ŽURNĀLS Diskusija

24. Novembris 2015 /Nr.46 (898)

Kad tiesu varai jākontrolē Saeimas lēmumi
1 komentāri
Žurnāla “Jurista Vārds” rīkotajā diskusijā piedalās Edgars Pastars, Dr.iur. Jānis Pleps, Arvīds Dravnieks un Linards Muciņš, diskusiju vada Dr.iur. Gatis Litvins
Boriss Koļesņikovs

Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.).

Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru.

Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai.

L. Muciņš: Institucionāli raugoties, Latvijā jautājums par Saeimas lēmuma dabu ir nesakārtots. Dažos likumos ir ierakstīta ne tikai noteiktu iestāžu vadītāju vai koleģiālo iestāžu locekļu iecelšanas, bet arī atcelšanas kārtība, noteikumi un garantijas. Es šeit domāju "neatkarīgās institūcijas", kas pašas par sevi ir atsevišķas juridiskas personas. Te var minēt Latvijas Banku, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Visas šīs iestādes ir izveidotas tādā veidā, lai netiktu pakļautas politiskajai sistēmai un būtu neatkarīgas. Tāpēc šo iestāžu amatpersonu atcelšanas gadījumos jābūt skaidrai un stingrai kārtībai un noteikumiem. Šobrīd šiem lēmumiem ir administratīvā akta daba.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Eksperts
24. Novembris 2015 / 16:29
0
ATBILDĒT
Vai J.Pleps pats nav bijis Satversmes tiesneša palīgs lietā Nr.2007-03-01? Turklāt J.Plepa citāts pilnīgi ir izrauts no konteksta, resp., konkrētiem faktiskajiem apstākļiem. Lietā Nr.2007-03-01 būtiski ir tas, ka valsts dienests un konkrētais amats ir divi pilnīgi atšķirīgi jēdzieni. Viens no valsts dienesta virsprincipiem ir pastāvīga dienesta princips. Tieši šā principa dēļ arī tiesneši valsts dienestā tiek iecelti uz mūžu, resp., principā nav atceļami.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Notikums
Tiesnešu konferencē – par tiesu komunikāciju  
13. novembrī uz ikgadējo sanāksmi pulcējās Latvijas tiesnešu pašpārvaldes institūcija – Latvijas tiesnešu konference. Pasākumu rīkoja Tieslietu padome (TP), uz konferenci bija ieradušies 348 no 576 Latvijas tiesnešiem. Šī gada ...
Ieva Mažuika
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbalsta nosacījumu piemērošana pašvaldībai kā saimnieciskās darbības veicējai
Bieži Finanšu ministrija saņem jautājumus par to, kas ir valsts atbalsts, uz ko un kādos gadījumos ir attiecināmi tā nosacījumi. Kopš nozaru ministrijas ir sākušas darbu pie dažādu ar infrastruktūrām saistītu atbalsta programmu ...
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Vardarbības jēdziena interpretācija krimināltiesībās
Gadījumos, kad likumdevēja darbības auglī – tiesību normā vai tās daļā – ir robi, praksei tie jāaizpilda. Šādu robu aizpildīšanai, īpaši jau krimināltiesību normu nepilnību novēršanai, vispiemērotākais materiāls ir ...
Sannija Matule
Tiesību politika
Kāda ir tiesiska rīcība, valstij nododot informāciju atkalizmantotājiem
Pirms pāris mēnešiem, šā gada vasaras izskaņā, publiskajā telpā nonāca kāds Valsts policijas lēmums, kurā līdz ar citu informāciju bija atspoguļoti arī no seksuālas vardarbības cietuša bērna dati. Tādējādi sabiedrība ...
9 komentāri
Tieslietu ministrija
Informācija
Pasniegti apbalvojumi tieslietu sistēmas darbiniekiem

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienai un Tieslietu ministrijas 97. dzimšanas dienai svinīgajā pasākumā 20. novembrī tika pasniegti apbalvojumi tieslietu sistēmas darbiniekiem.

AUTORU KATALOGS