ŽURNĀLS Redaktora sleja

3. Novembris 2015 /Nr.43 (895)

Valsts budžeta pieņemšana

Valsts budžets ir saimniecības plāns, kurā tiek noteikti valsts pienākumu izpildei nepieciešamie līdzekļi atbilstoši ekonomiskajai situācijai. Valsts budžets atspoguļo kopējo valsts politiku.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konstitūcijās budžeta pieņemšanas procesa reglamentācijas plašums atšķiras. Latvijā tikai Satversmes 66. un 73. pants, savukārt pārējo abu valstu konstitūcijās atsevišķa nodaļa nosaka budžeta pieņemšanas kārtību.

Visās trīs valstīs Ministru kabinets sagatavo un iesniedz parlamentam valsts budžeta projektu. Tieši parlamentam ir nozīmīgākā konstitucionāli tiesiskā loma valsts budžeta apstiprināšanā.

Atbilstoši valstu konstitūcijām valsts budžeta projektu iesniedz parlamentā Igaunijā ne vēlāk kā trīs mēnešus un Lietuvā ne vēlāk kā 75 dienas pirms nākamā saimnieciskā gada sākšanās. Turklāt Lietuvas Budžeta struktūras likums nosaka, ka parlamentam jāpieņem budžets ne vēlāk kā 14 dienas pirms nākamā saimnieciskā gada sākuma. Latvijā Satversme vispārīgi nosaka, ka Saeima ik gadu pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. Likuma par budžetu un finanšu vadību 21. pants precizē, ka valsts budžeta projektu iesniedz Saeimā līdz 1. oktobrim. Līdz ar to Latvijā, tāpat kā Igaunijā, valsts budžeta projektu iesniedz trīs mēnešus pirms saimnieciskā gada sākšanās. OECD rekomendācijas paredz, ka parlamentam ir jābūt ne mazāk kā trīs mēnešiem valsts budžeta pieņemšanai. Turklāt ir arī OECD valstis, kurās ir četru un pat septiņu mēnešu termiņš.

Ja parlaments nepieņem valsts budžeta likumu, lai tas stātos spēkā saimnieciskā gada sākumā, visās trīs valstīs noteikts, ka izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Vienīgi Igaunijas konstitūcijā ir note iktas sekas – ja parlaments divu mēnešu laikā nepieņem valsts budžeta likumu, tad prez idents izsludina ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatl ers nesekmīgi rosināja grozīt Satversmes 48. pantu, nosakot, ka Valsts prezidentam ir tiesības atlaist Saeimu, ja Saeima nepieņem gadskārtējo valsts budžetu līdz saimnieciskā gada 1. martam.

Gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšanā, līdzīgi kā jebkura cita likuma pieņemšanā, ir jāievēro likumdošanas procedūras. Lietuvā un Latvijā valsts budžeta projektu parlaments pieņem divos lasījumos. Lietuvā parlamentam ir tikai divi mēneši, savukārt Latvijā un Igaunijā parlamentam ir trīs mēneši valsts budžeta pieņemšanai, tomēr tikai Igaunijā parlaments izskata likumprojektu trijos lasījumos. Pirmajā lasījumā finanšu ministrs sniedz ziņojumu par valsts budžeta projekta pamatprincipiem un prio ritātēm, kā arī valsts ekonomisko situāciju. Pirms otrā lasījuma deputāti, komisijas un frakcijas iesniedz priekšlikumus projekta grozījumiem. Parlamenta Finanšu komisija sastāda darba sēžu plānu, paredzot tikšanās, tajā skaitā ar konkrētiem ministriem, valsts ban ku un komercbankām. Arī pārējās parlamenta komisijas tiekas ar nozares ministriem. Finanšu komisija apkopo visus priekšlikumus. Otrajā lasījumā parlaments vērtē priekšlikumus, par kuriem viedokli izsaka arī Ministru kabinets. Pirms trešā lasījuma tikai parlamenta komisijas un frakcijas var iesniegt priekšlikumus. Trešajā lasījumā parasti tiek veikti precizējoši labojumi, iegūstot pārliecību, ka likumprojekts ir skaidrs un precīzs.

Parasti valsts budžeta likumprojekta paketē ir vairāki likumprojekti, līdz ar to parlamentam ir jāizskata dažādi un sarežģīti jautājumi. Lemjot par valsts budžetu, ilgtermiņā ir jānodrošina līdzsvars starp valsts ekonomiskajām iespējām un visas sabiedrības labklājību. Koalīcijai un opozīcijai parlamentā parasti atšķiras viedokļi, līdz ar to parlamentam ir jāvērtē daudz priekšlikumu. Atsevišķās OECD valstīs parlamentos ir speciāla budžeta analīzes nodaļa, lai palīdzētu politiķiem darbā ar valsts budžeta likumprojektu. Tāpēc būtu apsverams, vai Latvijā nebūtu maināms, ka valsts budžeta likumprojektu izskata tikai divos lasījumos, lai parasti "nakts tumsā" pieņemtais likums būtu pilnīgs un precīzs.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Litvins G. Valsts budžeta pieņemšana. Jurista Vārds, 03.11.2015., Nr. 43 (895), 2.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vineta Čukste-Jurjeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai juridiska revolūcija sociālo tīklu un mākoņskaitļošanas pasaulē
2015. gada 6. oktobrī Eiropas Savienības Tiesa taisīja ļoti nozīmīgu spriedumu tā sauktajā Facebook lietā (precīzāk, lietā Schrems v. Data Protection Commissioner), kas atceļ "drošības zonas" (Safe Harbor) režīmu personas datu ...
1 komentāri
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Jauna literatūra mediācijas un sarunu procesa vadīšanai  
Aizvadītajā ceturtdienā, 29. oktobrī, notika Juridiskās koledžas apgādā izdotās grāmatas "Mediācija un sarunas" atvēršanas pasākums, kurā īpaša uzmanība tika veltīta ne vien jaunajam izdevumam un tā autoriem – Jānim Bolim un ...
Egons Rusanovs, Armands Smans
Skaidrojumi. Viedokļi
Operatīvās informācijas ietekme uz procesa virzītāja iekšējās pārliecības veidošanos
1 komentāri
Kristīne Gailīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Vides aizsardzības prasības Eiropas Savienības publiskā iepirkuma tiesībās
Lai arī sabiedrībā tiek plaši uzsvērts vides tiesību nozīmīgums,1 ne vienmēr ir skaidrs, kā praksē iedzīvinātie vides aizsardzības veicināšanas mehānismi varētu potenciāli ietekmēt citas jomas, kas sabiedrībai ir vienlīdz ...
1 komentāri
Arta Snipe, Normunds Šlitke
Viedoklis
Mantojuma masa kā lietas dalībnieks civilprocesā
Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Satversmē ietverto vispārējo principu konkretizē Civilprocesa likuma 1. panta pirmā daļa, ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS