrošanas gadiem var atrasties kāds, kurš Hitlera "augšāmcelšanos" tiešām gaidītu?

Šai sakarā aktuāls ir arī kāds "autortiesību jautājums". Sākot ar 2016. gadu (70 gadus pēc autora nāves), beigsies autortiesību ierobežojumi uz Ādolfa Hitlera ideoloģijas rokasgrāmatu – 30. gados daudzos miljonos tiražēto sacerējumu "Mein Kampf" (kuru katram vācietim vajadzēja iegādāties tikpat brīvprātīgi kā padomju kolhozniekam abonēt "Cīņu"). Līdz šim šī darba izplatīšanu liedza Bavārijas pavalsts, kura bija pārņēmusi izdošanas tiesības no pēckara gados likvidētās nacionālsociālistiskās izdevniecības "Franz-Eher-Verlag". Kad autortiesību ierobežojumu vairs nebūs, var gadīties, ka "Mein Kampf" kļūst par ekstrēmo politisko aprindu kulta literatūru un tādu pašu bestselleru kā Hitleru kariķējošais "Viņš ir atkal klāt". Tomēr Vācijas iekšējās drošības dienesti esot droši, ka tā nenotiks, jo pētījumi rādot, ka sabiedrība esot atbrīvojusies no nacionālsociālisma ideoloģiskajām gara deformācijām un pat mūsdienu vācu neonacistiem esot maz kopēja ar fīrera pasaules uzskatiem.

Tātad – spēcīgā demokrātiskā sabiedrībā nav aizliegto tēmu?

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Fīrers Berlīnes ielās. Jurista Vārds, 13.10.2015., Nr. 40 (892), 2.lpp.
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Baraks Osama
15. Oktobris 2015 / 13:41
0
ATBILDĒT
"Spēcīgā demokrātiskā sabiedrībā nav aizliegto tēmu?"
-------------------
Nevajadzētu būt, bet diemžēl ir. Jo cilvēks ir tāds neracionāls radījums, kas ne uz visu spēj paraudzīties un izvērtēt neitrāli. Pat ja kādu jautājumu cilāt nav aizliegts ar likumu, to visi izvēlas nedarīt, jo baidās tikt asociēti ar "skandaloziem izteikumiem" un piedzīvot emocionālu sabiedrības spiedienu.
Vita
15. Oktobris 2015 / 12:01
0
ATBILDĒT
man ir aizdomas, ka tie Vācijas iekšējās drošības dienesti smagi maldās un ja ne pašā Vācijā tad šur tur citur Eiropā (P:Ungārijā) tas var kļūt par bestseleru vai kaut ko līdzīgu bībelei (ceru, ka kļūdos)
Baraks Osama > Vita
15. Oktobris 2015 / 13:43
0
ATBILDĒT
Pats neesmu lasījis minēto darbu, bet, cik gadījies dzirdēt, citi to uzskata par ļoti slikti uzrakstītu, murgainu un nesakarīgu savārstījumu. Racionāla, kritiska cilvēka rokās tas drīzāk esot nacistisko ideju antireklāma kā reklāma. Tas, ka cilvēki pietiekami bieži nav racionāli, ir atsevišķs stāsts.
Jurčiks
13. Oktobris 2015 / 09:10
2
ATBILDĒT
Var jau sevi mierināt ar visādiem pētījumiem utt., taču cilvēka dabu neizmainīsi. Ksenofobija bija, ir un būs cilvēku psihes sastāvdaļa, atšķiras tikai parametri, pēc kuriem notiek iedalījums "savējie/svešie". Pat šķietami "mierīgās" sabiedrībās (piem., Breiviks Norvēģijā). Atslēdziet uz 2 nedēļām valstij elektrību, un TAD redzēsiet, kādi cilvēki ir patiesībā... Vai arī ielaidiet pāris miljonus arābu "bēgļu", kuri demonstratīvi izlej viņiem pasniegto ūdens krūzi, rīko kautiņus nometnēs un mūk no nometnēm uz valstīm ar traknākajiem pabalstiem. Negribu piesaukt nelaimi, taču, izskatās, briest nepatikšanas, un fīrera piesaukšana, iespējams, nav sagadīšanās...
Viesturs > Jurčiks
13. Oktobris 2015 / 09:56
0
ATBILDĒT
Ļoti precīzi !
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Justīcijas džentlmenis ar 55 gadus ilgu jurista pieredzi  
Sacīt, ka šī ir intervija ar zvērinātu advokātu, būtu patiesība un vienlaikus arī nepateikts nekas, jo cilvēks, kurš jurista profesijai veltījis vairāk nekā 55 mūža gadus, bijis augstos amatos, atstājis savu individuālo zīmogu ...
21 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Grāmata, kas apraksta un apsteidz laiku  
Pagājušo otrdien, 6. oktobrī, Rīgas Latviešu biedrības namā notika apgādā "Jumava" jauniznākušās grāmatas "Darbs dara cilvēku" atvēršanas svētki. Tās centrā ir jurista Gvido Zemrībo dzīves gājums, kurā jurisprudencei un ...
Olga Mote
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša saistības un pienākumi pēc amata atstāšanas
Latvijā ir gadījumi, kad tiesnesis pēc sava amata atstāšanas kā juridisko pakalpojumu sniedzējs praktizējas tiesā, kur savulaik pats ir spriedis tiesu. Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"1 pilnībā ...
2 komentāri
Saeimas Preses dienests
Tiesību politika
Saeima konceptuāli atbalsta pārmaiņas savas administrācijas struktūrā
Saeima ceturtdien, 8. oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas likumā noteiks parlamenta administrācijas struktūras izmaiņas, ko paredz Saeimas Prezidija apstiprinātais Saeimas administratīvās ...
Aldis Gobzems
Jurista vizītkarte
Aldis Gobzems
AUTORU KATALOGS