Lai arī sabiedrībā tiek plaši uzsvērts vides tiesību nozīmīgums,1 ne vienmēr ir skaidrs, kā praksē iedzīvinātie vides aizsardzības veicināšanas mehānismi varētu potenciāli ietekmēt citas jomas, kas sabiedrībai ir vienlīdz svarīgas, piemēram, publiskā iepirkuma jomu. Zaļais publiskais iepirkums (turpmāk arī – ZPI) ir iespēja panākt videi draudzīgu risinājumu, tomēr tai pašā laikā ir jāspēj saprātīgi līdzsvarot vides aizsardzības mērķus un publiskā iepirkuma tiesību principus. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) publiskā iepirkuma tiesības pieļauj un pat prasa vides aizsardzības prasību iekļaušanu publisko iepirkumu procedūrās. Tomēr vides prasību iekļaušana var radīt potenciālus publiskā iepirkuma tiesību principu pārkāpumus. Tādēļ autore apzinās iespējamos pārkāpumu riskus un iespējas no tiem izvairīties.
Ņemot vērā, ka katru gadu ES dalībvalstis kopumā publiskā iepirkuma mērķiem tērē vidēji 19% no iekšzemes kopprodukta2 un "publiskais iepirkums var veidot ražošanas un patēriņa tendences",3 ir skaidrs, ka jāpaplašina videi nekaitīgu ražojumu un pakalpojumu tirgus. Tādējādi ZPI "var kalpot kā "kritiskā masa" videi draudzīgo preču tirgus attīstībai".4 ES publiskā iepirkuma direktīvas5 atļauj iestādēm iekļaut iepirkuma procedūrā vides aizsardzības prasības, taču vienlaikus tiek norādīts, ka iepirkuma līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu, nodrošinot efektīvu konkurenci.6
Praksē ir bijuši gadījumi,7 kad saskaras vides tiesības ar uzņēmumu tiesībām uz brīvu konkurenci, ko nav izkropļojusi, piemēram, diskriminācijas aizlieguma principa vai pārredzamības principa pārkāpšana. Pārredzamības principa pārkāpumu Eiropas Savienības Tiesa konstatēja, piemēram, 2003. gada 4. decembra spriedumā lietā C-448/01 EVN AG Wienstrom GmbH8 (turpmāk – Wienstrom lieta). Līgumslēdzēja iestāde bija izsludinājusi ZPI par elektrības piegādi, iekļaujot piešķiršanas kritēriju, kura patiesumu pretendentu piedāvājumos iestādei nebija iespējams objektīvi pārbaudīt. Tādējādi inter alia tika pārkāpts pārredzamības princips.
Videi draudzīgs publiskais iepirkums ES tiesībās
Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)9 11. pants paredz, ka, nosakot un īstenojot ES politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību. Tātad tiek paredzēts t.s. vides prasību integrācijas princips.10 ES stabilai attīstībai nepieciešama augsta konkurētspēja ar mērķi panākt vides aizsardzību, un šis mērķis tiek integrēts ES politikā un darbībās. Tā kā vides prasības jāievēro, īstenojot jebkāda veida darbības ES, kas varētu būt saistītas ar vidi,11 autore secina, ka mērķis, uz kuru ES tiecas arī publiskā iepirkuma jomā, ir pastāvīga vides prasību iekļaušana publiskajos iepirkumos, tiecoties uz pēc iespējas plašāku ZPI piemērošanu.12 Tātad vides prasību integrācijas princips nozīmē pienākumu iekļaut vides prasības citās ES jomās,13 tostarp ES publiskā iepirkuma tiesībās.
LESD 11. pantā vienlīdz ar jau aplūkoto vides prasību integrācijas principu iekļauts ar to cieši saistītais ilgtspējīgas attīstības princips, kas ir viens no ES vides aizsardzības politikas vispārējiem mērķiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes